6. Article

Problēmas izklāsts Sociālā izstumtība ir daudzpusēja parādība. To var izraisīt gan ekonomiski, gan sociāli, gan fiziski, gan izglītības un kultūras faktori. Profesionālā izglītība ir viens no daudzajiem preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina sociāli neaizsargāto iedzīvotājus ar zināšanām un prasmēm, kas palielinātu viņu iespējas iekļauties darba tirgū. Prioritārajās riska mērķgrupās ir iekļaujami bērni ar nepabeigtu pamatizglītību, bērni, kas beiguši pamatskolu ar nepietiekamu novērtējumu (liecību), speciālās izglītības iestāžu absolventi, ieslodzītie brīvības atņemšanas vietās. Viņu tālākās izglītības iespējas ir ierobežotas, vājo priekšzināšanu dēļ, un viņi nevar atrast darbu, jo viņiem trūkst profesionālo zināšanu un prasmju (profesionālās kvalifikācijas). 2001./2002.mācību gadā no vispārizglītojošo dienas skolu 5.-9. klases tika atskaitīti - 4473 skolēni (2,5% no kopējā skolēnu skaita šajā klašu grupā) un 596 bērni (2,3%) pabeidza pamatskolu ar liecību. 2001.gadā 12 (2002.gadā - 13) profesionālās izglītības iestādēs arodizglītības programmās ar pedagoģisko korekciju tiek uzņemti audzēkņi ar nepabeigtu pamatizglītību. Pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas viņiem papildus tiek izsniegts izglītības dokuments par vispārējās pamatizglītības ieguvi. Ar katru gadu pieaug profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu skaits. 2002.gadā Izglītības un zinātnes ministra padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā skaita, ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm vairāk kā divos mācību priekšmetos ir uzņemti 85,5% audzēkņu; ar pabeigtu pamatizglītību - attiecīgi 42,6% (pieaugums par 6%). Zemais priekšzināšanu līmenis sekmē no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaita pieaugumu. Valsts profesionālās izglītības iestādēs 2002.gadā uzņemto audzēkņu sadalījums pēc iepriekšējo zināšanu vērtējuma (%) 7. tabula Ministrija Priekšmetu skaits, kuros zināšanu vērtējums 3 balles un zemāk . Viens Divi Trīs Četri Pieci Izglītības un zinātnes ministrija 9 7 5 4 13 Kultūras ministrija 8 5 2 2 3 Zemkopības ministrija 9 8 7 6 20 Izglītības un zinātnes ministra padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību sadalījums pēc iepriekšējo zināšanu vērtējuma (%) 8. tabula Gads Ar zināšanu vērtējumu 3 balles un zemāk . vienā priekšmetā divos priekšmetos trīs priekšmetos četros priekšmetos piecos priekšmetos 2000. 11,3 12,0 10,5 5,8 40,4 2001. 2,3 2,3 9,2 9,2 63,2 2002. 2,1 3,4 5,5 4,1 70,3 Atskaitītie audzēkņi profesionālās izglītības iestādēs 2002./2003. mācību gadā un salīdzinājums ar 2000./2001.mācību gadu 9.tabula Kurss 2000./2001. % 2002./2003. % 1. kursā 3214 48,3 3185 46,4 2. kursā 1689 25,4 1810 26,3 3. kursā 1079 16,2 1181 17,2 4. kursā 517 7,8 593 8,6 5. kursā 149 2,3 93 1,5 Kopā: 6648 (14 %) 100 6862 (14,7 %) 100 Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu atskaitīšanas iemesli 2002./2003. un 2000./2001.mācību gadā 10.tabula Atskaitīšanas iemesli 2000./2001. % 2002./2003. % Pārgāja uz citām skolām. 834 12,5 827 12,0 Slimības dēļ. 199 3,0 158 2,3 Nesekmības dēļ. 1996 30,0 1526 22,3 Par mācību iestādes neapmeklēšanu. 1292 19,4 1711 24,9 Dzīves vietas maiņas dēļ. 109 1,6 124 1,8 Ģimenes apstākļu dēļ. 968 14,6 977 14,2 Latvijā ir 64 vispārizglītojošajās speciālās izglītības iestādes, kurās mācās vairāk kā 12 tūkst. skolēnu. 43 speciālās izglītības iestādēs mācās 5860 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, 26 no tām ir izveidotas 70 arodklases, kurās profesionālās izglītības programmās mācās 602 skolēni. Vairums bērnu mācās profesionālās pamatizglītības vai arodizglītības programmās (lauksaimniecības, kokapstrādes, tekstilapstrādes, būvniecības u.c. profesijās), kas dod iespēju iegūt pirmā vai otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. 35 profesionālās izglītības iestādēs 52 dažāda profila profesijas apgūst 112 bērni, kuriem ir piešķirta otrās vai trešās grupas invaliditāte. 2002.gadā uzsākta atsevišķu mācību grupu veidošana bērniem ar īpašām vajadzībām profesionālās izglītības iestādēs (Apes arodvidusskolā - bērniem ar dzirdes traucējumiem). 2002. gadā izstrādāti ieteikumi profesionālās izglītības programmu izveidei personām ar nepabeigtu pamatizglītību. Plašāku bērnu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu profesionālajā izglītībā traucē ierobežotais profesionālās izglītības pedagogu skaits, kuri būtu sagatavoti darbam ar šo mērķgrupu un nepietiekamie finansiālie resursi. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, izmantojot ārvalstu palīdzību, organizē profesionālo apmācību ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās - Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (vairāk kā 60 audzēkņi), Daugavpils cietumos (130 audzēkņi), Jēkabpils cietumā (125 audzēkņi), Pārlielupes cietumā (72 audzēkņi), Iļģuciema cietumā (40 audzēkņi). Izglītības programmu apguves noslēgumā ieslodzītajiem ir iespējas kārtot kvalifikācijas eksāmenus un saņemt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu organizēšanā, saskaņojot un akreditējot profesionālās izglītības programmas un izglītības iestādes un sniedzot metodisku palīdzību profesionālās kvalifikācijas eksāmenu īstenošanā (2002.gadā piemēram, saskaņotas 198 izglītības programmas Valsts nodarbinātības aģentūras izsludinātā konkursa pretendentiem un organizēta 75 profesionālās tālākizglītības programmu akreditācija). Lai nodrošinātu profesionālās izglītības pieejamību iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai, ir nepieciešams paplašināt pašvaldību un vietējo darba devēju līdzdalību un palielināt to atbildību profesionālās izglītības programmu izstrādē, mācību prakšu organizācijā un darba vietu piedāvājumā. Valsts, pašvaldību, darba devēju un darbinieku sadarbības veicināšanai profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumu risināšanā reģionālā līmenī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālajā sistēmā ir izveidojamas reģionālās profesionālās izglītības trīspusējās sadarbības padomes (vienas padomes darbības nodrošināšanas izmaksas - 2,5 tūkst. latu gadā).