8. Article

Problēmas izklāsts Profesionālās izglītības sistēmas vadības pilnveides mērķis ir vienkāršot esošo profesionālās izglītības pārvaldes sistēmu un izveidot tādu profesionālās izglītības pārvaldes struktūru, kas nodrošina vienotu un koordinētu vadības funkciju realizāciju, efektīvu finanšu un materiālo resursu izmantošanu profesionālajā izglītībā un sākto profesionālās izglītības attīstības programmu īstenošanu valsts mērogā. Sākot ar 1988. gadu (pēc Profesionāli tehniskās izglītības valsts komitejas likvidācijas) valsts profesionālās izglītības iestādes Latvijā atrodas četru ministriju: Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Zemkopības ministrijas (ZM), Kultūras ministrijas (KM) un Labklājības ministrijas (LM) pārziņā (Iekšlietu ministrijas pārziņā esošās profesionālās izglītības iestādes programmā nav iekļautas). Profesionālās izglītības iestāžu raksturojums 2002./2003.mācību gadā (2001./2002.) 12.tabula Izglītības iestādes Izglītības iestāž skaits Audzēkņ skaits Pedagog skaits Telpu kopējā platība (m2) IZM 47 (49) 25832 (26708) 2195 (2282) 438640 LM 8 (8) 2352 (2419) 569 (492) 55421 ZM 35 (36) 13106 (13139) 1456 (1483) 495057 KM 15 (15) 1907 (1985) 1029 (877) 57959 Kopā 105 (108) 43197 (44251) 5249 (5134) 1047077 Katra ministrija, ievērojot savas nozares intereses un neatkarīgi no citām ministrijām, risina profesionālās izglītības pārvaldes jautājumus - plāno izglītības iestāžu tīklu, audzēkņu uzņemšanu, finansiālos resursus un sadarbībā ar savā pakļautībā esošām izglītības atbalsta institūcijām izstrādā izglītības saturu un veic izglītības kvalitātes kontroli. Vienotu lēmumu pieņemšana vai vienotas informācijas par profesionālo izglītību iegūšana ir apgrūtināta, procedūra smagnēja un laikietilpīga. Izglītības un zinātnes ministrija nevar veikt savus uzdevumus attiecībā uz profesionālās izglītības sistēmu tieši, bet gan vienīgi ar Ministru kabineta "starpniecību", kas šādā gadījumā ir neefektīvi un laikietilpīgi. Profesionālās izglītības administratīvā sadrumstalotība veido nozaru administratīvās barjeras un rada funkciju "pārklāšanos", atsevišķos gadījumos - dublēšanas, neracionāli tiek izmantoti jau tā ierobežotie finanšu un materiālie resursi un pārvaldes iestādes strādājošo darbs. Nav iespējams izstrādāt un realizēt vienotas, kompleksas valsts investīciju programmas. Nav iespējams realizēt vienotu finanšu (Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.482 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo") un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas politiku. Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem uz vienu audzēkni 2002.gadā 13.tabula Ministrija Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (Ls) Vidējais audzēkņu skaits gadā Finansējums uz vienu audzēkni (Ls) IZM 13966275 21490 649,9 LM 1861752 2032 916,2 ZM 10190192 11869 858,6 KM 3593452 2333 1540,2 Kopā 29611671 37724 785,0 Ministriju savstarpējās sadarbības saskaņošanai izveidotās Profesionālās izglītības sadarbības padomes (Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.152) darbība nav efektīva, jo tai ir konsultatīvs raksturs un tā lielā mērā dublē Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes institucionālajā sistēmā izveidotās Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes darbību. Nav attīstīts sociālais dialogs reģionālā un vietējā līmenī, kas ir īpaši svarīgs valsts pasūtījuma noteikšanai atbilstoši teritoriālā darba tirgus prasībām un riska mērķgrupu personu iesaistīšanai profesionālajā izglītībā.