12. Article

Teritoriālais princips 1. II nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu Puses teritorijā ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas atrunāti 4.pantā, kā arī šī panta 3.punktā. 2. Izņemot 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no Puses valsts uz citu valsti, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka: (a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas un; (b) tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā. 3. Apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Puses valstīm ar materiāliem, kas eksportēti no kādas Puses valsts un pēcāk atkārtoti ievestas atpakaļ šajās valstīs, neietekmē izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II nodaļā minētajiem nosacījumiem, ar nosacījumu, ka: (a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti kādā Puses valstī vai ir izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms to eksporta; un (b) ir iespējams pārliecinoši nodemonstrēt muitas iestādēm, ka (i) atpakaļ ievestās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus un; (ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus attiecīgās Puses valsts, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produktaex-works cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss. 4. 3.punkta nolūkos II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Puses valstīm. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā neizcelsmes materiālu vērtība, kas izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus attiecīgās Puses valsts, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos procentus. 5. 3. un 4.punkta lietošanas nolūkā, ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Puses valsts, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību. 6. 3. un 4.punkta noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6. (2) pantā minētās vispārējās vērtības. 7. 3.un 4.punkta noteikumi neattiecas uz produktiem, kas pieder pie Harmonizētās Sistēmas 50.-63. grupām. 8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus Pusēm, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem.