13. Article

Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA "Livas" un SIA RKF "Iespēja" Ziepniekkalna mikrorajonā Konkurences padome ir ieguvusi informāciju (01.07.2003. Konkurences padomes biroja dienesta ziņojums), ka SIA RKF "Iespēja" un SIA "Livas" Valdeķu ielā un tās apkārtnē piedāvāja vienādas kabeļtelevīzijas programmu paketes. Tas nozīmēja, ka pilnīgi vienādu pakalpojumu (kabeļtelevīzijas programmu pakešu) sniegšana abiem uzņēmumiem bija ekonomiski neizdevīga un līdz ar to nebija vajadzības abiem uzņēmumiem sniegt visā Ziepniekkalna teritorijā pilnīgi vienādus pakalpojumus (tas ir, kabeļtelevīzijas programmu paketes). Tā kā kabeļtelevīzijas programmu paketes bija vienādas, dažās mājās iedzīvotājiem esot izveidojusies tendence nemaksāt par kabeļtelevīzijas pakalpojumiem nedz SIA "Livas", nedz SIA RKF "Iespēja". Situācija ar negodīgiem abonentiem neesot bijusi izdevīga nevienam, jo neienāca nauda un cieta valsts budžets. Tā kā situācijā ar negodīgajiem abonentiem bieži vien nevarēja secināt faktu, konkrēti no kura tīkla nāk signāls, un bija radītas nopietnas problēmas ar finansiāliem zaudējumiem valstij, tad tika nolemts, ka vienā mājā nedarbosies abi operatori paralēli. Arī 03.07.2003. SIA "Livas" vēstulē Nr.91/03 SIA "Livas" sniedz analoģisku informāciju, kāda tika iegūta 30.06.2003. tikšanās laikā ar SIA "Livas" pārstāvjiem. Minētajā vēstulē SIA "Livas" skaidro, ka: "Ierīkojot ēku iekšējos tīklus, SIA "Livas" saskārās ar nopietnu problēmu tajās mājās, kur strādāja SIA RKF "Iespēja". Lietas būtība bija tāda, ka abiem uzņēmumiem bija satura ziņā praktiski identiskas programmu paketes. Tā kā kabeļi bija izvietoti ēku vājstrāvas šahtās blakus, šahtu skapīši praktiski bija pieejami jebkuram iedzīvotājam un sākās masveidīga abonentmaksas nemaksāšana, jo pārbaudēs abonenti apgalvoja, ka neizmanto šīs, bet gan otras firmas pakalpojumus. Pierādīt pretējo varēja, vienīgi pārtraucot programmu izmantošanu visā tīklā. Tāpēc notika tikšanās ar SIA RKF "Iespēja" direktoru A. Taranovu, kurā tika panākta vienošanās, lai būtu iespējams identificēt, kura tīkla pakalpojumus konkrētais abonents izmanto, vienā un tai pašā teritorijā netiks sniegti vienādi pakalpojumi, jo pretējā gadījumā abonenti nemaksā ne vienam, ne otram operatoram, un tas nes zaudējumus abiem. Līdz ar to SIA "Livas" pārtrauca jaunu pieteikumu pieņemšanu par pieslēgšanu uz tādām pašām kabeļtelevīzijas programmu paketēm, kādas piedāvāja SIA RKF "Iespēja", un Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā slēdza līgumus tikai par kabeļu interneta pakalpojumu piegādi. Protams, interneta pakalpojumu abonents saņēma arī SIA "Livas" televīzijas programmu pilno paketi, jo šo paketi bija iespējams identificēt pēc interneta signāla, kas tehniski ir iekļauts paketes frekvenču spektrā". Tā kā SIA "Livas" rīcībā nav saglabājušies pierādījumi (dokumenti) par negodīgajiem abonentiem, kuri nemaksāja abonēšanas maksu, tad konkrētā pārkāpuma izvērtēšanā Konkurences padome nevar izmantot un novērtēt SIA "Livas" sniegto argumentāciju par negodīgajiem abonentiem. Lai gan SIA "Livas" direktors savos mutiskajos izteikumos un arī vēstulēs Konkurences padomei ir norādījis, ka it kā ir panākta vienošanās ar SIA RKF "Iespēja" direktoru A. Taranovu par to, ka, lai būtu iespējams identificēt, kura tīkla pakalpojumus konkrētais abonents izmanto, vienā un tai pašā teritorijā netiks sniegti vienādi pakalpojumi (domāti kabeļtelevīzijas pakalpojumi), tomēr Konkurences padomes lietā esošie dokumenti (līgumi ar kabeļtelevīzijas un interneta abonentiem) norāda pretējo, kas neapliecina SIA "Livas" direktora izteikumus. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošajiem pierādījumiem, dabā situācija ir bijusi citāda, kas līdz ar to neapliecina SIA "Livas" direktora izteikumus. Kā nozīmīgs fakts ir jāuzsver, ka Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi, t.i., SIA "Livas" noslēgtie līgumi ar abonentiem par kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu no 1999.gada līdz 2001.gada martam, liecina, ka Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā šajā laika periodā SIA "Livas" ir piedāvājusi kabeļtelevīzijas pakalpojumus tajās pašās mājās (tā, piemēram, Valdeķu ielā 50/5, 52/3, 54/2, 54/5, 54/8, 54/9, 54/10, 60/3, 64, 66/1, 68/1, 68/2, Ozolciema ielā 28, 36, 40/1, 46/3, Zaļenieku ielā 22, 40a, Pīpeņu ielā 10, Līvciema ielā 9/1, 23), kurās kabeļtelevīzijas pakalpojumus piedāvāja SIA RKF "Iespēja" (salīdzināšanai tika izmantots viss SIA RKF "Iespēja" abonentu adrešu saraksts). Līdz ar to neapstiprinās informācija par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA "Livas" un SIA RKF "Iespēja" Ziepniekkalna mikrorajonā, par robežšķirtni pieņemot Valdeķu ielu. Bez tam Konkurences padome, pēc tās rīcībā esošajiem pierādījumiem (SIA RKF "Iespēja" abonentu adrešu saraksta un SIA "Livas" noslēgtajiem līgumiem ar abonentiem par kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu piegādi), ir secinājusi, ka atsevišķos Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļas namos (Valdeķu ielā 60/3, 64, 68/1, 68/2) laika periodā no 2000. līdz 2001.gada martam SIA "Livas" sniedza gan kabeļtelevīzijas pakalpojumus, gan arī interneta pakalpojumus, bet SIA RKF "Iespēja" - kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Tas, ka SIA "Livas" pārtrauca jaunu pieteikumu pieņemšanu par pieslēgšanu uz tādām pašām kabeļtelevīzijas programmu paketēm, kādas piedāvāja SIA RKF "Iespēja", nenozīmē, ka Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā SIA "Livas" kabeļtelevīzijas pakalpojumus nepiedāvāja vispār. Iepriekš SIA "Livas" noslēgtie līgumi ar abonentiem netika lauzti un palika spēkā, līdz ar to Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā laika periodā no 1999.gada līdz 2001.gada martam SIA "Livas" piedāvāja kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Turklāt, pēc SIA "Livas" sniegtās informācijas, Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā interneta pakalpojumu abonenti saņēma arī SIA "Livas" televīzijas programmu pilno paketi, jo šo paketi bija iespējams identificēt pēc interneta signāla, kas tehniski ir iekļauts paketes frekvenču spektrā.