3. Article

Situācijas raksturojums 2003.gada labības novākšanas sākums ap 60 000 graudu audzēšanas saimniecībām vairāk kā 400 000 ha platībā solīja labas labības ražas izredzes. Tomēr augusta pēdējo dekāžu klimatiskie apstākļi pārtrauca uzsākto ražas novākšanu un pazemināja tās kvalitāti. Tā rezultātā saglabājas augsts nenovākto platību īpatsvars valstī. Pēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtās informācijas 2003.gada 1.septembrī valstī nenovākto labības platību īpatsvars ir vidēji 70 %, tai skaitā Latgalē līdz 85 % (98 %, Ludza), Vidzemē 70 % (86 %, Cēsis), Zemgalē un Kurzemē 30 - 40 % (57 %, Dobele un 77 %,Talsi). Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2003. gada 11. septembra rīkojumu Nr.273 "Par klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību deklarēšanu", Lauku atbalsta dienests organizēja deklarāciju "Par klimatisko apstākļu radīto zaudējumu un kredītsaistību deklarēšanu" pieņemšanu un apkopošanu. Operatīvā informācija uz 25.septembri par deklarētajām nenovāktajām sējplatībām liecina, ka nenovākto platību īpatsvars ir saglabājies 38 % līmenī Latgalē, 19 % Vidzemē, 9 % Kurzemē un 3 % līmenī Zemgalē un valstī kopumā nenovākts ir 50,4 tūkst. ha graudaugu. Līdz ar to, saglabājoties šādam nenovākto platību īpatsvara sadalījumam, pēc 1.septembra labības novākšana bija saistīta ar būtiskiem ražas un neatgriezeniskiem graudu kvalitātes zudumiem. Latgalē šādu sējplatību īpatsvars ir 47 %, Vidzemē 51 %, Zemgalē 37 % un Kurzemē 21 %. Šādas situācijas veidošanās saistīta ar vairākiem faktoriem un zaudējumus pastiprinošiem apstākļiem. 3.1. Klimatisko apstākļu īpatnības 2003.gadā Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras (LHMA) 2003.gada veģetācijas periodā iegūto datu analīze divdesmit klimatisko novērojumu vietās liecina par būtiskām meteoroloģisko elementu novirzēm no normas, īpaši augusta mēnesī. Nokrišņu daudzums 2003.gada augusta 3. dekādē pārsniedz ilggadīgi novēroto vidēji no 269 % Zemgalē līdz 296 % Latgalē. Dienu skaits ar nokrišņiem (>1,0 mm) augusta mēnesī ir bijis no 14 (Bauskā) līdz 18 dienām (Rēzeknē) jeb 45 - 58 % no kopējā dienu skaita. Labības veldrēšanās, graudu sadīgšana vārpās pakāpeniski pazemināja ražas kvalitāti, samazināja plānoto kopražu un pārtikas kvalitātes prasībām atbilstošu graudu realizācijas ieņēmumus, un vienlaicīgi paaugstināja izmaksas, kas saistītas ar ražas novākšanu un pirmapstrādi. Ar nenovākto labību aizņemtās platības nav iespējams izmantot augsnes gatavošanai ziemāju sējai. Neievērojot optimālos ziemāju sējas termiņus, tiek apdraudēta 2004.gada ziemāju graudaugu sējplatību ierīkošana nepieciešamajā apjomā. 3.2. Lauku saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis Augsto nenovāktās labības īpatsvaru nelabvēlīgos klimatiskajos apstākļos pastiprina graudkopības saimniecību materiālā nodrošinājuma stāvoklis (2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datu analīze): a) tikai 3,8 % apsekoto saimniecību ir savi graudu novākšanas kombaini, kas nelabvēlīgajos laika apstākļos vispirms vāca savus laukus, nespējot sniegt pakalpojumus blakus esošajām saimniecībām; b) 79,4 % sējplatību nav nodrošinātas ar graudu glabātavām; c) ir pagasti, kuros darbojošos kalšu vispār nav. 3.3. Kredītsaistības Līdzšinējo kredītsaistību izpildi un jaunu kredītu saņemšanu lauksaimnieciskās darbības turpināšanai būtiski ietekmē pēdējos gados veiktā saimniecību tehniskā modernizācija, SAPARD projektu intensīva apguve. Neiegūstot plānoto ražas apjomu un nesaņemot nepieciešamos realizācijas ieņēmumus ir apdraudēta: a) ieņēmumu veidošanās lauksaimnieciskās darbības turpināšanai; b) sekmīga uzsākto SAPARD projektu realizācija; c) saistību izpilde pret kredītiestādēm; d) norēķini par avansā saņemto minerālo mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem. Ņemot vērā lauksaimnieciskās ražošanas sezonalitāti augkopībā, realizācijas ieņēmumu veidošanās ir saistīta ar 12 mēnešu ilgu ciklu, bet izmaksu sadalījums - augu veģetācijas periodā. Kopumā 2003.gada veģetācijas perioda meteoroloģisko elementu novirzes atstāj ilgstoši negatīvas sekas graudaugu ražas ieguvē un būtiski ietekmē lauksaimnieciskās ražošanas situāciju ar to saistītajās jomās. 3.4. Apgrozāmo līdzekļu nepieciešamība Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) 2003.gada septembrī veica anketēšanu par situāciju, ko izraisījuši nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi lauksaimnieciskajā ražošanā. Pēc lauksaimnieku sniegtās informācijas var prognozēt, ka 2003.gada rudenī varētu rasties ap 5 - 7 milj. Ls apgrozāmo līdzekļu iztrūkums. Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā zaudētos apgrozāmos līdzekļus (ieguldījumus kārtējā gada ražai - degvielas, mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu iegādei, darba un pakalpojumu apmaksai), kas rada naudas līdzekļu deficītu sekmīgai saimnieciskās darbības turpināšanai, var segt ar iepriekšējo gadu peļņu vai uzkrājumiem, kā arī izmantojot banku īstermiņa aizdevumus. Ja jau iepriekšējā ražošanas ciklā ir bijuši izmantoti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, tad tas liecina par to, ka uzņēmumam nav reāli pieejamas iekšējās rezerves apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt iespēju saņemt papildus apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kredītiestādēs pilnvērtīga ražošanas procesa turpināšanai. Tādejādi būtu nodrošināta sekmīga uzņēmuma tālākā funkcionēšana un saistību kārtošana, kas vienlaikus dod papildus garantijas saistītajām nozarēm (mēslojuma, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāji). 4. Kredītresursu pieejamības veicināšana Kredītresursu pieejamība, tajā skaitā apgrozāmiem līdzekļiem, ir nozīmīgs uzņēmuma darbības un attīstības faktors. Īpaša nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimniecības produkcijas ražošanai rodas neražas gadījumā. Ņemot vērā 2003.gada nenovāktās ražas īpatsvaru nelabvēlīgo metereoloģisko apstākļu dēļ, zudumi ir lieli un tādēļ varētu prognozēt, ka nepieciešamība pēc apgrozāmiem līdzekļiem lauksaimnieciskai ražošanai 2004.gada ražošanas periodam palielināsies. Kredītresursu pieejamības veicināšanai valsts var izmantot sekojošus risinājumus: 1) maksājot kredītprocentu likmju subsīdijas; 2) veicot tiešos maksājumus; 3) izsniedzot papildus galvojumus.