17. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 106 «Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu» 2. punktu nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums jānosaka «tāpat, kā tas tiktu noteikts, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs uzņēmums, kas .. darbojas neatkarīgi no nerezidenta». Gadījumos, kad nerezidents piegādā (nodod) tā pastāvīgajai pārstāvniecībai preces tālākpārdošanai Latvijā, šī punkta piemērošana ļauj samazināt pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu par tādu summu, kādu par piegādātajām precēm maksātu atsevišķs uzņēmums, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi no nerezidenta un iepērk minētās preces par tirgus cenām. (Par tirgus cenu noteikšanu sk. šo noteikumu 41. punktu.) Piemērs. SWECO ir Z valsts rezidents, tam ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. SWECO piegādā pastāvīgajai pārstāvniecībai televizorus, norādot to iegādes cenu - 180 latu par katru. Pārstāvniecība realizē tos par 200 latiem katru. Pastāvīgā pārstāvniecība iesniedz nodokļa aprēķinu, kura apliekamais ienākums ir noteikts Ls 200- Ls 180=Ls 20, no kura nodoklis ir pieci lati. Ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka tādus pašus televizorus neatkarīgi vairumtirgotāji realizē par140 latiem par katru. Pamatojoties uz šo informāciju, ieņēmumu dienests koriģē iesniegto nodokļa aprēķinu un par izdevumiem atzīst tikai 140 latu, tātad apliekamais ienākums ir Ls 200-Ls 140=Ls 60 un nodoklis - 15 latu.