18. Article

Pensiju fonda un pensiju plāna finanšu pārskatu posteņu novērtēšanas noteikumi 18.1. Pensiju fonds sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši šādiem vispārējiem principiem: 18.1.1. darbības turpināšanas princips, pieņemot, ka pensiju fonds darbosies arī turpmāk un vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu; 18.1.2. konsekvences princips, nemainīgi lietojot vienas un tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes no perioda periodā; 18.1.3. piesardzības princips, veicot novērtēšanu visos gadījumos ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus: 18.1.3.1. pārskatā norāda tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu, t.i., ienākumus uzrāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība, 18.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), arī tos, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp pārskata gada beigām un finanšu pārskatu sagatavošanas dienu, 18.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata periods noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem; 18.1.4. uzkrāšanas princips, atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no to saņemšanas vai maksāšanas datuma; 18.1.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā. Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu; 18.1.6. aktīva un pasīva (saistību) posteņus un to sastāvdaļas novērtējot atsevišķi; 18.1.7. katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci un katra pārskata gada neto aktīvu pārskata sākuma dati saskan ar iepriekšējā pārskata gada neto aktīvu pārskata slēguma datiem. 18.2. Ja, lietojot šo noteikumu 18.1. punktā minētos nosacījumus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam. 18.3. Sagatavojot finanšu pārskatus, pensiju fonda vadība drīkst atkāpties no 18.1. punktā minētajiem nosacījumiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, finanšu pārskatu pielikumā paskaidrojot katras šādas atkāpšanās būtību un ietekmi uz pensiju fonda un pensiju plāna finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu novērtējumu. 18.4. Darījumus un notikumus finanšu pārskatos atspoguļo atbilstoši to ekonomiskajam saturam un būtībai, nevis tikai to juridiskai formai. 18.5. Pensiju fonda bilancē un pensiju plāna neto aktīvu pārskatā aktīvus un saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai un ir sagaidāms, ka šīs tiesības tiks izmantotas. 18.6. Pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskatā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot šādus gadījumus: 18.6.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām); 18.6.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību, ievērojot 18.5. punktu, savstarpēji samazina. 18.7. Pensiju fonda bilancē un pensiju plāna neto aktīvu pārskatā aktīvus, ja tiem ir izveidoti speciālie uzkrājumi, uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu summu. 18.8. Aktīvus un saistības ārvalstu valūtā pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas latos atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai neto aktīvu kustības pārskatā. 18.9. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskatu apstiprinājusi akcionāru pilnsapulce, ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kura ietekmē pensiju fonda vai pensiju plāna aktīvu vai saistību novērtējumu pārskata gada beigās, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu. 18.10. Aktīvu pirkšanu un pārdošanu atzīst bilancē darījuma dienā vai norēķinu veikšanas dienā. Izvēlēto metodi konsekventi lieto, uzskaitot visus aktīvus. 18.11. Finanšu aktīvus vai finanšu saistības sākotnēji atzīst bilancē vai neto aktīvu pārskatā to iegādes vērtībā, kas finanšu aktīvu gadījumā ir par tiem sniegtās, bet finanšu saistību gadījumā - par tām saņemtās atlīdzības patiesā vērtība. Darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi, tiek iekļautas finanšu aktīvu un finanšu saistību iegādes vērtībā. 18.12. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu aktīvus un finanšu saistības turpina novērtēt šādi: 18.12.1. tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus un pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus uzrāda to patiesajā vērtībā, neņemot vērā darījuma izmaksas, kas var rasties attiecīgā aktīva atsavināšanas brīdī; 18.12.2. izsniegtos aizdevumus u.tml. prasības un līdz termiņa beigām turētos ieguldījumus uzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi; 18.12.3. tirdzniecības nolūkā turētās saistības uzrāda to patiesajā vērtībā; 18.12.4. visas finanšu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības, uzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā. 18.13. Patiesā vērtība ir ticami novērtējama: 18.13.1. finanšu instrumentam, kuram ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, kurā tiek tirgots šāds instruments; 18.13.2. parāda instrumentam, kuram ir neatkarīgas starptautiski atzītas reitinga aģentūras piešķirts reitings un kura naudas plūsmas var ticami aplēst; 18.13.3. finanšu instrumentam, kuram ir piemērots novērtēšanas modelis un var ticami novērtēt šajā modelī ietveramos datus, jo šie dati iegūti no aktīviem tirgiem. 18.14. Ja finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs, t.i., aktivitātes tirgū nenotiek bieži vai tiek tirgoti mazi apjomi, publicētos cenu kotējumus koriģē, lai panāktu patiesās vērtības ticamu novērtējumu. 18.15. Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu un finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu un to pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)" vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)" to rašanās periodā. 18.16. Pensiju fonds pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā iekļauj: 18.16.1. vai nu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; 18.16.2. vai arī bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerve". Ja finanšu aktīvs tiek pārdots, saņemts (dzēsts) vai citā veidā atsavināts vai tiek noteikts, ka finanšu aktīvam ir vērtības samazināšanās zaudējumi, bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerve" iepriekš atspoguļoto finanšu aktīva vērtības pieaugumu vai samazinājumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu un to pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)". 18.17. Pensiju fonds, nosakot grāmatvedības politiku, izvēlas 18.16.1. vai 18.16.2. punktā noteikto kārtību un to konsekventi piemēro visu pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu uzskaitei. 18.18. Pensiju plāns pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā iekļauj pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)" to rašanās periodā. 18.19. Ja tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tos uzrāda amortizētajā iegādes vērtībā (parāda instrumentus) vai iegādes vērtībā (kapitāla instrumentus). 18.20. Ja tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri nav novērtēti to patiesajā vērtībā, patiesā vērtība kļūst ticami novērtējama, finanšu aktīvus pārvērtē to patiesajā vērtībā un starpību starp to uzskaites vērtību un patieso vērtību: 18.20.1. pensiju fonds uzrāda saskaņā ar 18.15. vai 18.16. punkta prasībām; 18.20.2. pensiju plāns uzrāda saskaņā ar 18.15. un 18.18. punkta prasībām. 18.21. Tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus nedrīkst pārklasificēt uz citu kategoriju. Pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus pārklasificē uz tirdzniecības nolūkā turēto aktīvu kategoriju tikai tad, ja pēdējie darījumi ar aktīvu kopumu, kurā ietilpst šie aktīvi, norāda uz tādu nesenu faktisku īstermiņa peļņas gūšanu, kas attaisno šādu pārklasificēšanu. 18.22. Jāuzskata, ka atvasinātie finanšu instrumenti vienmēr tiek turēti tirdzniecības nolūkā, ja vien tie nav paredzēti un faktiski tiek izmantoti kā riska ierobežošanas instrumenti. 18.23. Finanšu aktīvus ar fiksētu atmaksas termiņu drīkst iekļaut līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu kategorijā, ja pastāv nolūks un spēja turēt šos finanšu aktīvus līdz atmaksas termiņa beigām. Nolūku un spēju turēt finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām novērtē katrā bilances datumā. 18.24. Uzskata, ka nepastāv nolūks turēt ieguldījumu kādā finanšu aktīvā ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem: 18.24.1. paredzēts turēt šo finanšu aktīvu tikai nenoteiktu periodu; 18.24.2. pastāv iespēja, ka šis finanšu aktīvs tiks pārdots (izņemot gadījumus, kad ir radusies ārkārtas situācija un ieguldītājs nevarēja veikt saprātīgus pasākumus tās novēršanai), reaģējot uz izmaiņām tirgus procentu likmēs vai riskos, likviditātes vajadzībās, alternatīvu ieguldījumu pieejamībā un ienesīgumā, finansēšanas avotu un termiņu izmaiņām vai ārvalstu valūtas riska izmaiņām; 18.24.3. emitentam ir tiesības atpirkt šo finanšu aktīvu pirms termiņa par summu, kas ir ievērojami mazāka par tā amortizēto iegādes vērtību. 18.25. Uzskata, ka nepastāv pierādītas spējas turēt ieguldījumu kādā fiksēta termiņa finanšu aktīvā līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem: 18.25.1. nav pieejami finanšu resursi, lai turpinātu ieguldījumu turēt līdz termiņa beigām; 18.25.2. eksistē juridiski vai citi ierobežojumi, kas var traucēt nolūku turēt finanšu aktīvu līdz termiņa beigām. 18.26. Ja finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms atmaksas termiņa iestāšanās pilnīgi vai daļēji pārklasificē citā kategorijā, pārdod, nodod citai personai tādā apmērā, kas ir būtisks attiecībā pret līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu kopsummu, tad nedrīkst klasificēt finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu kā turētus līdz termiņa beigām divus turpmākos pārskata gadus, izņemot: 18.26.1. pārdošanu pietiekami tuvu atmaksas termiņa beigām, ja tirgus procentu likmes būtiski neietekmēja finanšu aktīva patieso vērtību; 18.26.2. pārdošanu pēc tam, kad jau ir saņemta būtībā visa finanšu aktīva sākotnējā pamatsumma ieplānoto maksājumu vai priekšapmaksas rezultātā; 18.26.3. pārdošanu sakarā ar īpaša rakstura notikumu, kas ir ārpus pensiju fonda vai pensiju plāna kontroles, kas neatkārtojas un ko pamatoti nevarēja paredzēt. 18.27. Ja praktiskā rīcība rada šaubas par nolūku un spēju turēt finanšu aktīvu ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, 18.26.1.-18.26.3. punkta noteikumus neņem vērā. 18.28. Ja vairs nepastāv nolūks vai nepastāv pierādītas spējas ieguldījumu turēt līdz termiņa beigām, ieguldījumu pārklasificē citā kategorijā, pārvērtē patiesajā vērtībā un starpību starp tā uzskaites vērtību un patieso vērtību: 18.28.1. pensiju fonds uzrāda saskaņā ar 18.15. vai 18.16. punkta prasībām; 18.28.2. pensiju plāns uzrāda saskaņā ar 18.15. un 18.18. punkta prasībām. 18.29. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda finanšu aktīva, kas nav novērtēts tā patiesajā vērtībā, uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, nosaka šī finanšu aktīva vērtības samazināšanās zaudējumus. 18.30. Objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies, var būt šādi: 18.30.1. nopietnas emitenta (darījuma partnera) finansiālās grūtības; 18.30.2. līguma noteikumu neievērošana, piemēram, nesamaksāti vai kavēti procentu vai pamatsummas maksājumi; 18.30.3. fakts, ka iepriekšējā pārskata periodā attiecīgajam aktīvam ir atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi; 18.30.4. pastāv liela varbūtība, ka iespējams emitenta (darījuma partnera) bankrots; 18.30.5. aktīva tirgus zudums attiecīgajam aktīvam sakarā ar emitenta finansiālām problēmām. 18.31. Finanšu aktīviem, kas uzrādīti to amortizētajā iegādes vērtībā, vērtības samazināšanās zaudējumus novērtē, ja pastāv varbūtība, ka ieguldītājs nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas tam pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šos zaudējumus nosaka kā starpību starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un tā aplēsto atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar attiecīgā finanšu instrumenta sākotnējo faktisko procentu likmi, pašreizējā vērtība. Ja finanšu aktīvam ir mainīga procentu likme, diskonta likme, kas tiek lietota attiecīgā aktīva atgūstamās vērtības noteikšanai, ir pašreizējā faktiskā procentu likme, kas noteikta saskaņā ar līgumu. Naudas plūsmas, kas saistītas ar īstermiņa prasībām, parasti netiek diskontētas. 18.32. Finanšu aktīviem, kas uzrādīti to amortizētajā iegādes vērtībā, uzskaites vērtību samazina līdz to saskaņā ar 18.31. punktu aplēstajai atgūstamajai vērtībai, veidojot speciālos uzkrājumus. Izdevumus speciālajiem uzkrājumiem uzrāda attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas" vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)". 18.33. Ja turpmākajā periodā ar 18.31. punktā minēto aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc speciālo uzkrājumu izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), aktīva norakstīto summu atjauno, koriģējot speciālo uzkrājumu kontu. Šādas atjaunošanas rezultātā radusies aktīva uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi aktīva amortizētā iegādes vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad finanšu aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Aktīva uzskaites vērtības korekciju iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas" vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)". 18.34. To iegādes vērtībā novērtēto kapitāla instrumentu vērtības samazināšanās zaudējumi, kurus iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas" vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)", ir starpība starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un to atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finanšu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība. 18.35. Ja turpmākajos periodos 18.34. punktā minēto finanšu aktīvu atgūstamā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējumi tika iekļauti pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskatā, vērtības pieaugumu iekļauj attiecīgi pensiju fonda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Līdz termiņa beigām turēto finanšu instrumentu vērtības korekcijas" vai pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)". 18.36. Ja patiesajā vērtībā novērtēto pensiju fonda pārdošanai pieejamo aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi (atgūstamā vērtība ir mazāka par iegādes vērtību) ir atzīti bilances postenī "Pārvērtēšanas rezerve" un ir objektīvi pierādījumi, ka aktīva vērtība ir samazinājusies, uzkrātos zaudējumus izslēdz no bilances posteņa "Pārvērtēšanas rezerve" un iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kaut arī pats aktīvs nav izslēgts no bilances. 18.37. Zaudējumi, kurus saskaņā ar 18.36. punkta prasībām izslēdz no pensiju fonda bilances posteņa "Pārvērtēšanas rezerve", ir: 18.37.1. kapitāla instrumentiem - starpība starp finanšu aktīva iegādes vērtību (atņemot visu atmaksāto summu un amortizāciju) un to pašreizējo patieso vērtību, no kuras atņemti visi tie ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā; 18.37.2. parāda instrumentiem - starpība starp finanšu aktīva iegādes vērtību (atņemot visu atmaksāto summu un amortizāciju) un to atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finanšu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība, no kuras atņemti visi tie ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 18.38. Ja turpmākajos periodos 18.36. punktā minēto pensiju fonda finanšu aktīvu patiesā vērtība vai atgūstamā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējumi tika iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugumu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 18.39. Zemesgabalus, ēkas, daļu no ēkas un daļu no zemesgabala ar ēku, kuros ieguldīti pensiju plāna līdzekļi, lai gūtu ienākumu, saņemot nomas maksu par iznomāto īpašumu vai no attiecīgā īpašuma vērtības palielināšanās (tālāk tekstā - ieguldījumu īpašums), sākotnēji atzīst neto aktīvu pārskatā to iegādes vērtībā. 18.40. Ieguldījumu īpašumu pēc tā sākotnējās atzīšanas neto aktīvu pārskatā novērtē tā patiesajā vērtībā (parasti ieguldījumu īpašuma patiesā vērtība ir tā tirgus vērtība), iekļaujot ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības izmaiņas pensiju plāna neto aktīvu kustības pārskata postenī "Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)" to rašanās periodā. Pensiju fonds nodrošina, ka vismaz vienu reizi gadā šo īpašumu novērtē neatkarīgs licencēts vērtētājs. 18.41. Pensiju fonda pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus bilancē sākotnēji atzīst to iegādes vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus novērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 18.41.1. to pamatlīdzekļu (nemateriālo aktīvu), kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, iegādes vērtību samazina par uzkrāto nolietojumu (amortizāciju), kas aprēķināts, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku, un par pamatlīdzekļu (nemateriālo aktīvu) uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem; 18.41.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas pieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai, ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji. 18.42. Aktīvus, kuru novērtēšanas noteikumi nav noteikti 18.11.-18.41. punktā, novērtē to iegādes vērtībā, kuru samazina par šo aktīvu vērtības samazināšanās rezultātā uzkrātajiem zaudējumiem.