111. Article — nosaka, ka Valsts aizsargā cilvēku veselību. Latvijas

valdībai ir jānodrošina iespējami labāku veselību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Veselība pieder ne vien pie cilvēka pamattiesībām, bet ir arī pamats dzīves kvalitātei, personīgajai un ģimenes labklājībai. Veselība ir pamats sabiedrības pastāvēšanai kopumā. Personas veselības bāzi veido ne tikai iedzimtība, sociālie, ekonomiskie, vides un ar dzīves veidu saistītie paradumi, bet arvien lielāka nozīme piešķirama pilnvērtīgam uzturam un drošai pārtikai visā dzīves gājumā. Romā 1992. gada Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (turpmāk - FAO) un Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk - PVO) Starptautiskajā konferencē par uzturu tika pieņemta pasaules deklarācija un uztura rīcības plāns. Nepieciešamību visām PVO dalībvalstīm izstrādāt pārtikas un uztura rīcības plānu akcentēja PVO 2000.gada 14.septembra rezolūcija (EUR/RC 50/R8) "Pārtikas un uztura ietekme uz sabiedrības veselību. Pamatojums pārtikas un uztura politikai un rīcības plānam PVO Eiropas reģionam 2000. - 2005.g." (The impact of food and nutrition on public health. The case for a food and nutrition policy and an action plan for the European region WHO 2000 - 2005.). Rezolūcijā sabiedrības veselības uzlabošanai noteikta nepieciešamība, apvienojot visu valstisko un nevalstisko organizāciju pūles, izstrādāt nacionālos veselīga uztura rīcības plānus, kas atbilstu katras valsts kultūras, sociālajai un ekonomiskajai situācijai. Ministru kabinets 2001. gada 6. martā apstiprināja Sabiedrības veselības stratēģiju. Stratēģijas 11. mērķa "Veselīgs dzīves veids" sasniegšanai nepieciešams izstrādāt un realizēt rīcības plānu, kas ietvertu veselīga uztura, pārtikas drošības un pietiekoša daudzuma kvalitatīvas pārtikas nodrošinājuma stratēģiju. Veselīga uztura trīs priekšnoteikumi ir: • kvalitatīva un nekaitīga pārtika; • pilnvērtīgs uzturs; • pārtikas, kura balstīta uz vietējo lauksaimniecību, pieejamība katram iedzīvotājam. Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā, tādēļ nepieciešams sastādīt un realizēt veselīga uztura rīcības plānu, kas balstīts uz mūsdienu zinātniski atzītiem veselības veicināšanas principiem un pieņemtām uzturvielu normām. Pamatnostādņu pamatprincips ir: "Veselīgs un pietiekams uzturs - būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju veselības uzlabošanai.". 1. Uztura ietekme uz Latvijas iedzīvotāju veselību Šobrīd veselīgam uzturam un slimību profilaksei netiek veltīta pietiekama valsts uzmanība. Kā liecina sekojošie dati, Latvijas iedzīvotāju mirstības un saslimstības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropā: • vidējais paredzamais jaundzimušo mūža ilgums 2000.gadā bija 65 gadi vīriešiem un 76 gadi sievietēm, kas ir viens no zemākajiem Eiropā (LM Sociālais ziņojums, 2001) • vidēji zīdainis Latvijā slimo 2, 98 reizes gadā; • neadekvāts zīdaiņu uzturs veicina akūtas respiratoras slimības, alerģiskas saslimšanas, zobu kariesu; • galvenais nāves cēlonis Latvijā ir mirstība no sirds un asinsrites sistēmas slimībām, no tām katru gadu mirst apmēram 55% no visu mirušo kopskaita. Nāves gadījumu skaits no sirds un asinsrites slimībām ir divas reizes augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstīs (Tautas veselība un veselības aprūpe Latvijā 1991. - 2000.); • mirstība no ļaundabīgiem audzējiem vīriešiem bija par 60% augstāka nekā Zviedrijā (1995) un par 30% augstāka nekā Somijā (1995) un Norvēģijā (1994) (Latvijas vēža reģistra dati, 200.2); • saslimstība ar onkoloģiskām slimībām no 1990.