3. Article

Programmas struktūra Atbilstoši programmas mērķiem un apstiprinātajiem politikas dokumentiem profesionālās izglītības jomā ir izveidota programmas struktūra, kuru veido trīs apakšprogrammas: 1) profesionālās izglītības kvalitāte; 2) profesionālās izglītības pieejamība; 3) profesionālās izglītības sistēmas vadība un izglītības izmaksu efektivitāte. Lai gan apakšprogrammas ir atšķirīgas pēc to uzdevumiem, darbības metodēm, iesaistītajām partnerinstitūcijām un citiem rādītājiem, tās vieno ES valstīs pieņemtās profesionālās izglītības pamatnostādnes - profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, sociālās izstumtības mazināšana un sociālo grupu ar speciālām vajadzībām iesaistīšana darba tirgū. Katrā apakšprogrammā attiecīgi norādīti rīcības virzieni, sniegts īss situācijas apraksts un identificētas problēmas, norādīti problēmu risinājumi - plānotie rezultāti un galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai (3., 6., 11. un 14.tabula) atbilstoši piešķirtajam (ikgadējais finansējums plānots atbilstoši 2002.gada līmenim) finansējumam. Uzdevumi, kuru izpildei ir nepieciešams papildus finansējums, norādīti 15.tabulā. II. Apakšprogramma "Profesionālās izglītības kvalitāte" 4. Profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītība Pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveide ir vērsta uz profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā institūcija, kas koordinē pedagogu izglītību un tālākizglītību. 4.1. Problēmas izklāsts Saskaņā ar 1999.gadā pieņemto Profesionālās izglītības likumu no 2004.gada 1.janvāra tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir personai, kurai ir: 1) atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un pedagoģiskā izglītība; 2) atbilstoša profesionālā izglītība (kvalifikācija) un kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām. Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai" nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un izglītības programmas, kuras apgūstot personas iegūst tiesības strādāt profesionālās izglītības programmās. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu skaits 2002./03.mācību gadā un salīdzinājums ar 1999./2000.mācību gadu Kā liecina dati, pedagogu darba slodze ir lielāka par vienu likmi (840 stundas gadā) un vidēji ir 980 - 1030 stundas gadā jeb vidēji 25 stundas nedēļā (1,2 likmes). Audzēkņu un pedagogu proporcija tehniskajās nozarēs, mūzikā un mākslā, kur ir daudz individuālo apmācību, ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, Kultūras ministrijas pakļautībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs 2001./2002.mācību gada sākumā proporcija ir 1:2,3; Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādēs 1:11,7; Zemkopības ministrijas profesionālās izglītības iestādēs 1:8,9. 2002./2003.mācību gadā vidēji 1:8,2. Šādas proporcijas ir nostabilizējušās un pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījušās, un tuvāko gadu laikā pedagogu skaita būtiskas izmaiņas nav prognozējamas. Izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Profesionālās izglītības pedagogu sertificēšanas komisija izvērtē un pieņem lēmumu par pedagoga apgūtās profesionālās pilnveides izglītības programmas vai pašizglītības formā apgūto pedagoģijas zināšanu un prasmju atbilstību Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas paraugam (apstiprināts ar IZM 2002.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.346 "Par Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās pamatizglītības programmas paraugu"). Minētā sertifikāta izsniegšanu reglamentē izglītības un zinātnes ministra 2002.gada 26.jūlija rīkojumi Nr.420 "Par sertifikāta paraugu" un rīkojums Nr.419 "Par profesionālās izglītības pedagogu sertificēšanas nolikumu". 2002.gada 6.jūnijā ir apstiprināts profesionālās izglītības skolotāja profesijas standarts. Profesionālās izglītības pedagogu pedagoģiskās izglītības programmas galvenokārt īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā, Rēzeknes augstskolā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Tomēr augstskolu iespējas ir ierobežotas, un tās nespēj nodrošināt likumā noteikto prasību izpildi attiecīgajā termiņā Pedagogu tālākizglītības veicināšanai ir izveidots Pedagogu tālākizglītības atbalsta fonds, kas daļēji sedz mācību maksu strādājošiem skolotājiem par skolotāju darba specifikai atbilstošām studijām augstskolā un tālākizglītošanos Izglītības un zinātnes ministrijas atzītos pedagogu profesionālās meistarības kursos (gadā vidēji 260 tūkst. latu). Pedagogu tālākizglītības atbalsta fonds ir akceptējis mācību maksas kompensācijas saņemšanai profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītības programmu "Arodpedagoģija". Saskaņā ar Izglītības likumu katram pedagogam, saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, ir tiesības 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei. (5134 pedagogu tālākizglītības nodrošināšanai nepieciešams vidēji gadā 300 tūkst. latu). 