20. Article

Šajā pielikumā neminētas citas slimības ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem. 3.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650 Medicīniskās indikācijas darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)(Pielikums MK 08.08.2006. noteikumu Nr.645 redakcijā) Nr.p.k. Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1 Darbspēju zaudējums (%) 1. Tuberkuloze (SSK-10: A15-A19; B90) 1.1. Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem: arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts 0-24 1.2. Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem 25-59 1.3. Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja. Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas): a) ciroze; b) plānsienu dobumi; c) atelektāzes; d) bronhektāzes; e) plaušu fibroze; f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā; g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II-III pakāpē, plaušu-sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās. Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi: h) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze; i) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze 60-79 1.4. Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi 80-100 2. Sarkoidoze (SSK-10: D86) 2.1. Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III-IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus 25-79 2.2. Aktīva: a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā; b) ārpusplaušu sarkoidoze; c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori 60-79 3. Ļaundabīgie audzēji (SSK-10:C00-C96; D00-D09;D45)2 3.1. Krūts vēzis (C50) 3.1.1. T0-1 N0M0 stadija - viegli funkciju traucējumi - labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija 10-24 3.1.2. T2-2A N0M0 stadija - mēreni funkciju traucējumi - saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu 25-59 3.1.3. T2B-3A-B N0M0 stadija - izteikti funkciju traucējumi - plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze 60-79 3.1.4. 4.stadija - ļoti izteikti funkciju traucējumi - plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana 80-100 3.2. Dzemdes audzējs (C54) 3.2.1. audzējs izņemšanas stadijā T1-2 N0M0 25-59 3.2.2. saslimšana T2B -3 N0M0 stadijā 60-79 3.2.3. ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana 80-100 3.3. Olnīcu audzējs (C56) 3.3.1. saslimšana T1N0M0 stadijā 25-59 3.3.2. saslimšana T2 stadijā un lielākā 60-79 3.4. Balsenes audzējs (C32) 3.4.1. saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā 25-59 3.4.2. saslimšana T2-3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu) 60-79 3.4.3. pastāvīga traheostoma 50-79 3.5. Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34) 3.5.1. saslimšana T2-3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts 60-79 3.5.2. ielaists gadījums, specifiska kopšana 80-100 3.6. Mēles audzējs (C01) 3.6.1. saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā 25-59 3.6.2. saslimšana T2 stadijā un lielākā 60-79 3.6.3. izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana 80-100 3.7. Kuņģa un barības vada audzējs (C15-16) 3.7.1. pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā 60-79 3.7.2. izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana 80-100 3.7.3. gastrektomija 50-79 3.8. Zarnu trakta audzējs (C17-21) 3.8.1. resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā 25-59 3.8.2. resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu 70-95 3.8.3. fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ 70-95 3.9. Nieru audzējs (C64) 3.9.1. nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju 25-59 3.9.2. citās stadijās 60-79 3.9.3. nepieciešama hemodialīze 100 3.10. Prostatas audzējs (C61) 3.10.1. operācija agrīnā stadijā 25-59 3.10.2. operācija citās stadijās 60-79 3.10.3. neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju 60-79 3.11. Urīnpūšļa audzējs (C67) 3.11.1. operācija agrīnā stadijā 25-59 3.11.2. operācija citās stadijās 60-79 3.11.3. cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā 65-95 3.12. Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43-44) 3.12.1. saslimšana T1N0M0 stadijā 25-59 3.12.2. augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija 55-75 3.12.3. saslimšana T2 stadijā un lielākā 60-79 3.12.4. izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība 80-100 4. Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK-10: C81-C96; D46) 4.1. Limfomas 4.1.1. Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā 60-79 4.1.2. Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā 80-95 4.1.3. Hodžkina, ne Hodžkina limfomas: a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija; b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma); c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības); d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas 80-95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa 4.1.4. Hodžkina, ne Hodžkina limfomas 5 gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas 4.1.4.1. 2 gadi 60-79 4.1.4.2. 3 gadi 30-55 4.2. Akūtas leikozes 4.2.1. akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā 60-90 4.2.2. akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē 80-95 4.2.3. remisijas fāzē 4.2.3.1. 3 gadi 60-79 4.2.3.2. 2 gadi 25-59 4.2.3.3. slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes 4.3. Hroniska mieloleikoze 4.3.1. hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā 60-79 4.3.2. blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā 80-95 4.3.3. diagnosticējot agresīvas pārveides variantus 80-95 4.3.4. slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes 4.4. Hroniska limfoleikoze 4.4.1. hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika 0-24 4.4.2. hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods 25-59 4.4.3. B un C stadijas ārstēšanas laikā 60-79 4.4.4. hroniskas limfoleikozes komplikācijas 60-79 4.4.5. agresīvas pārveides varianti 80-95 4.4.6. īstā sarkano šūnu aplāzija 80-95 4.4.7. staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes 4.5. Mieloma 4.5.1. asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita 25-59 4.5.2. izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar: a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu; b) neiroloģisko sindromu; c) nefroloģisko sindromu; d) anēmisko sindromu; e) hemorāģisko sindromu; f) ekstraossāliem audzēja depozītiem - dissemināciju 60-79 4.5.3. ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir iepriekš minētie sindromi, nepieciešama kopšana 80-95 4.5.4. slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise: a) izteikta mielosupresija; b) ātra audzēja augšana; c) plazmas šūnu metastāzes; d) agrīna mielomas leikemizācija; e) kaulu smadzeņu izsīkums; f) amiloidozes attīstība 80-95 4.5.5. ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes 4.6. Mielodisplastiskais sindroms 4.6.1. refraktērā anēmijas forma 25-59 4.6.2. hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša 25-59 4.6.3. refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi 60-79 4.6.4. refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem 60-79 4.6.5. refraktērā anēmija, kas noris ar neitropēniju, trombocitopēniju 60-79 4.6.6. refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru 90-100 4.6.7. refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem 90-100 4.6.8. hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē 90-100 4.7. Anēmijas 4.7.1. aplastiskā anēmija 4.7.1.1. mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos 60-79 4.7.1.2. izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas 80-100 4.7.1.3. negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos 90-100 4.7.1.4. pārveide agresīvajās formās 90-100 4.7.2. hemolītiskās anēmijas 4.7.2.1. hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi 25-59 4.7.2.2. hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem 60-79 4.7.2.3. hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams 80-100 4.7.2.4. pārveide agresīvajos variantos 80-100 4.8. Mieloproliferatīvās slimības 4.8.1. īstā policitēmija 4.8.1.1. asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama 0-20 4.8.1.2. mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti 25-59 4.8.1.3. izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas 60-79 4.8.1.4. izsīkuma stadija 60-90 4.8.1.5. pārveide agresīvajos tipos 80-100 4.8.1.6. pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija 80-100 4.9. Hemofīlijas 4.9.1. pēc norises smaguma pakāpes 4.9.1.1. viegla pakāpe 10-24 4.9.1.2. vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi 25-59 4.9.2. smaga pakāpe 4.9.2.1. izteikti orgānu funkcijas traucējumi 60-80 4.9.2.2. ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi 85-100 4.10. Trombocitopēnijas 4.10.1. pēc norises smaguma pakāpes 4.10.1.1. viegla norise (trombocītu skaits 150-100 x 109/l) 10-20 4.10.1.2. vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100-50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem 25-59 4.10.1.3. smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem 60-85 4.10.1.4. pārveide agresīvajos tipos 85-100 5. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK-10: E00-E90) 5.1. Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona 10-24 Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt VIII nodaļā (Acu slimības) 5.2. 1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm 25-59 5.3. 1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ); b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta 25-59 5.4. 1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija; b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta; d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju; e) diabētiskās čūlas; f) Šarko pēda 60-79 5.5. 1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām: a) nieru mazspēja, IV-V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT); b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija; d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem 80-90 5.6. Metabolā sindroma izpausmes: a) adipozitāte; b) arteriāla hipertensija; c) dislipidēmija; d) cukura diabēts Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes 5.7. Tireotoksikoze 5.7.1. tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem 10-20 5.7.2. tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem 30-50 5.7.3. tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem 60-75 5.7.4. subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem 10-20 5.7.5. nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem 30-50 5.7.6. nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem 60-85 5.8. Kušinga sindroms 5.8.1. veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts (skatīt atbilstošas nodaļas) 5.9. Akromegālija 5.9.1. akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem 30-50 5.9.2. akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem 60-75 6. Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK-10: F00-F99)3 6.1. Alcheimera demence (F00) 80-100 6.2. Vaskulāra demence (F01) 6.2.1. bez psihozes 60-79 6.2.2. ar psihozi 80-100 6.3. Pika demence (F02.0) 80-100 6.4. Kreicfelda-Jakoba demence (F02.1) 80-100 6.5. Demence citu slimību dēļ (F02.8) 6.5.1. bez psihozes 60-79 6.5.2. ar psihozi vai lēkmēm 80-100 6.6. Organiska halucinoze (F06.0) 6.6.1. viegli traucējumi 10-24 6.6.2. vidēji smagi traucējumi - bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi 25-59 6.6.3. smagi traucējumi - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi 60-100 6.7. Organiski katatoniski traucējumi (F06.1) 6.7.1. viegli traucējumi 10-24 6.7.2. vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem 25-59 6.7.3. smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi 60-100 6.8. Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2) 6.8.1. viegla pakāpe 10-24 6.8.2. vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi) 25-59 6.8.3. smaga pakāpe - hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi 60-100 6.9. Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3) 6.9.1. viegli traucējumi - vieglas epizodes, padodas ārstēšanai 10-20 6.9.2. vidēji smagi traucējumi - ar trauksmi un personības traucējumiem 25-59 6.9.3. smagi traucējumi - rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi 60-80 6.10. Organiska trauksme (F06.4) 6.10.1. viegli traucējumi 10-20 6.10.2. vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem) 25-59 6.10.3. smagi traucējumi - ar depresiju, paniku, personības traucējumiem 60-80 6.11. Organiski personības traucējumi (F07.0) 6.11.1. viegli traucējumi - viegli astēniski un kognitīvi traucējumi 10-20 6.11.2. vidēji smagi traucējumi - ar dekompensācijām 2-3 reizes gadā 25-59 6.11.3. smagi traucējumi ar progresējošu gaitu 60-80 6.12. Postkontūzijas sindroms (F07.2) 6.12.1. viegli traucējumi - īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai 10-20 6.12.2. vidēji smagi traucējumi - ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi 25-59 6.12.3. smagi traucējumi - izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hronificējušies traucējumi 60-80 6.13. Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10) 6.13.1. psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5) 60-79 6.13.2. amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6) 60-79 6.14. Šizofrēnija 6.14.1. paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0) 6.14.1.1. viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.1.2. vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti 25-59 6.14.1.3. smaga gaita - paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un (vai) izteikti personības traucējumi 60-79 6.14.2. paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises 6.14.2.1. viegla gaita - ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.2.2. vidēji smaga gaita - remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi 25-59 6.14.2.3. smaga gaita - rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi 60-79 6.14.2.4. ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem 80-100 6.14.3. hebefrēnā šizofrēnija (F20.1) 6.14.3.1. viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.3.2. vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi 25-59 6.14.3.3. smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti 60-79 6.14.3.4. ļoti smaga gaita- personības traucējumi ļoti smagi 80-100 6.14.4. katatonā šizofrēnija (F20.2) 6.14.4.1. viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.4.2. vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti 25-59 6.14.4.3. smaga gaita - rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti 60-79 6.14.4.4. ļoti smaga gaita - personības traucējumi ļoti smagi 80-100 6.14.5. nediferencētā šizofrēnija (F20.3) 6.14.5.1. viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.5.2. vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi 25-59 6.14.5.3. smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti 60-79 6.14.6. postšizofrēniska depresija (F20.4) sk. F20.3 6.14.7. reziduāla šizofrēnija (F20.5) 6.14.7.1. viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.7.2. vidēji smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti 25-59 6.14.7.3. smaga gaita - psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju 60-79 6.14.8. vienkāršā šizofrēnija (F20.6) 6.14.8.1. viegla gaita - personības traucējumi viegli 10-24 6.14.8.2. vidēji smaga gaita - ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem 25-59 6.14.8.3. smaga gaita - ar izteiktiem personības traucējumiem 60-79 6.14.8.4. ļoti smaga gaita - ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem 80-100 6.14.9. citu veidu šizofrēnija (F20.8) sk. F20.9 6.14.10. neprecizēta šizofrēnija (F20.9) 6.14.10.1. viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.10.2. vidēji smaga gaita - paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi 25-59 6.14.10.3. smaga gaita - paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti 60-79 6.14.11. šizotipiski traucējumi - neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21) 6.14.11.1. viegla gaita - reti paasinājumi, viegli personības traucējumi 10-24 6.14.11.2. vidēji smaga gaita- paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi 25-59 6.14.11.3. smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti 60-79 6.15. Persistējoši murgi (F22) 6.15.1. viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās 10-24 6.15.2. vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas 25-59 6.15.3. smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi 60-79 6.16. Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta 25-59 6.17. Inducēti murgi (F24) 6.17.1. viegla gaita - klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas 10-24 6.17.2. vidēji smaga gaita - pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas 25-59 6.17.3. smaga gaita - rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi 60-79 6.18. Šizoafektīvi traucējumi (F25) 6.18.1. viegla gaita - psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi 10-24 6.18.2. vidēji smaga gaita - paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi 25-59 6.18.3. smaga gaita - paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi 60-79 6.19. Bipolāri afektīvi traucējumi (F31) 6.19.1. viegla gaita - retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai 10-24 6.19.2. vidēji smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas 25-59 6.19.3. smaga gaita - vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu 60-79 6.20. Depresīva epizode (F32) 6.20.1. viegla gaita - labi padodas ārstēšanai 10-24 6.20.2. vidēji smaga gaita - vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas 25-59 6.20.3. smaga gaita - smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas 60-79 6.21. Rekurenti depresīvi traucējumi (F33) 6.21.1. viegla gaita - labi padodas ārstēšanai 10-24 6.21.2. vidēji smaga gaita- vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta 25-59 6.21.3. smaga gaita - smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas 60-79 6.22. Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34) 6.22.1. traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai 25-59 6.23. Posttraumatisks stresa sindroms (F43) 6.23.1. viegla gaita - klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai 10-24 6.23.2. vidēji smaga gaita - klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi 25-59 6.24. Somatoformi traucējumi (F45) 6.24.1. viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai 10-24 6.24.2. vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai 25-59 6.25. Neirotiski traucējumi (F48) 6.25.1. viegla gaita - klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai 10-24 6.25.2. vidēji smaga gaita - pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai 25-59 7. Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: A80-A89; G00-G99; S00-S39) 7.1. Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes) 7.1.1. viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā 0-24 7.1.2. mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3-6 reizes gadā 25-59 7.1.3. izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7-12 reizes gadā 60-79 7.1.4. ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana 80-100 7.2. Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi) 7.2.1. viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi 0-24 7.2.2. mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi 25-59 7.2.3. izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi 60-79 7.2.4. ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana 80-100 8. Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK-10:A18; B31; B58; C69; H05-H54; Q12;Q15; S05; T26)4 8.1. Redzes asuma samazinājums 8.1.1. slimības dēļ. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentus slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju Sk. 1.tabulu 8.1.2. traumas dēļ Sk. 2.tabulu 8.2. Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumas. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentus nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai 8.2.1. afakija (bez papildu redzes traucējumiem) 8.2.1.1. vienā acī 10 8.2.1.2. abās acīs 15 8.2.1.3. vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst 25 8.2.1.4. ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs 5 8.2.2. plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums 8.2.2.1. vienā acī 8.2.2.1.1. acs pilnīgi aizvērta 20 8.2.2.1.2. citādi 10 8.2.2.2. abās acīs 8.2.2.2.1. acs pilnīgi aizvērta 40 8.2.2.2.2. citādi 20 8.2.3. oftalmoplēģija 8.2.3.1. totāla 30 8.2.3.2. citādi 10 8.2.4. rētaina asaru kanālu vai asaru-deguna kanālu necaurlaidība 10 8.2.5. homonīmā hemianopsija 8.2.5.1. pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija 8.2.5.1.1. homonīmā hemianopsija 40 8.2.5.1.2. bitemporālā hemianopsija 25 8.2.5.1.3. binazālā hemianopsija 10 8.2.5.1.4. homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā 20 8.2.5.1.5. homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā 30 8.2.5.1.6. hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst 60 8.2.5.2. nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5 - 10% atkarībā no defekta lieluma 8.2.6. sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs) 8.2.6.1. sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t.i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās 8.2.6.1.1. 100 grādu robežās 5 8.2.6.1.2. 60 grādu robežās 10 8.2.6.1.3. 20 grādu robežās 15 8.2.6.1.4. 10 grādu robežās 25 8.2.6.2. sašaurināts redzeslauks katrai acij 8.2.6.2.1. 100 grādu robežās 15 8.2.6.2.2. 60 grādu robežās 30 8.2.6.2.3. 20 grādu robežās 70 8.2.6.2.4. 10 grādu robežās 90 8.2.6.3. vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst 8.2.6.3.1. 100 grādu robežās 40 8.2.6.3.2. 60 grādu robežās 60 8.2.6.3.3. 20 grādu robežās 90 8.2.6.3.4. 10 grādu robežās 95 8.2.7. lielas skotomas, t.i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst 8.2.7.1. vismaz 1/3 redzeslauka izkrīt 20 8.2.7.2. vismaz 2/3 redzeslauka izkrīt 50 8.2.8. hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja 8.2.8.1. asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras un vairāk reizes gadā 40 8.2.9. tīklenes atslāņošanās 8.2.9.1. pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām 8.2.9.1.1. pirmo gadu pēc operācijas 60 8.2.9.1.2. otro gadu pēc operācijas 30 8.2.9.1.3. pēc tam 15 8.2.9.2. ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām 8.2.9.2.1. pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas 60 8.2.9.2.2. tad divus gadus 30 8.2.9.2.3. pēc tam 15 8.2.9.3. tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs iztrūkst 8.2.9.3.1. novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procenti šajā laikā 60 8.2.9.3.2. pēc tam 40 8.2.10. glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentus nosaka, ņemot vērā glaukomas stadiju 8.2.10.1. abās vai vienā acī glaukoma I stadijā 5 8.2.10.2. vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - II stadijā 10 8.2.10.3. vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - III stadijā vai abās acīs -II stadijā 20 8.2.10.4. vienā acī glaukoma I stadijā, otrā acī - IV stadijā 30 8.2.10.5. vienā acī glaukoma II stadijā, otrā acī - III stadijā 30 8.2.10.6. abās acīs glaukoma III stadijā 70 8.2.10.7. vienā acī glaukoma III stadijā, otrā acī - IV stadijā 80 8.2.10.8. abās acīs glaukoma IV stadijā 95 8.2.11. šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes traucējumiem 8.2.12. medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā 8.2.12.1. 5 gadu ciklā 8.2.12.1.1. ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts) 60 8.2.12.1.2. citādi līdz 80 8.2.12.2. pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentus nosaka pēc redzes funkcijām 8.2.13. diabētiska retinopātija: darbspēju zaudējums procentos atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja abās acīs ir proliferatīva dibētiska retinopātija, tad darbspēju zaudējumu nosaka ne mazāk kā 60 % 9. Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK-10:H60-H95; S08.1) 9.1. Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa) 5-10 9.2. Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām 10-20 9.3. Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa) 9.3.1. vienas auss 5 9.3.2. abu ausu 10 9.4. Vienpusēja vājdzirdība 9.4.1. III-IV pakāpe 0-10 9.4.2. V pakāpe vai kurlums 10-20 9.5. Abpusēja vājdzirdība 9.5.1. I-II pakāpe 0-10 9.5.2. III pakāpe 10-20 9.5.3. IV pakāpe 20-30 9.5.4. V pakāpe vai kurlums 45 9.6. Vestibulārās funkcijas traucējumi 9.6.1. galvas reiboņi lēkmju veidā (1-2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes 10-20 9.6.2. galvas reiboņi lēkmju veidā (3-5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes 30-50 9.6.3. galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes 60-70 9.7. Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos 0-5 10. Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK-10:I00-I99; S26) 10.1. Iedzimtas un iegūtas sirdskaites 10.1.1. iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem 0-20 10.1.2. iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem 30-50 10.1.3. iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III-IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas 60-90 10.2. Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās) 10.2.1. ar hronisku II-III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem 30-59 10.2.2. ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem 60-79 10.2.3. ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem 80-100 10.3. Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc: a) pamatslimības; b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm; c) ritma traucējumiem 10.4. Hroniska sirds mazspēja 10.4.1. hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma 10.4.1.1. II funkcionālā klase 10-20 10.4.1.2. III funkcionālā klase 60-79 10.4.1.3. IV funkcionālā klase 80-100 10.5. Primāra arteriāla hipertensija 10.5.1. arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar 10.5.1.1. mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos) 30-59 10.5.1.2. mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III-IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru-defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes ) 60-95 11. Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: J00-J99; S20-S29; T27) 11.1. Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu) 60-75 11.2. Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa) 45 11.3. Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums 20 11.4. Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums) 11.4.1. ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja 5-10 11.4.2. smaga vienpusēja, izteikta abpusēja 15 11.4.3. pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu 20 11.5. Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ 11.5.1. vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā 10 11.5.2. disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī 20-24 11.5.3. pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums) 50 11.6. Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi 11.6.1. I pakāpe (FEV1 60-80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60-80 % no NR) 10-24 11.6.2. II pakāpe (FEV1 40-60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40-60 % no NR) 25-59 11.6.3. III pakāpe (FEV1 < 40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) < 40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība) 60-100 11.7. Pulmonektomija (plaušas izņemšana) 50 11.8. Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā 11.8.1. II pakāpe 60-75 11.8.2. III pakāpe 75-100 11.9. Krūškurvja deformācija 11.9.1. mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0-I pakāpes elpošanas mazspēja 0-20 11.9.2. izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja 30-40 11.9.3. izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds 60-79 11.9.4. izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds 80-90 11.10. Bronhiālā astma 11.10.1. viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma 10-24 11.10.2. persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I-II pakāpes elpošanas mazspēja 25-59 11.10.3. persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II-III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi 60-79 11.11. HOPS 11.11.1. vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe 25-59 11.11.2. HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II-III pakāpe, labā kambara disfunkcija 60-95 11.12. Intersticiālās plaušu slimības Vērtējamas: pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes 12. Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: K00-K93; S30-S39; T28) 12.1. Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā 12.1.1. mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi 20 12.1.2. izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi 50 12.2. Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem 10 12.3. Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem 40 12.4. Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi 80-90 12.5. Mutes sašaurinājums (lūpas defekts) 12.5.1. bez siekalu dziedzera fistulas 10-24 12.5.2. siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos 25-40 12.6. Mēles zudums 12.6.1. distālās trešdaļas līmenī 15 12.6.2. vidējās trešdaļas līmenī 40 12.6.3. pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi) 80-90 12.7. Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma 12.7.1. bez būtiskiem funkciju traucējumiem 10 12.7.2. apgrūtināta cietās barības rīšana 20 12.7.3. apgrūtināta šķidrās barības rīšana 40-50 12.7.4. barības vada necaurlaidība (gastrostoma) 70-90 12.8. Barības vada slimības 12.8.1. divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju-sārmu bufersistēmas traucējumiem 40-70 12.8.2. pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts 25-59 12.9. Kuņģa-zarnu trakta funkciju traucējumi 12.9.1. saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski) 10-20 12.9.2. saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem 25-59 12.9.3. tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai) 70-90 12.10. Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai 12.10.1. trūces vārtu lielums līdz 10 cm 10 12.10.2. trūces vārtu lielums līdz 20 cm 20 12.10.3. trūces vārti lielāki par 20 cm 30-59 12.11. Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas) 12.11.1. kompensēts 10-24 12.11.2. subkompensēts 25-59 12.11.3. dekompensēts 12.11.3.1. ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem 60-79 12.11.3.2. ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem 80-90 12.12. Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ 10 12.13. Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība) 12.13.1. vieglas pakāpes 10-24 12.13.2. vidēji smagas pakāpes 25-59 12.13.3. smagas pakāpes 12.13.3.1. ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem 60-79 12.13.3.2. ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem 80-90 12.13.4. gastrektomija 55-90 12.14. Liesas izņemšana (traumas dēļ) 10 12.15. Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts 12.15.1. ekzokrīnās funkcijas traucējumi 12.15.1.1. vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms 10-24 12.15.1.2. vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms 25-59 12.15.1.3. izteikts malabsorbcijas sindroms 60-85 12.16. Pankreatogēns cukura diabēts sk. 5.1.-5.5.apakšpunktu 12.17. Tievo zarnu rezekcija 12.17.1. pēc apjoma 12.17.1.1. viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm) 10-24 12.17.1.2. vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100-200 cm) 25-59 12.17.1.3. smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm), malabsorbcija 60-90 12.17.2. pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes 12.17.2.1. viegla pakāpe 10-24 12.17.2.2. vidēji smaga pakāpe 25-59 12.17.2.3. smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija) 60-90 12.18. Resno zarnu bojājums un rezekcija 12.18.1. vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana) 10-20 12.18.2. vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija) 25-59 12.18.3. smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija) 60-90 12.19. Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma 70-90 12.20. Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma 55 12.21. Iekaisīgas zarnu slimības 12.21.1. nespecifisks čūlains kolīts 12.21.1.1. viegla pakāpe 10-24 12.21.1.2. vidēja pakāpe 25-59 12.21.1.3. smaga gaita 60-90 12.21.1.4. komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika) 60-90 12.21.2. Krona slimība 12.21.2.1. viegla gaita 10-24 12.21.2.2. vidēja gaita 25-59 12.21.2.3. smaga gaita 60-90 13. Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK-10: N00-N99; S30-S39; T28) 13.1. Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta) 20 13.2. Nieres izņemšana un 13.2.1. otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums < 80-60 ml/min), mērens fizisko spēju ierobežojums 25-59 13.2.2. otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums < 60-20 ml/min), izteikts fizisko spēju ierobežojums 60-79 13.2.3. nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija) 100 13.3. Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi 13.3.1. neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem) 10 13.3.2. urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem) 20 13.3.3. urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra kateterizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai 65 13.4. Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts 13.4.1. hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem 0-24 13.4.2. hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem 25-59 13.4.3. hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums < 60-20 ml/min 60-79 13.4.4. hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija 100 13.5. Hroniskas glomerulopātijas 13.5.1. hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem 0-20 13.5.2. hroniska glomerulopātija ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās 25-59 13.5.3. medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija) 40-59 13.5.4. hronisks III-IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē 60-79 13.5.5. hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija 100 13.6. Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere) 13.6.1. nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām) 25-59 13.6.2. nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju 25-59 13.6.3. nieru policistiska slimība ar hronisku I-II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām 60-79 13.6.4. nieru policistiska slimība ar hronisku III-IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju 60-79 13.6.5. nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija 100 13.7. Hroniska obstruktīva uropātija 13.7.1. hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska 10-24 13.7.2. hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu 25-59 13.7.3. hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem 25-59 13.7.4. hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I-II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1.apakšpunktā minētajām komplikācijām 60-79 13.7.5. hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III-IV pakāpes nieru mazspēja 60-79 13.7.6. hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija 100 13.8. Dzimumorgānu sistēmas bojājums 13.8.1. uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula) 65 13.8.2. dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru 30 13.8.3. dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes 65 14. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK-10: M00-M99; S22-S24; S32-S34) 14.1. Mugurkauls 14.1.1. viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi 0-20 14.1.2. mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi 25-55 14.1.3. izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi 60-75 14.1.4. ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu 80-100 14.2. Podagra (M10) 14.2.1. skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi 10-20 14.2.2. skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I-II stadijā (pēc GFĀ) 30-50 14.2.3. smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja 14.2.3.1. III stadija 60-75 14.2.3.2. IV stadija 80-95 14.3. Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4) 35-65 Nr.p.k. Slimības vai traumas, kas izraisījušas funkcionālus traucējumus (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1 Darbspēju zaudējums (%) 15. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK-10: S00-S99; T00-T98) Augšējā ekstremitāte Roka vadošā nevadošā 15.1. Lāpstiņa un atslēgas kauls 15.1.1. Pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma: 15.1.1.1. neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremi tātes spēks 10 5 15.1.1.2. izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā 20 15 15.1.1.3. nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava 30 25 Pleca locītava 15.2. Ankiloze 40 30 15.3. Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas 40 30 15.4. Pleca locītavas kontraktūra 15.4.1. viegla pakāpe (fleksija 150-120 grādu, ekstensija 60-40 grādu, abdukcija 170-120 grādu) 10 5 15.4.2. vidēja pakāpe (fleksija 115-75 grādi, ekstensija 35-30 grādi, abdukcija 115-75 grādi) 15 10 15.4.3. smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem) 30 25 15.5. Pleca locītavas ieraduma mežģījums 15 10 Augšdelms 15.6. Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums 75 55 15.7. Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai am putācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī 75 55 15.8. Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī 70 50 15.9. Augšdelma kaula neīsta locītava 50 35 Elkoņa locītava 15.10. Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas 55 40 15.11. Elkoņa locītavas ankiloze 15.11.1. funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60-90 grādu) 40 25 15.11.2. funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem) 40 30 15.12. Elkoņa locītavas kontraktūra 15.12.1. viegla kontraktūra (fleksija 130-120 grādu, ekstensija 5-20 grādi) 10 5 15.12.2. mērena kontraktūra (fleksija 120-90 grādu, ekstensija 20-45 grādi) 20 15 15.12.3. izteikta kontraktūra (0-45 grādi) 40 25 Apakšdelms 15.13. Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī 70 40 15.14. Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī 70 50 15.15. Neīsta locītava 15.15.1. viena kaula 15 10 15.15.2. abu kaulu 30 25 15.16. Apakšdelma funkciju traucējumi 15.16.1. viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija 10 5 15.16.2. vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību iero bežojums elkoņa un plaukstas locītavās 15 10 15.16.3. izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta defor mācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās 30 25 Plaukstas locītava 15.17. Plaukstas locītavas ankiloze 15.17.1. funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem) 20 15 15.17.2. funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60-80 grādu, ekstensija 30-70 grādu) 40 30 15.18. Plaukstas locītavas kontraktūra 15.18.1. viegli izteikta (fleksija 0-60 grādu, ekstensija 0-50 grādu) 10 0 15.18.2. vidēji izteikta (fleksija 0-30 grādu, ekstensija 0-30 grādu) 15 10 15.18.3. izteikta kontraktūra (fleksija 0-10 grādu; ekstensija 0-10 grādu) 24 15 Plauksta 15.19. Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī 15.19.1. vienas rokas 70 50 15.19.2. abu roku 100 15.20. Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava 15 10 15.21. Plaukstas funkciju traucējumi - deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi 15.21.1. viegli izteikti 10 0 15.21.2. mēreni izteikti 15 10 15.21.3. izteikti 25-30 15 Plaukstas pirksti Pirmais pirksts (īkšķis) 15.22. Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija 5 0 15.23. Amputācijas stumbrs 15.23.1. naga falangas līmenī 5 0 15.23.2. starpfalangu locītavas līmenī 10 5 15.24. Pirksta zudums 20 10 15.25. Abu īkšķu zudums 50 15.26. Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums 25 20 15.27. Ankiloze starpfalangu locītavā 15.27.1. funkcionāli izdevīgā stāvoklī 5 0 15.27.2. funkcionāli neizdevīgā stāvoklī 15 10 15.28. Ankiloze divās locītavās 15.28.1. funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī) 10 5 15.28.2. funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī) 20 15 15.29. Pirksta kontraktūra 15.29.1. viegli izteikta 5 0 15.29.2. mēreni izteikta - pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī 10 5 15.29.3. izteikta - pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī 20 15 Otrais pirksts (rādītājs) 15.30. Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, am putācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī 5 0 15.31. Amputācijas stumbrs 15.31.1. naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī 5 0 15.31.2. vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī 10 5 15.31.3. pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) 15 10 15.32. Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu 20 15 15.33. Pirksta funkciju traucējumi 15.33.1. viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) 5 0 15.33.2. pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) 10 5 15.33.3. pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai trīs locītavu ankiloze) 15 10 Trešais, ceturtais vai piektais pirksts 15.34. Amputācijas stumbrs 15.34.1. naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī 5 0 15.34.2. vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locīta vas līmenī 5 0 15.34.3. pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) 10 5 15.35. Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu 15 10 15.36. Pirksta funkciju traucējumi 15.36.1. viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) 5 0 15.36.2. pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) 10 5 15.36.3. pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze) 15 10 Vienas plaukstas vairāki pirksti 15.37. Vienas plaukstas divu pirkstu zudums 15.37.1. pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III) 24 20 15.37.2. pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V) 20 15 15.37.3. otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V) 15 10 15.37.4. trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V) 15 10 15.37.5. ceturtā un piektā (IV+V) 10 5 15.38. Vienas plaukstas trīs pirkstu zudums 15.38.1. pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V) 50 40 15.38.2. pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V) 40 30 15.38.3. pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V) 30 25 15.38.4. otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V) 20 15 15.38.5. otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V) 20 15 15.38.6. trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V) 15 10 15.39. Vienas plaukstas četru pirkstu zudums 15.39.1. pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V) 55 45 15.39.2. pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V) 55 45 15.39.3. pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V) 50 40 15.39.4. otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V) 40 30 15.40. Visu pirkstu zudums 15.40.1. vienas plaukstas 70 50 15.40.2. abu plaukstu 90 15.41. Plaukstas visu pirkstu kontraktūra 15.41.1. viegli izteikta 15 10 15.41.2. kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī 20 15 15.41.3. kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) 50 40 15.42. Plaukstas četru pirkstu (II-III-IV-V) kontraktūra 15.42.1. viegli izteikta 10 5 15.42.2. kontraktūra funkcionāli izdevīgā - pussaliektā stāvoklī 15 10 15.42.3. kontraktūra funkcionāli neizdevīgā - iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) 40 30 Piezīme. Pirkstu trūkums: I pirksta zudums - abu falangu amputācija, pārējos pirkstos - ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī. Iegurnis 15.43. Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma 15.43.1. viegli statikas traucējumi 10-24 15.43.2. mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā 25-40 15.43.3. izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās 60-80 Apakšējā ekstremitāte Gūžas locītava 15.44.Gūžas locītavas ankiloze15.44.1.funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī3015.44.2.funkcionāli neizdevīgā - saliektā (0-120 grādu) stāvoklī4515.45.Gūžas locītavas kontraktūra15.45.1.viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0-100 grādu, ekstensija 0-10 grādu)1015.45.2.mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5-7 cm, fleksija 0-70 grādu, ekstensija 0-5 grādi)2015.45.3.izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu)5515.46.Nereponēts gūžas locītavas mežģījums40-50Augšstilbs 15.47.Eksartikulācija gūžas locītavā7515.48.Augšstilba amputācijas stumbrs15.48.1.augšējās trešdaļas līmenī15.48.1.1.vienai kājai6015.48.1.2.abām kājām90-10015.48.2.vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī15.48.2.1.vienai kājai4015.48.2.2.abām kājām70-8015.49.Augšstilba kaula neīsta locītava15.49.1.vienai kājai5015.49.2.abām kājām70-80Ceļa locītava 15.50.Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā15.50.1.vienai kājai2015.50.2.abām kājām35-5015.51.Ceļa locītavas ankiloze15.51.1.funkcionāli izdevīgā - iztaisnotā stāvoklī15.51.1.1.vienai kājai3015.51.1.2.abām kājām50-6015.51.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)15.51.2.1.vienai kājai4015.51.2.2.abām kājām70-8015.52.Ceļa locītavas kontraktūra15.52.1.viegli izteikta (fleksija 10-100 grādu; ekstensija 10-80 grādu)15.52.1.1.vienai kājai1015.52.1.2.abām kājām2015.52.2.vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)15.52.2.1.vienai kājai2015.52.2.2.abām kājām4015.52.3.izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)15.52.3.1.vienai kājai35-4015.52.3.2.abām kājām70-80Apakšstilbs 15.53.Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā15.53.1.vienai kājai5015.53.2.abām kājām7515.54.Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī15.54.1.vienai kājai4515.54.2.abām kājām7015.55.Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī15.55.1.vienai kājai4015.55.2.abām kājām6515.56.Apakšstilba kaulu neīsta locītava15.56.1.abu kaulu3015.56.2.lielā lielakaula2515.56.3.mazā lielakaula0 Pēdas locītava 15.57.Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0-30 grādu, plantārā fleksija 0-70 grādu)15.57.1.vienā10-1515.57.2.abās25-3015.58.Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu)15.58.1.vienā10-1515.58.2.abās25-3015.59.Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)15.59.1.vienā3015.59.2.abās60-7015.60.Pēdas locītavas kontraktūra15.60.1.viegli izteikta (dorsālfleksija 0-20 grādu, plantārā fleksija 0-40 grādu)515.60.2.vidēji izteikta (dorsālfleksija 0-10 grādu, plantārā fleksija 0-20 grādu)1015.60.3.izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem)30Pēda 15.61.Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)15.61.1.vienas pēdas5015.61.2.abu pēdu7015.62.Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa)15.62.1.vienas pēdas2015.62.2.abu pēdu4015.63.Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kau lu lūzuma vai mežģījuma15.63.1.viegli kustību un balsta traucējumi15.63.1.1.vienā015.63.1.2.abās1015.63.2.pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem15.63.2.1.vienā1015.63.2.2.abās2015.63.3.pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem15.63.3.1.vienā25-3015.63.3.2.abās40-50Pēdas pirksti 15.64.Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās15.64.1.vienā1015.64.2.abās2015.65.Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums2015.66.Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī1015.67.Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija meta tar sofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamat falangas līmenī015.68.Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums1015.69.Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums15.69.1.viena-divu pirkstu015.69.2.trīs-četru pirkstu515.70.Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem15.70.1.viegla pakāpe015.70.2.vidēja pakāpe1515.70.3.izteikta pakāpe15.70.3.1.bez trofiskām čūlām2015.70.3.2.ar trofiskām čūlām30-4015.71.Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucē jumu pakāpe)30-60Mīkstie audi 15.72.Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā15.72.1.sejas kosmētisks defekts15-2415.72.2.sejas izkropļojums25-5015.72.3.sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu60-7515.73.Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm15.73.1.rētas laukuma lielums 1-2 %515.73.2.rētas laukuma lielums 3-4 %1015.73.3.rētas laukuma lielums 5-10 %1515.73.4.rētas laukums lielāks par 10 %Piezīme. 1. Ķermeņa virsmas 1 % pielīdzināms pacienta plaukstas lielumam.