-1999. gadam palielinājusies vīriešiem par 28,4% un sievietēm 33,7% (Latvijas vēža reģistra dati, 2002.); • ievērojami palielinājies ar uzturu saistīto gremošanas trakta onkoloģisko slimību skaits laika posmā no 1990.-1999. gadam. Resnās zarnas vēža slimnieku skaits vīriešu vidū pieaudzis 46%, sieviešu - 22,8%, aizkuņģa dziedzera vēzis attiecīgi 32,2% un 16,8% (Latvijas vēža reģistra dati, 2002.). Kā liecina PVO Baltijas valstu uztura aptaujas dati, 41 % vīriešu un 33 % sieviešu vecumā no 19 - 65 gadiem ir palielināta ķermeņa masa, bet 9,5% vīriešu un 17,4% sieviešu ir aptaukošanās (% no kopējā aptaujāto skaita). Personām ar palielinātu ķermeņa masu vai aptaukošanos pieaug sirds un asinsrites sistēmas slimību, atsevišķu audzēju, cukura diabēta, mugurkaula un locītavu slimību attīstības risks. Aptaukošanos vai palielinātu ķermeņa masu izraisa ne tikai nepilnvērtīgs uzturs, bet arī nepietiekama fiziska slodze. Sekojošie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir nepietiekama fiziskā aktivitāte: • Latvija atrodas priekšpēdējā vietā Eiropā pēc tā, cik daudzi 11, 13 un 15 gadus veci bērni nodarbojas ar fizkultūru vismaz 2 reizes nedēļā vai ar fiziskām aktivitātēm vismaz 2 stundas nedēļā (Health and behaviour among young people, WHO, 2000). • 30 - 47% no 11 un 13 gadus veciem bērniem Latvijā atzīst, ka skatās televizoru 4 vai vairāk stundas dienā (Health and behaviour among young people, WHO, 2000). • Latvijā fiziski ļoti aktīvu darbu strādā 11,8% vīriešu un 1,8% sieviešu, fiziski aktīvu darbu strādā attiecīgi 35,2 % un 17,3 %. Tikai 17% pieaugušo atzīst, ka brīvajā laikā regulāri vismaz reizi nedēļā ir fiziski aktīvi (piem. skrien vai brauc ar velosipēdu) pietiekoši ilgi, lai svīstu. Fiziski neaktīvu brīvā laika pavadīšanu atzīmējusi puse no Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem (Nutrition and lifestyle in the Baltic republics, WHO 1999.) Ikdienas uzturā cilvēks patērē dažādus produktus, kuri sastāv no uzturvielām - olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām, vitamīniem. Lai izprastu uzturvērtību, nepieciešams orientēties to raksturojošos lielumos - enerģētiskajā, bioloģiskajā, fizioloģiskajā vērtībā, izmantošanas iespējās organismā, nekaitīgumā, uzturvielu savstarpējās attiecībās. PVO Baltijas valstu uztura pētījuma (Nutrition and lifestyle in the Baltic republics, WHO 1999.) rezultāti liecina, ka veselīga uztura jautājumiem Latvijā ir veltīta pārāk maza uzmanība: • Tikai 60 % Latvijas iedzīvotāju ikdienā patērē uzturā ieteicamo augļu un dārzeņu daudzumu; • 60% Latvijas iedzīvotāju kā galveno pārtikas izvēles kritēriju min cenu, pievēršot mazāku uzmanību veselības apsvērumiem; • uzturvielu enerģētiskais īpatsvars Latvijas iedzīvotāju uzturā ir 50% ogļhidrātu/13 % olbaltumvielu /37 % tauku, kas neatbilst veselīga uztura ieteikumiem (Latvijas ārstu žurnāls, 2002.g. februāris). Šie dati lielā mērā skaidro augsto sirds un asinsrites sistēmu slimību un audzēju izplatību Latvijā. Taukos ietilpstošās neaizstājamās polinepiesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes ir termiski