11. Article

Valodas Līgums ir sastādīts pa vienai kopijai angļu, franču, krievu un spāņu valodās. Katrs teksts ir autentisks. 1.pielikums Zīmīgi viļņu augstumi 1. Vispārēji Šajā pielikumā ir noteikti zīmīgi viļņu augstumi (Hs), ar kuriem nosaka ūdens augstumu, kad tiek piemēroti 2.pielikumā noteiktie tehniskie standarti. Kartē ir attēli, kas norāda zīmīgus viļņu augstumus, kas, varbūtībā, nepārsniedz vairāk kā 10% vidēji gadā, jūras rajonos, kurus aptver šis līgums. Piekrastes rajonos zīmīgi viļņu augstumi ir tad, ja tie ir mazāk nekā 1.5 m, ja kartē nav norādīts citādi. 2. Sezonas reisi Ja operators, kas visu gadu darbojas regulāros grafikā noteiktos reisos, vēlas ieviest papildus ro-ro pasažieru kuģus īsākiem sezonas reisiem, tad par zīmīgu viļņu augstumu sezonas reisiem vienojas reisu galapunktu valdības. Par jebkuru šādu līgumu, kas nav viena kuģa līgums, ne vēlāk kā pēc mēneša ir jāpaziņo Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Ģenerālsekretāram, kas informē SOLAS konvencijas dalībvalstu valdības, kā arī Eiropas Komisiju. 2.pielikums Stabilitātes prasības attiecībā uz līgumu Preambula Pielietojums Saskaņā ar šo līgumu pasažieru kuģiem ar ro-ro kravas vietām vai īpašās kategorijas vietām, kā tas ir noteikts Starptautiskās konvencijas par dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, noteikumā II-2/3 ir jāatbilst šī līguma nosacījumiem ne vēlāk kā pirmajā ikgadējā inspekcijā, sekojot zemāk aprakstītajiem datumiem, atbilstoši A/Amax vērtībai, kā noteikts Esošo ro-ro pasažieru kuģu izdzīvošanas raksturojuma noteikšanas Aprēķina procedūras pielikumā, lietojot vienkāršoto metodi, pamatojoties uz Rezolūciju A.265 (VIII), ko izstrādājusi Kuģošanas drošības komiteja 1991.gada jūnijā 59.sesijā (MSC/ Circ.574): A/Amax vērtībaAtbilstības datumsMazāk par 85%1997.gada 1.aprīlisMazāk par 90%1998.gada 31.decembrisMazāk par 95%1999.gada 31.decembrisMazāk par 97.5%2000.gada 31.decembris97.5% vai vairāk2001.gada 31.decembris, bet nevēlāk kā 2002.gada 1.oktobrisStabilitātes standarti 1. Papildus SOLAS konvencijas noteikuma II-1/8 prasībām, ro-ro pasažieru kuģiem, ņemot vērā 2.daļas nosacījumus, ja tie ir piemērojami, ir jāatbilst sekojošam: .1 8.noteikuma 2.3 daļas prasības ir jāizpilda, kad tiek ņemts vērā jūras ūdens hipotētiskais daudzums, kas, iespējams, ir uzkrājies uz pirmā klāja virs ro-ro kravas telpas iezīmētās ūdenslīnijas vai īpašas kategorijas telpas, kā noteikts noteikumā II-2/3, pieņemot, ka klājs ir bojāts (turpmāk — bojāts ro-ro klājs). 8.noteikuma citas prasības nav nepieciešams izpildīt pielietojot šajā līgumā noteiktos stabilitātes standartus1. Pieņemtais uzkrājies jūras ūdens daudzums ir jāaprēķina pamatojoties uz ūdens virsmas fiksēta augstuma: (a) ro-ro klāja bojātā nodalījuma klāja malas zemākā punkta, vai (b) kad bojātā klāja malas nodalījums ir iegrimis, tad aprēķināšana ir balstīta uz noteiktu augstumu virs mierīgas ūdens virsmas pilnā sānsveres un galsveres leņķī; sekojoši: 0.5 m, ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 0.3 m vai mazāk; 0.0 m, ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 2.0 m vai vairāk; un vidējie lielumi ir jānosaka ar lineāro interpolāciju, ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 0.3 m vai vairāk, bet mazāk par 2,0 m; kur atlikušais brīvsāns (fr) ir minimālais attālums starp bojāto ro-ro klāju un gala ūdenslīniju bojājuma vietā, bojājuma gadījumā neņemot vērā uz bojātā ro-rp klāja pieņemtā uzkrātā ūdens daudzuma ietekmi; .2 kad ir uzstādīta augstas efektivitātes drenāžas sistēma, Administrācija var atļaut ūdens virsmas augstuma samazināšanu saskaņā ar Organizācijas2 izstrādātajiem ieteikumiem; .3 kuģiem, kas veic reisus ģeogrāfiski ierobežotos rajonos, Administrācija var samazināt ūdens virsmas augstumu saskaņā ar punktu .1, aizstājot šādu ūdens virsmas augstumu sekojoši: .3.1 0.0 m, ja zīmīgs viļņu augstums (hs) noteiktā rajonā ir 1.5 m vai mazāk; .3.2 lielums, kas ir noteikts saskaņā ar punktu .1. ja zīmīgs viļņu augstums (hs) noteiktā rajonā ir 4.0 m vai augstāk; .3.3 vidējais lielums ir jānosaka ar lineāro interpolāciju, ja zīmīgs viļņu augstums (hs) noteiktā rajonā ir 1.5 m vai vairāk, bet mazāk kā 4.0 m; nosakot, ka sekojoši nosacījumi ir izpildīti: .3.4 Administrācija ir pārliecinājusies, ka noteiktā rajonā pastāv zīmīgs viļņu augstums (hs), ar iespējamību, ka tas nepārsniegs vairāk kā 10%; un .3.5 darbības rajons un, ja piemērojams, periodiski gada laikā, kuram ir noteikts zīmīgs viļņu augstuma (hs) lielums ir norādīts sertifikātos; un .4 Administrācija, kā alternatīvu punktu .1 vai .3 prasībām, var atbrīvot no punktu .1 vai .3 prasību piemērošanas un akceptēt pierādījumu, kas izveidoti pēc modeļa testa, kas veikti vienam kuģim saskaņā ar Organizācijas3 izstrādāto modeļa testa metodes, kas ir norādītas šī dokumenta pielikumā, attaisnojot, ka kuģis neapgāzīsies nevienmērīga kuģu ceļa vissliktākajā vietā, kas aprakstīts 8.noteikuma 1.1 daļā, ar minētā noteikuma 4.daļā pieļauto bojājumu apmēru, un .5 atsauce uz modeļa testa rezultātu akceptēšanu, kā ekvivalentu atbilstībai punktiem .1 vai .3; zīmīgs viļņa augstuma (hs) lielums, ko lieto modeļu testos, ir jānorāda kuģa sertifikātos. .6 kapteinim nodotā informācija saskaņā ar 8.noteikuma 7.1 un 7.2 daļām, kas ir izstrādāta atbilstoši 2.3 līdz 2.3.4 daļām, ir jāpiemēro nemainītu ro-ro pasažieru kuģiem, kas ir apstiprināti saskaņa ar šim prasībām. 2. Novērtējot 1.daļā noteiktā uzkrātā jūras ūdens daudzuma ietekmi uz bojātā ro-ro klāja, ir jāņem vērā sekojošus nosacījumus: .1 šķērsā vai gareniskā starpsiena ir jāuzskata par nebojātu, ja tās visas daļas guļ virsmas vertikāles iekšpusē kuģa abās pusēs, kas ir izvietotas attālumā no korpusa apšuvuma atbilstoši vienai piektdaļai kuģa platuma, kā tas ir noteikts 2.noteikumā, un nomērīts taisnlenķī uz centra līniju kravas zīmes apakšgrupas dziļākajā līmenī; .2 gadījumos, kad kuģa korpuss ir struktūriski daļēji paplašināts saskaņā ar šī noteikuma nosacījumiem, rezultātā palielinās viena piektā daļa kuģa platuma, bet nedrīkst ietekmēt iekļūšanas izvietojumu esošajās starpsienās, cauruļvadu sistēmās utt., kas bija pieejamas pirms paplašināšanas; .3 šķērso vai garenisko starpsienu hermētiskumam, kas tiek ņemts vērā, kā efektīvs līdzeklis pieņemto uzkrāto jūras ūdens ierobežošanai bojātā ro-ro klāja nodalījumā, jābūt proporcionālam ar drenāžas sistēmu, un jāiztur hidrostatiskais spiediens saskaņā ar aprēķināto bojājumu rezultātiem. Šādām starpsienām ir jābūt vismaz 4 m augstām, ja vien ūdens augstums ir mazāks par 0.5 m. Šādos gadījumos starpsienu augstumu var aprēķināt saskaņā ar sekojošo formulu: Bh = 8h w kur Bh = starpsienu augstums, un Hw = ūdens augstums Jebkurā gadījumā starpsienu minimālais augstums nedrīkst būt mazāks par 2.2m. Lai gan gadījumā, ja kuģis ir ar piekaramiem mašīnu klājiem, tad starpsienu minimālajam augstumam ir jābūt ne mazākam par mašīnu klāja augstumu, kad tas ir zemākā stāvoklī; .4 speciālām konstrukcijām, piemēram, tādām kā pilna platuma piekaramiem klājiem un plašām borta šahtām, var akceptēt citus starpsienu augstumus, kas ir balstīti uz detalizētiem modeļu testiem; .5 novērtētā uzkrātā jūras ūdens daudzuma iedarbību nav nepieciešams ņemt vērā jebkuram bojātā ro-ro klāja nodalījumam, nosakot, ka šādam nodalījumam katrā klāja pusē ir vienmērīgi izvietoti ūdens vārti gar nodalījuma bortiem, kas atbilst sekojošam: .5.1 A > 0.3 l kur A ir ūdens vārtu kopējā platība m2 klāja katrā pusē; un l ir nodalījuma garums m; .5 2 kuģim ir jāuztur atlikušo brīvsānu vismaz 1.0 m visliktākajā bojājuma gadījumā, neņemot vērā pieņemtā ūdens daudzuma ietekmi uz bojātā ro-ro klāja; un .5.3 šādus ūdens vārtus ir jāizvieto 0.6 m augstuma robežās virs bojātā ro-ro klāja, un zemākai bortu malai ir jābūt 2 cm robežās virs bojātā ro-ro klāja; un .5.4 šādus ūdens vārtus ir jāapgādā ar slēgšanas ierīcēm vai vārstiem, lai novērstu ūdens iekļūšanu uz ro-ro klāja, kamēr pieļaujamais ūdens, kurš var uzkrāties uz ro-ro klāja noplūst; un .6 kad šķērssiena virs ro-ro klāja tiek uzskatīta par bojātu, abus nodalījumus, kas šķērso šķērssienu ir jāuzskata par appludinātiem tādā pašā ūdens virsmas augstumā, kā tas ir aprēķināts augstāk minētajās 1.1 un 1.3 daļās. Papildinājums MODEĻA TESTA METODE 1. Mērķi Līguma 1.4 daļā noteiktajos stabilitātes prasību testos, kuģim, vissliktākajā bojājuma gadījuma scenārijā, ir jāpierāda spēja izturēt 3.da|ā noteikto jūras viļņošanos. 2. Kuģa modelis 2.1 Modelim ārēji un iekšēji ir jābūt īsta kuģa kopijai - sevišķi visās bojātajās vietās, kuram ir ūdens plūšanas un appludināšanas procesa efekts. Bojājumam ir jāattēlo vissliktākā bojājuma gadījums saskaņā ar SOLAS noteikuma II-1/8 (SOLAS 90) 2.3.2 daļu. Papildus tests ir nepieciešams kuģa vidusdaļas ķīļa bojājuma gadījumā, ja vislielākā bojājuma vieta saskaņā ar SOLAS 90 ir ārpus "+/-" 10% Lpp attālumā no kuģa vidusdaļas. Papildus tests ir nepieciešams, ja ro-ro telpas tiek pieņemtas par bojātām. 2.2 Modelim ir jāatbilst sekojošam: .1 attālumam starp perpendikulāriem (Lpp) ir jābūt vismaz 3 m; .2 korpusam ir jābūt pietiekami tievam zonās, kurās šai pazīmei ir ietekme uz rezultātiem; .3 kustības raksturojumam jābūt veidotam kā īstam kuģim, pievēršot īpašu uzmanību kuģa griešanās rādiusa mērogam gareniski zvalstoties un šūpojoties gaitā. Iegrimes, gatavības, sānsveres un gravitācijas centram ir jāattēlo vislielākā bojājuma gadījums; .4 galvenās konstrukcijas pazīmes, tādas kā ūdensdrošas starpsienas, gaisa noplūdes u.c., virs un zem starpsienu klāja, kas var izbeigties asimetriskā plūsmā, ir jākonstruē pareizi, cik tālu tas ir realizējams, lai attēlotu reālo situāciju; .5 sākuma bojājuma veidam ir jābūt sekojošam: .5.1 taisnleņķa sāna profilam ar platumu, kas ir noteikts SOLAS noteikumā II-1/8.4.1 un neierobežotā vertikālā apjomā; .5.2 vienādsānu trijstūra profilam horizontālā līmenī ar augstumu, kas ir vienāds ar B/5 saskaņā ar SOLAS noteikumu II-1/8.4.2. 3. Eksperimentu procedūra 3.1 Modelis ir jāpakļauj ilglaicīgai un neregulārai jūras viļņu plūsmai JON-SWAP noteiktajā apjomā ar zīmīgu viļņu augstumu Hs, kā tas ir noteikts stabilitātes prasību 1.3 daļā un kuram ir sekojošs augstākās pakāpes pastiprinājuma faktors γ un augstākās pakāpes periods Tp: .1 Tp = 4 √Hs ar γ = 3.3; un .2 Tp ir vienāds ar bojāta kuģa, kuram nav ūdens uz klāja pie noteiktas slodzes, šūpošanās rezonējošam periodam, bet ne augstāk, kā 6 √Hs un ar γ = 1. 3.2 Modelim ir brīvi jādreifē un tas jānovieto dvarsā (90° kurss) ar bojāto virsmu pret pretī nākošiem viļņiem. Attiecībā pret modeli nedrīkst pielietot metodi, lai tas neizturētu apgāšanos. Ja kuģis ir stateniski appludinātā stāvoklī, pret bojājumu ir jāveic 1° sānsvere. 3.3 Katrai smailei ir jāveic vismaz 5 (pieci) periodiski eksperimenti. Testa perioda ilgumam katrā norisē jābūt tādam, ka ir sasniegts nemainīgs stāvoklis, bet norisei jābūt ne mazāk kā 30 minūtes pilnā laika apmērā. Katrā testā ir jālieto dažādas viļņu īstenošanas metodes. 3.4 Ja neviens no eksperimentiem nebeidzas ar bojājumiem, eksperimenti ir jāatkārto 5 reizes katrā no diviem noteiktajiem viļņu stāvokļiem vai, kā alternatīva, modelim ir jādod viens papildus sānsveres leņķis bojājumiem, un eksperiments ir jāatkārto 2 reizes katrā no diviem noteiktajiem viļņu stāvokļiem. Eksperimentu nolūks ir vislabākajā veidā parādīt izdzīvošanas spēju pret apgāšanos abos virzienos. 3.5 Tests ir jāveic sekojošos bojājumu gadījumos: .1 vissliktākais bojājuma gadījumā attiecībā uz zonu zem GZ līnijas saskaņā ar SOLAS; un .2 vissliktākajā kuģa vidusdaļas bojājuma gadījumā attiecībā uz atlikušajiem brīvsāniem kuģa vidusdaļas zonā, ja to prasa 2.1 punkts. 4. Izdzīvošanas kritēriji 4.1. Jāuzskata, ka kuģis ir izturējis testu, ja ir sasniegts nemainīgs stāvoklis sekojošā testa reizē, kā to prasa 3.3 punkts, bet ņemot vērā 4.2 punktu. 4.2. Šūpošanās vairāk kā 30° leņķī pret vertikālo asi, kas notiek biežāk kā 20% šūpošanās ciklā vai noturīgā sānsverē, kas ir lielāka par 20°, tad tas ir jāuzskata par apgāšanās gadījumu pat tad, ja ir sasniegts nemainīgs stāvoklis. 5. Testa apstiprināšana 5.1 Administrācijas pienākums ir iepriekš apstiprināt modeļa testa programmu. Turklāt, ir jāņem vērā, ka mazākie bojājumi var paredzēt vissliktāko scenārija gadījumu. 5.2 Tests ir jāpieraksta un jāuzņem video, vai jādokumentē ar citiem vizuāliem līdzekļiem, lai fiksētu visu attiecīgo kuģa un testa rezultātu informāciju. Video un ziņojums kopā ar Administrācijas akceptēto testu ir jāiesniedz Organizācijai. _______________________ 1 Ieteikumi standartam tiks izstrādāti. 2 Atsaucas uz "ieteikumiem...". 3 Atsaucas uz "modeļa testa metode", kas ir šī dokumenta pielikumā.