3. Article

Problēmas risinājums Eiropas Komisijas ikgadējos Progresa ziņojumos par kandidātvalstu sagatavotību dalībai Eiropas Savienībā vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka Latvijai ir jāpievērš nopietna uzmanība tiesu sistēmas neatkarības un efektivitātes jautājumu risināšanai, tajā skaitā, izveidojot neatkarīgu tiesu administrāciju. Šī iemesla dēļ kā viens no pasākumiem Valdības rīcības plānā Eiropas komisijas 2002.gada kārtējā ziņojumā identificēto trūkumu novēršanai ir ietverta nepieciešamība izstrādāt un īstenot Tiesu administrācijas koncepciju. Jautājums par Tiesu administrācijas izveidi ir steidzami jārisina, pretējā gadījumā netiks izpildīti Valdības rīcības plānā un Eiropas Komisijas progresa ziņojumos ietvertās norādes par neatkarīgas Tiesu administrācijas izveidi kā arī tiks kavēts darbs pie tiesu neatkarības nostiprināšanas. Ņemot vērā pašreizējo sabiedrības neuzticību tiesu sistēmai, ilgstoši zemo tiesneša profesijas prestižu, kas saistīts ar neatbilstošu atalgojumu, sliktiem darba apstākļiem un vājo tehnisko nodrošinājumu, pastāv bažas, ka ļoti straujas un pilnīgas neatkarības piešķiršana var novest pie tiesu pašpārvaldes pārspīlētas noslēgtības, kā arī pretošanās pārmaiņām un atbildīgumam. Uz to norādījuši arī ES eksperti1. Turklāt, sākotnēji mērķa realizācijai būtu nepieciešami daudz lielāki budžeta izdevumi. Šo iemeslu dēļ, pāreja uz tiesu pašpārvaldi Latvijā tiks veikta pakāpeniski, turpmāk norādītajos koncepcijas ieviešanas posmos: 1.posms - no 2004.gada 1.janvāra tiks reorganizēta Tieslietu ministrijas struktūra un izveidota Tiesu administrācija kā Tieslietu ministrijas padotībā esoša iestāde2 (tā izvietosies Tiesu namu aģentūras telpās Mārstaļu ielā 19, kur jau pašlaik atrodas Zemesgrāmatu departaments, kas arī tiks iekļauts Tiesu administrācijā) Tiesu administrācijas vadošās amatpersonas un grāmatvedis tiek pieņemti darbā jau no 2004.gada janvāra; 2.posms - no 2004.gada 1.aprīļa Tiesu administrācija sāk strādāt un pārņem šādas galvenās rajonu (pilsētu) tiesu, administratīvo tiesu, zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu darba nodrošināšanas funkcijas: 1) personālvadību; 2) tiesnešu apmācības nodrošināšanu; 3) grāmatvedības uzskaiti un budžeta plānošanu; 4) saimniecisko vajadzību nodrošināšanu; 5) tiesu informatizācijas vadību; 6) sabiedrisko attiecību jautājumus. Tiesu administrācijā, sākot ar 2.posmu, strādās 63 darbinieki. 3.posms - no 2004.gada 1.maija tiks izveidota tiesu darba koordinējoša un padomdevēja institūcija - Tieslietu padome, kuras sastāvā būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Valsts cilvēktiesību biroja direktors, augstskolu Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus, viens no Augstākās tiesas tiesnešu vidus ievēlēts tiesnesis, četri Tiesnešu konferencē ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlēti tiesneši. Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām piedalīsies Tiesu administrācijas vadītājs, ģenerālprokurors un Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs. Tiesu administrācija pildīs arī Tieslietu padomes sekretariāta funkcijas. Tieslietu padomes apstiprināto budžeta projektu tieslietu ministrs bez izmaiņām iesniegs Ministru kabinetam. 4.posms - no 2005.gada 1.janvāra Tieslietu padome (3.posmā noteiktajā sastāvā) tiek veidota kā neatkarīga Satversmē noteikta institūcija, kas pārstāv tiesu varu un organizatoriski vada to. Tiesu administrācija no Tieslietu ministrijas pāriet Tieslietu padomes padotībā un pilda tās sekretariāta funkcijas, kā arī nodrošina koncepcijas ieviešanas 2.posmā minēto funkciju īstenošanu arī attiecībā uz Augstāko tiesu. Tiesu administrācijā papildus sāk strādāt 10 darbinieki (darbinieku sadalījums pa struktūrvienībām norādīts 1.pielikumā). Tieslietu ministrijas darbība tieslietu jomā tiks koncentrēta galvenokārt uz stratēģiskiem jautājumiem, valsts politikas izstrādāšanu un pilnveidošanu, Tieslietu padomes apstiprinātā budžeta projekta virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī starptautiskās tiesiskās sadarbības koordinēšanu. Pašlaik ar tiesnešu apmācību nodarbojas bezpeļņas organizācija SIA "Latvijas tiesnešu mācību centrs", bet ar tiesu ēku apsaimniekošanu un Tiesu informācijas sistēmas darbības nodrošināšanu - bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra". Paredzēts, ka pēc Tiesu administrācijas izveidošanas šīs organizācijas turpinās pildīt savas patreizējās funkcijas. Tāpat arī paredzams, ka līdz brīdim, kamēr valsts pati spēs pilnībā nodrošināt tiesnešu apmācībām nepieciešamo finansējumu, tiks turpināta pašreizējā prakse, kad valsts vara piesaista privāto tiesību sektoru tiesnešu apmācībā (bezpeļņas organizācija SIA "Latvijas tiesnešu mācību centrs" veic tiesnešu apmācību par pašas sabiedrības piesaistītiem līdzekļiem). Tiesu administrācijas kompetencē ietilps šo jautājumu koordinēšana. Koncepcija paredz būtiski samazināt izpildvaras ietekmi uz tiesu sistēmu valstī. Šim risinājumam nav sociālekonomiskās ietekmes uz sabiedrību. Ietekme uz valsts budžetu: