3. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Valsts Cilvēktiesību birojs - uzskata, ka apstrīdētā tiesību norma esot pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. pantu, kurš noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Apstrīdētā tiesību norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret divām prokuroru grupām, kuras atrodoties vienādos apstākļos. Abas grupas veidojot personas, kuras bijušas prokurori un kuras nostrādājušas zināmu laiku nostrādājušas likumā noteiktajos amatos. Taču tām personām, kuras sasniegušas likumā "Par valsts pensijām" (turpmāk - Pensiju likums) vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un atbrīvotas no darba prokuratūrā līdz 1994. gada 1. jūlijam, neesot tiesību uz izdienas pensiju. Savukārt personām, kuras tāpat sasniegušas Pensiju likumā noteikto vecumu vecuma pensijas piešķiršanai līdz 1994. gada 1. jūlijam, bet atbrīvotas no darba prokuratūrā pēc 1994. gada 1. jūlija, esot tiesības uz izdienas pensiju. Valsts Cilvēktiesību birojs uzskata, ka šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, jo gan vienā, gan otrā gadījumā izdienas stāžu veidojot galvenokārt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk - LPSR) prokuratūrā nostrādātais laiks. 1994. gada 1. jūlijs nevarot būt par pamatu atšķirīgai attieksmei. Pie tam esot jānošķir vienreizējie un regulārie maksājumi. Izdienas pensija esot regulārs maksājums, kuru persona sāk saņemt no noteikta vecuma, ja tā atbilst citām likumā ietvertajām prasībām, un kuru šī persona turpina saņemt līdz mūža beigām, ja neiestājas apstākļi, kas tai liegtu saņemt šādu pensiju. Papildu paskaidrojumos pieteikuma iesniedzējs atkārtoti norāda, ka līdz 1994. gada 1. jūlijam no darba atbrīvotajiem prokuroriem vajagot būt tiesībām uz izdienas pensiju. Tas, ka šie prokurori nav paredzējuši, ka nākotnē tiks noteiktas tiesības uz izdienas pensiju, nevarot būt par pamatu šo tiesību liegšanai. Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā tiesību norma neesot diskriminējoša attiecībā uz prokuroriem, kuriem izdienas pensiju piešķīra saskaņā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk - PSRS) normatīvajiem aktiem, ja pārejā no viena pensijas veida uz citu ticis ievērots tiesiskās paļāvības princips. Šos jautājumus apstrīdētā tiesību norma neregulējot.