10. Article

Prokurorus, kuri pensionējās laikposmā no 1990. gada 26. oktobra līdz 1994. gada 1. jūlijam, ar pensijām nodrošināja vispārējā kārtībā, jo neviens normatīvais akts viņiem neparedzēja izdienas pensiju. Turpretī Prokuratūras likums, kas stājās spēkā 1994. gada 1. jūlijā, prokuroriem paredzēja tiesības uz izdienas pensiju. Tā pārejas noteikumu 4. punkts noteica, ka prokuratūras darbinieki, kuri saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevar ieņemt prokurora amatu, ir atbrīvojami no darba prokuratūrā. Prokuroriem, kuri atbilda Prokuratūras likuma prasībām un izteica vēlēšanos strādāt prokuratūrā, likuma 55. pantā bija un joprojām ir garantētas tiesības uz izdienas pensiju, ja tie atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr vienlaikus šajā pantā tika norādīts, ka izdienas pensiju piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pensijām. Lai gan šādiem aktiem vajadzēja būt pieņemtiem jau 1994. gada 1. jūlijā, likumdevēja vilcināšanās dēļ Izdienas likums tika pieņemts tikai 1999. gada 13. maijā un stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī. Lai gan šo likumu pieņemšanas un spēkā stāšanās laiks nesakrīt, prokuroru tiesības uz izdienas pensiju radās ar 1994. gada 1. jūliju - Prokuratūras likuma spēkā stāšanās dienu. Izdienas likums tikai nodrošina Prokuratūras likuma izpildi, nevis ierobežo to prokuroru tiesības uz izdienas pensiju, kuri atbrīvoti no darba prokuratūrā pirms 1994. gada 1. jūlija. To apliecina arī Izdienas likuma 1. pantā nostiprinātais šā likuma mērķis: nodrošināt prokuroriem Prokuratūras likumā noteiktās tiesības uz prokuroru izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.