7. Article

Likuma 3. panta trešo daļu var piemērot tikai tad, ja ārvalsts uzņēmumam ir meitas uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība (to nosaka saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. panta sesto daļu un attiecīgu spēkā esošu nodokļu konvenciju noteikumiem). Taču arī šajā gadījumā jānoskaidro, vai nerezidenta darbība Latvijā ir uzskatāma arī par tā pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumiem. Piemērs. Ārvalsts uzņēmums (nerezidents) izmanto fizisku personu- Latvijas rezidentu - par tā tirdzniecības aģentu Latvijā. Minētajai personai ir piešķirtas pilnvaras slēgt līgumus ārvalsts uzņēmuma vārdā, kuras tā regulāri izmanto. Tātad ārvalsts uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Pastāvīgās pārstāvniecības 1995. gada peļņa ir 100 000 latu, apliekamais ienākums - 80 000 latu, nodoklis pēc 25 procentu likmes ir 20 000 latu. 1995. gadā ārvalsts uzņēmums tieši (neizmantojot pastāvīgo pārstāvniecību) ir pārdevis patērētājiem Latvijā kopsummā par 800 000 latiem tādas pašas preces, kādas tiek pārdotas, izmantojot Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību. Tātad pastāvīgās pārstāvniecības ienākums, kas apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli, būs Ls 80 000 +Ls 800 000 = Ls 880 000. Šajā gadījumā nodoklis 220 000 latu. Praksē jāņem vērā, ka, iekļaujot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamajā ienākumā nerezidenta tieši gūto ienākumu (piemērā- 800 000 latu), ir jāatskaita izdevumi, kas saistīti ar iekļaujamā ienākuma gūšanu.