4.2. Problēmas risinājumi Rīcības virziens - pilnveidot pedagogu tālākizglītības un darba samaksas sistēmu un sekmēt normatīvajos aktos noteikto prasību pedagogu kvalifikācijai izpildi. Rezultātā: 1) pedagoģiskās izglītības programmu saturs saskaņots ar izglītības satura reformu, paaugstināta profesionālās izglītības kvalitāte; 2) palielināta pedagogu algas likme, nodrošinātas Izglītības likumā noteiktās pedagogu tiesības - izmantot apmaksātas vidēji desmit dienas gadā savas profesionālās meistarības pilnveidei. Galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to sasniegšanas rādītāji 3.tabula 5. Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšana atbilstoši darba tirgus prasībām Profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas prioritārie virzieni ir izglītības satura modernizācija un izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide. 5.1. Problēmas izklāsts 5.1.1. Profesionālās izglītības satura atbilstību darba tirgus prasībām nodrošina Profesionālās izglītības likumā noteiktā standartu sistēma: 1) valsts profesionālās izglītības standarts; 2) profesijas standarts. Valsts profesionālās izglītības standarti nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, obligāto izglītības saturu, iegūtās izglītības vērtēšanu. Tos nosaka Ministru kabinets (Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumi Nr.211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartu" un Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.141 "Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu"). Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā. To izstrādi un reģistrāciju reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 29.augusta noteikumi Nr.304 "Noteikumi par profesiju standartiem" un Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumi Nr.131 "Profesiju standartu izstrādes kārtība". Profesiju standartu izstrādei IZM Profesionālās izglītības centrā ir izveidota struktūrvienība, kura organizē profesiju standartu izstrādi, ir izstrādāti 60 profesiju standarti (nepieciešamais profesiju standartu skaits ir aptuveni 250). IZM Profesionālās izglītības centra cilvēkresursi dod iespēju gadā organizēt 20 profesiju standartu izstrādi. Profesionālās izglītības programmu atbilstoši attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam un Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijai (apstiprināta ar IZM 1999.gada 16.decembra rīkojumu Nr.703) izstrādā izglītības iestāde un noteiktajā kārtībā iesniedz IZM licencēšanai (Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.4 "Izglītības iestādē īstenojamo vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība"). Lai veicinātu sociālo partneru līdzdalību profesionālās izglītības attīstībā atbilstoši Rietumeiropas attīstītāko valstu pieredzei, izdoti Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi Nr.190 "Kārtība, kādā valsts deleģē sabiedriskajām organizācijām atsevišķu profesionālās izglītības pārvaldes un atbalsta funkciju veikšanu", kas dod iespēju profesiju standartu izstrādi deleģēt darba devēju organizācijām. Tomēr darba devēju organizācijas pašreiz nav pietiekami spēcīgas, lai uzņemtos pilnu atbildību par profesiju standartu izstrādi, un tādēļ saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu un normatīvajiem aktiem, Izglītības un zinātnes ministrija, paredzot šim mērķim valsts budžeta līdzekļus, organizē profesiju standartu izstrādi un ekspertīzi Profesiju standartu izstrādes prioritātes un secību nosaka, ņemot vērā darba devēju ieteikumus un izglītojamo skaitu izglītības programmu grupās. Audzēkņu skaits profesionālās izglītības programmās 2002./2003.mācību gadā 4.tabula Profesiju standartu trūkums apgrūtina izglītības programmu licencēšanas komisijas darbu, jo izglītības programmas atbilstība profesiju standartam un attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam ir viens no galvenajiem licences piešķiršanas kritērijiem. 5.1.2. Profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas izveide ir vērsta uz to, lai Latvijā un ārvalstīs iegūtā profesionālā izglītība un profesionālā kvalifikācija būtu savstarpēji salīdzināmas, un lai Latvijas profesionālās izglītības iestāžu absolventiem būtu iespējas turpināt izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū. Vienotas profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums paredz: 1) izglītības programmas akreditāciju un izglītības iestāžu akreditāciju - (Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.170 "Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri" nosaka kārtību, un institūcijas, kas ir atbildīgas par akreditācijas veikšanu); 2) centralizētos eksāmenus - pēc īpašas metodikas izveidotus un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizētus eksāmenus izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai profesionālās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei (Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumi Nr.383 "Noteikumi par profesionālajām kvalifikācijām, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni" nosaka profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.104 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" nosaka centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību vispārizglītojošajos mācību priekšmetos profesionālās vidējās un vispārējās vidējās izglītības programmās). Profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai ir izstrādāta nepieciešamā normatīvā bāze un atbilstoši esošajiem resursiem IZM Profesionālās izglītības centrs organizē akreditācijas komisijas darbu, piemēram 2001.gadā akreditētas 135 profesionālās izglītības programmas un 27 izglītības iestādes, 2002.gadā - 264 izglītības programmas un 76 izglītības iestādes. Vispārējā kārtība paredz profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanu katrā izglītības iestādē. Ievērojot, ka pietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums un modernas iekārtas ir tikai nedaudzās izglītības iestādēs un bieži vien darba devēji nepietiekami pārzina izglītības procesu, audzēkņu kvalifikācijas atbilstības šīsdienas darba tirgus prasībām noteikšana ir problemātiska. Izglītības kvalitātes novērtēšana privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās tālākizglītības programmas, bieži tiek veikta formāli, radot neuzticību profesionālās izglītības un īpaši tālākizglītības sistēmai kopumā. Lai valsts mērogā ieviestu vienotu eksaminācijas metodiku un kārtību, profesionālās izglītības iestādēs tiek veidoti eksaminācijas centri, kuros, ievērojot nozaru principu, tiek organizēti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. Rīgas profesionālās izglītības iestādēs ir izveidoti deviņi eksaminācijas centri centralizēto kvalifikācijas eksāmenu organizēšanai metālapstrādes, metināšanas, kokapstrādes, elektrotehnikas speciālistu, automehāniķu, būvniecības, uzņēmējdarbības, šūšanas un friziera profesijās. Līdzīgi centri (kopskaitā astoņi) ir izveidoti profesionālās kvalifikācijas eksāmenu jautājumu risināšanai lauksaimniecības izglītības programmu grupās. Arī mākslas un mūzikas izglītības programmās profesionālās kvalifikācijas eksāmenus audzēkņi kārto ievērojot vienotu metodiku. Rīgas profesionālās izglītības iestādēs eksaminācijas centri ir izveidoti, ievērojot nozaru principu, jo Rīgas pilsētā ir izvietotas aptuveni 40 % profesionālās izglītības iestāžu un tajās profesionālās kvalifikācijas eksāmeni jākārto vairāk nekā 5,5 tūkstošiem (2002.gadā kopskaitā 14,3 tūkst.) audzēkņu. Centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus kopumā kārto vairāk kā 4000 audzēkņu. Ir izstrādāts centralizēto kvalifikācijas eksāmenu saturs 30 profesijām. Katru gadu tiek izstrādāts eksāmenu saturs 10 profesijām. Eksaminācijas centru atrašanās Rīgā dēļ ārpus Rīgas esošo profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai jābrauc uz Rīgu, kas palielina centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizācijas izmaksas un vietējo uzņēmumu pārstāvjiem apgrūtina iespēju piedalīties eksāmenu komisiju darbā. Centralizēto eksāmenu vispārizglītojošajos (vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajos) mācību priekšmetos norises organizāciju nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs un pašvaldību izglītības pārvaldes kopīgi ar izglītības iestādēm. (Kopā aptuveni 7,8 tūkst. audzēkņu kārto 4 eksāmenus). Profesionālās izglītības absolventu skaits (procentos) izglītības programmu grupās 2002.gadā 5.tabula Izglītības programmu grupas Absolventu skaits (procentos) Pakalpojumi 22,5 Sociālās zinātnes 15,4 Arhitektūra un būvniecība 8,3 Veselība un veselības aizsardzība 6,4 Tekstīliju ražošanas tehnoloģija 5,9 Metālapstrāde un mehānika 5,8 Kokapstrādes tehnoloģija 5,5 Mašīnzinātne 5,1 Humanitārās zinātnes 4,8 Elektrozinātne 4,5 Lauksaimniecība 3,2 Pārtikas rūpniecība un tehnoloģija 2,2 Datorvadība un datorzinātne 1,5 Pārējās 8,9 Kopā 100 Pēdējo divu gadu statistikas dati liecina, ka aptuveni 30% no absolventiem strādā apgūtajā profesijā, 40% - citā profesijā. 2002.gada 1.oktobrī Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē bija 764 2002.gada profesionālās izglītības iestāžu absolventi - bezdarbnieki (5,3% no kopējā absolventu skaita vai 0,83% no kopējā bezdarbnieku skaita valstī). 5.2. Problēmas risinājums Rīcības virziens - modernizēt profesionālās izglītības programmas un pilnveidot izglītības kvalitātes vērtēšanu. Rezultātā: 1) noteiktas darba tirgus prasības darbinieku kompetencei un profesionālās izglītības programmu izstrādei; 2) nodrošināta profesionālās izglītības programmu starptautiskā salīdzināmība, paaugstinājusies darbaspēka konkurētspēja vietējā un ārvalstu darba tirgū; 3) nodrošināta vienādu kritēriju un metodikas piemērošana profesionālās sākotnējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanas vērtēšanā, noteikti kritēriji izglītības iestāžu pašnovērtējumam un ārējai vērtēšanai; 4) nodrošināta vienota izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšana vidējās izglītības pakāpes noslēgumā, ieviesta vienota centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtība profesionālās sākotnējās un profesionālās tālākizglītības sistēmās; 5) nodrošināts sabiedrības atbalsts pārmaiņām profesionālajā izglītībā. Galvenie uzdevumi apakšprogrammas rezultātu sasniegšanai un to sasniegšanas rādītāji 6.tabula III. Apakšprogramma "Profesionālās izglītības pieejamība"