12. Article

Lai noteiktu, vai un kuras prokuroru grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, nepieciešams atrast šīs grupas vienojošo pazīmi. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka visi prokurori, kuri vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu sasniedza pirms 1994. gada 1. jūlija, ir vienādos un salīdzināmos apstākļos neatkarīgi no tā, vai viņi atbrīvoti no darba prokuratūrā pirms minētā datuma vai arī turpināja darbu prokuratūrā prokuroru amatos pēc 1994. gada 1. jūlija. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka vienojošā pazīme ir galvenokārt LPSR prokuratūrā uzkrātais izdienas stāžs, nevis brīdis, kad prokurors atbrīvots no darba vai kādu noteiktu funkciju izpilde noteiktā laika periodā. It īpaši ņemot vērā, ka atbilstoši Izdienas likumam izdienas stāžā ieskaita gan to laika periodu, kurš nostrādāts pirms 1990. gada 26. oktobra, gan pēc šā datuma Latvijas Republikas prokuratūrā nostrādāto laiku, gan darbu prokuratūrā pēc 1994. gada 1. jūlija. Satversmes tiesa uzskata, ka, izvērtējot, vai un kuras prokuroru grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, visupirms jāņem vērā tas, kāda nozīme ir 1994. gada 1. jūlijam - Prokuratūras likuma spēkā stāšanās brīdim. Pieteikuma iesniedzējs šo datumu nepamatoti uztver pārāk vienkāršoti, uzskatot, ka prokuroru tiesības uz izdienas pensiju sākoties ar līdz ar Izdienas likuma spēkā stāšanos, bet apstrīdētā tiesību norma esot izņēmums no šā likuma uz priekšu (nākotnē) vērstā spēka. Šāds izņēmums izpaužoties apstāklī, ka izdienas pensiju piešķirot arī tiem, kuri atbrīvoti no darba pirms Izdienas likuma spēkā stāšanās. Tādējādi, pēc pieteikuma iesniedzēja uzskata, izdienas pensija vienai prokuroru pensionāru grupai tiekot piešķirta, bet citai, pamatojoties uz likumdevēja it kā brīvi izraudzītu datumu, netiekot. Šādam uzskatam nevar piekrist. Apstrīdētā tiesību norma attiecas tikai uz tiem prokuroriem, kuri vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu sasnieguši līdz 1994. gada 1. jūlijam. Līdz ar to šo prokuroru izdienas stāžu patiešām veido galvenokārt LPSR prokuratūrā nostrādātais laiks. 1994. gada 1. jūlijs nav tikai brīvi izraudzīts datums, jo kā jau iepriekš tika minēts (sk. šā sprieduma 10. punktu), ar šo datumu prokuroriem, kuri uzsāka vai turpināja darbu prokuratūrā, Prokuratūras likuma 55. pantā tika paredzēta izdienas pensija. Bet šā likuma izpilde tika uzsākta tikai ar 2000. gada 1. janvāri. Tā ka, lai secinātu, vai iepriekšminētās prokuroru grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, izdienas stāžs nebūt nav vienīgais nosacījums. Vērtējams vēl arī cits kritērijs, proti, darbs prokuratūrā pēc 1994. gada 1. jūlija. Jaunais Prokuratūras likums neattiecās uz prokuroriem, kuri tika atbrīvoti no darba prokuratūrā pirms šā datuma. Tāpēc nevar salīdzināt divas dažādas personu grupas: bijušos prokurorus, kas jau pensionējušies un strādājošos prokurorus, uz kuriem, atšķirībā no bijušajiem prokuroriem, attiecās jaunais tiesiskais regulējums. Tādējādi prokurori, kuri pensionējās un tika atbrīvoti no darba prokuratūrā līdz 1994. gada 1. jūlijam, un prokurori, kuri strādāja prokuratūrā arī pēc šā datuma, nav vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo vieniem tiesības uz izdienas pensiju paredzēja Prokuratūras likums, bet pārējiem tādas tiesības nebija paredzētas. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz iepriekšminētajām prokuroru grupām paredzēta atšķirīga attieksme un tās nav vienādos un salīdzināmos apstākļos, tiesai nav jāizvērtē citi šā sprieduma 11. punktā minētie kritēriji. Tātad apstrīdētā tiesību norma nepārkāpj vienlīdzības principu un tā nav pretrunā ar Satversmes 91. pantu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Prokuroru izdienas pensiju likuma 2. panta sesto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš