56. Article

Materiāla īpašnieks 30 dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā rakstiski informē Valsts meža dienestu par augu daļu un stādāmā materiāla daudzumu, kas atrodas ražošanā vai glabāšanā un kura audzēšana ir uzsākta pirms 2004.gada 27.maija no sēklām vai augu daļām, kas nav sertificētas atbilstoši šo noteikumu prasībām. Iesniegumam pievieno sēklu vai augu daļu izcelsmi un iegādi apstiprinošu dokumentu kopijas. 82 (MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā) 57. "Ieguves vieta zināma" kategorijas materiālu, kas ievākts ieguves avotā, kurš atbilstoši šo noteikumu prasībām tiek reģistrēts kategorijas "atlasīts", "uzlabots" vai "pārāks" materiāla ieguvei, atļauts sertificēt atbilstošajai kategorijai, ja ir ņemtas vērā šo noteikumu 22.punktā noteiktās prasības. 83 (MK 22.04.2004. noteikumu Nr.413 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1999/105/EC. 84 Ministru prezidents E.Repše Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648 Kategorijas "ieguves vieta zināma" materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas kritēriji un rādītāji Nr.p.k. Kritēriji Rādītāji 1. Vispārīgie ieguves avota atrašanās vieta atsevišķs ieguves apgabals 2. Mežaudzei: 2.1. platība ne mazāka par 1,0 ha 2.2. attiecīgās koku sugas īpatsvars mežaudzes sastāvā, ja paredzēts ievākt sēklas ne mazāk par 40 % 2.3. produktivitāte un kvalitāte ne zemāka par attiecīgajam augšanas apstākļu tipam raksturīgo 2.4. slimību un kaitēkļu bojāto koku skaits ne vairāk par 10 % no kopējā koku skaita 3. Atsevišķiem kokiem minimālais koku skaits parastajai priedei, parastajai eglei, kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam 50 koku, pārējām koku sugām 30 koku Zemkopības ministrs M.Roze 2.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648 Kategorijas "atlasīts" materiāla ieguvei paredzēta ieguves avota atestācijas kritēriji un rādītāji Nr. p.k. Kritēriji Vērtējamās koku sugas kokus raksturojošie rādītāji 1 2 3 1. Izcelsme Ar vēsturiskām liecībām vai citām metodēm nosaka, vai mežaudze ir autohtona, vietējā, alohtona vai arī tās izcelsme ir nezināma. Alohtonam materiāla ieguves avotam norāda izcelsmi, ja tā ir zināma 2. Izolācija Mežaudze atrodas ne mazāk kā 500 m attālumā no tās pašas koku sugas zemas kvalitātes un alohtonām mežaudzēm vai no tādu radniecīgu koku sugu vai pasugu mežaudzēm, kas var veidot hibrīdus ar atbilstošo koku sugu. Zemas kvalitātes mežaudze ir tāda mežaudze, kurā vērtējamās koku sugas mazvērtīgo un slimību bojāto koku (ja slimību izraisītāji jebkurā attīstības stadijā var ietekmēt atestējamo mežaudzi) īpatsvars pārsniedz 25 % no vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē 3. Populācijas efektīvais lielums Atlasītie koki mežaudzē izvietoti vienā vai vairākās koku grupās un ir iespējama to savstarpējā apputeksnēšanās. Kopējais atlasīto koku skaits priežu, egļu un bērzu mežaudzēs nav mazāks par 100 kokiem. Pārējām koku sugām minimālais atlasīto koku skaits ir 30 4. Vecums un attīstība Atlasītie koki mežaudzē ir tādā vecumā un attīstības pakāpē, kas ļauj skaidri noteikt to morfoloģiskās pazīmes 5. Viendabīgums Mežaudze ir viendabīga pēc koku individuālajām morfoloģiskajām pazīmēm. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, vērtējamās koku sugas mazvērtīgo koku skaits nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Mazvērtīgie koki ir koki ar dakšveida zarojumu vai dubultgalotni, padēlu, slotveida zarojumu, ļoti resniem zariem, vairāk par diviem būtiskiem līkumiem (pieci centimetri uz vienu metru) stumbra pirmajā un otrajā trešdaļā, stumbriem ar spirālveida šķiedru 6. Piemērošanās spēja Mežaudze ir piemērota ieguves apgabala ekoloģiskajiem apstākļiem 7. Veselības stāvoklis un rezistence Slimību un kaitēkļu bojāto vērtējamās koku sugas koku skaits mežaudzē nepārsniedz 5 % no kopējā vērtējamās koku sugas koku skaita valdaudzē. Par bojātiem uzskata slimību un kaitēkļu novājinātus kokus ar acīmredzamām vainaga defoliācijas vai pieauguma stagnācijas pazīmēm, kokus ar stumbra vai zaru vēža brūcēm. Mežaudze ir salīdzinoši izturīga pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem 8. Audzes krāja Vērtējamās koku sugas koku krāja vismaz par 20 % pārsniedz vidējo krāju attiecīgajā vecumā līdzīga koku sugu sastāva mežaudzē līdzīgos ekoloģiskajos un apsaimniekošanas apstākļos 9. Koksnes kvalitāte Atlasīto koku koksnes kvalitāte atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim 10. Stumbra forma vai koka kvalitāte Atlasīto koku morfoloģiskās pazīmes atbilst izvēlētajam materiāla izmantošanas mērķim. Ja materiāla izmantošanas mērķis ir tradicionālā mežsaimniecība, tad atlasītajiem kokiem ir šādas morfoloģiskās un fenoloģiskās pazīmes: 1) taisns, cilindriskas formas, dabiski labi atzarojies stumbrs; 2) smalki zari ar leņķi attiecībā pret stumbru skuju kokiem 75-90o un lapu kokiem 55-90o; 3) šauri piramidālas, ovālas vai cilindriskas formas vainags; 4) koka augstums un caurmērs nav mazāks par vidējo caurmēru mežaudzē; 5) eglei samērā vēlu plaukstoši koki ar nokareno vai sukveida zarojuma tipu; 6) bērzam koki ar samērā garu veģetācijas periodu; 7) ozolam, osim samērā vēlu plaukstoši koki; 8) apsei koki ar zaļas krāsas mizu. Atlasītajiem kokiem nav pieļaujamas mazvērtīgo koku morfoloģiskās pazīmes Zemkopības ministrs M.Roze 2.1pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648 Meža reproduktīvā materiāla ieguvei izmantojamās koku sugas(Pielikums MK 03.07.2007. noteikumu Nr.470 redakcijā) 1. Vietējās meža reproduktīvā materiāla ieguvei nozīmīgās koku sugas: 1.1. parastā priede Pinus sylvestris L. 1.2. parastā egle Picea abies Karst. 1.3. kārpainais bērzs Betula pendula Roth. 1.4. pūkainais bērzs Betula pubescens Ehrh. 2. Pārējās vietējās un introducētās koku sugas un to hibrīdi: 2.1. parastā apse Populus tremula L. 2.2. melnalksnis Alnus glutinosa Gaertn. 2.3. parastais osis Fraxinus excelsior L. 2.4. parastais ozols Quercus robur L. 2.5. parastā liepa Tilia cordata Mill. 2.6. parastā kļava Acer platanoides L. 2.7. parastā goba Ulmus glabra Huds. 2.8. parastā vīksna Ulmus laevis Pall. 2.9. baltalksnis Alnus incana Moench. 2.10. parastais skābardis Carpinus betulus L. 2.11. mežābele Malus sylvestris (L.) Mill. 2.12. meža bumbiere Pyrus pyraster Burgsd. 2.13. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica L. 2.14. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii Franco. 2.15. saldais ķirsis Prunus avium L. 2.16. vītolu sugas Salix spp. 2.17. baltegļu sugas Abies spp. 2.18. lapegļu sugas un to hibrīdi Larix spp. 2.19. pīlādžu sugas Sorbus spp. 2.20. valriekstu sugas Juglans spp. 2.21. ievu sugas Padus spp. 2.22. zirgkastaņu sugas Aesculus spp. 2.23. citas apšu un papeļu sugas un to hibrīdi Populus spp. 2.24. citas liepas Tilia spp. 2.25. citas kļavas Acer spp. 2.26. citi oši Fraxinus spp. 2.27. citas priedes Pinus spp. 2.28. citas egles Picea spp. 2.29. citi ozoli Quercus spp. 2.30. citi bērzi un to hibrīdi Betula spp. 2.31. citi alkšņi un to hibrīdi Alnus spp. 2.32. citas gobas un vīksnas Ulmus spp. 3.pielikums Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.648(Pielikums MK 19.05.2009. noteikumu Nr.451 redakcijā) Vietējo meža reproduktīvā materiāla ieguvei nozīmīgo meža koku sugu materiāla ieguves apgabali1. Parastā priede.