nestabili un oksidēties spējīgi savienojumi, tādēļ tām nepieciešama kvalificēta pielietošana. To nenodrošinot, rodas veselībai kaitīgi savienojumi (kancerogēni, lipīdu peroksīdi). Nepieciešams veidot sabiedrības zināšanas par šiem jautājumiem. Augļu un dārzeņu lietošana novērš mikrouzturvielu deficītu (vitamīni, minerālvielas), aizkavē neinfekcijas slimību attīstību. Augļu un dārzeņu šķiedrvielas ir atzīti detoksikanti. Vismaz 4 reizes nedēļā lietojot uzturā pākšaugus, par 22% samazinās sirds un asinsvadu slimību risks (Legume consumption and risk of coronary heart disease in US men and women. L.Bazzano et al. Arch Intern Med. 2001; 161:2573-2578). Pamatojoties uz Ministru Kabineta 2001.gada 6.martā akceptētās Sabiedrības veselības stratēģijas 11. mērķi "Veselīgs dzīves veids", Labklājības ministrija 2001. gada 23.augustā ar rīkojumu Nr.233 apstiprināja "Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem". Šo devu pielietojums ļaus optimālāk plānot veselīgu uzturu. 2.Vienotas datu bāzes izveidošanas nepieciešamība Ar uzturu saistīto veselības riska faktoru datu bāzes izveide un uzturēšana nepieciešama, lai būtu iespējams dinamiski sekot iedzīvotāju uztura paradumiem, veselības riska faktoriem un veselības stāvoklim. Šāda datu bāze ļautu tālāk pilnveidot Latvijas uztura politiku. Atsevišķas organizācijas veic lielu darbu veselības informācijas datu apkopošanā un analīzē: • Centrālā Statistikas pārvalde (turpmāk - CSP) pēta mājsaimniecību budžetu, mātes un bērna veselības aprūpi, bērnu dzimstību, mirstību, veselības stāvokli, veselības aprūpes sistēmas attīstības tendences; • bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Veselības veicināšanas centrs" (turpmāk - VVC) veic atsevišķu veselības riska faktoru monitorēšanu dažādu programmu ietvaros; • Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra" izdod "Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatu 2000" un "Sabiedrības veselības analīze Latvijā", kurā ir iekļauti gan dati par uzturu un fizisko aktivitāti, gan riska faktoriem; • Rīgas iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimības un riska faktorus ir pētījis Latvijas Kardioloģijas institūts 2000. gadā (Rīgas iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimības un riska faktori. Latvijas Kardioloģijas institūts. Rīga, 2000); • Latvijas Medicīnas akadēmijas (turpmāk - AML/RSU) Anatomijas un antropoloģijas institūts apkopo un analizē datus par bērnu fiziskās attīstības rādītājiem (augums, ķermeņa masa); • AML/RSU Pediatrijas katedra veic pētījumus par skolēnu veselību un veselības paradumiem; • Latvijas krūts ēdināšanas veicināšanas un aizsardzības biedrība veic pētījumus par bērnu zīdīšanas biežumu Latvijā. Augšminētie pētījumi papildināmi ar informāciju par Latvijas iedzīvotāju asins spiedienu, holesterīna līmeni, atsevišķu lipoproteīdu līmeņiem, iedzīvotāju antropometriskiem datiem, atsevišķu uzturvielu patēriņu un pietiekamību iedzīvotāju uzturā. Šī informācija nepieciešama, lai konkretizētu efektīvu profilakses programmu ar uzturu saistītajām slimībām. Tā kā Latvijā ir nepietiekoša informācija par tādiem veselības riska faktoriem kā minerālvielu un vitamīnu iespējamo deficītu, tad veselības informācijas sistēmā iekļaujami dati par šo rādītāju pētījumiem. 3. Bērnu veselība un uzturs Bērnu tiesību aizsardzības likuma