15. Article

Pastāvīgajai pārstāvniecībai ir jāsedz atsevišķi nerezidenta (ārvalsts uzņēmuma) izdevumi tik lielā mērā, cik šie izdevumi ir attiecināmi uz nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā (izmantoti pastāvīgas pārstāvniecības veiktās uzņēmējdarbības vajadzībām). Tas nozīmē, ka, nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, ir jāatļauj to samazināt par noteiktu ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) kopējo izdevumu daļu, tomēr šāda samazināšana ir atļauta tikai tad, ja attiecīgie izdevumi tiešām ir saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā veikto uzņēmējdarbību. Šajā gadījumā uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmā izdevumu daļa ir nosakāma proporcionāli pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumu attiecībai pret ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) kopējo ieņēmumu (sk. Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 106 «Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu»). Tomēr šos samazinājumus nedrīkst izdarīt, nosakot Ministru kabineta apstiprinātajā beznodokļu un zemu nodokļu valstu sarakstā (sk. Ministru kabineta 1995. gada 31. marta noteikumus Nr. 69 «Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām») minēto valstu un teritoriju rezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamo ienākumu. Jāņem vērā, ka Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 106 «Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu» neuzliek par pienākumu atļaut piemērot minētos samazinājumus jebkurā gadījumā. Tos var atļaut tad, ja nodokļu maksātājs pierāda, ka attiecīgie uzdevumi tiešām ir saistīti ar Latvijā veikto uzņēmējdarbību un gūto ienākumu.