5. Article

Latvijas Policijas akadēmijas rektore profesore Ā. Meikališa, atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, pievienojas Saeimas argumentiem, proti, apstrīdētā tiesību norma atbilstot Satversmes 91. pantam. Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors T. Jundzis, kurš arī bija aicināts izteikt viedokli par apstrīdētās tiesību normas atbilstību Satversmes 91. pantam, nesaskata apstrīdētās tiesību normas pretrunu ar Satversmes 91. pantu. 6. Ģenerālprokuratūra savā vēstulē uzsver, ka Valsts Cilvēktiesību biroja pieteikumā par lietas ierosināšanu paustais viedoklis neesot pieņemams vairāku iemeslu dēļ. Apstrīdētā tiesību norma neesot pretrunā ar Satversmes 91. pantu. Lai gan valstī notikušo politisko, sociālekonomisko un tiesisko transformāciju rezultātā netieši esot radīta atšķirīga attieksme pret dažādām pensionāru grupām, tomēr tā neesot diskriminējoša. Apstrīdētā tiesību norma, kas pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas tuvos un pēc noteiktiem profesionāliem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, Izdienas likumā esot iekļauta apzināti. Tas bijis saistīts ar neatkarīgās Latvijas Republikas prokuratūras izveidošanu, tās darbību regulējošo tiesību aktu pieņemšanu un prokuratūras tālāku reformēšanu, kas attaisnojot atšķirīgo attieksmi pret personām, kuras LPSR prokuratūras un Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs dažādos laikposmos pildījušas atšķirīgus uzdevumus un no tiem izrietošas funkcijas. Saeima, pieņemot Izdienas likumu, esot ņēmusi vērā Prokuratūras likumā garantētās prokuroru tiesības uz izdienas pensiju un attiecinājusi uz viņiem Izdienas likuma regulējumu nevis no Izdienas likuma spēkā stāšanās, bet gan no Prokuratūras likuma spēkā stāšanās brīža, proti, 1994. gada 1. jūlija. Ģenerālprokuratūra akcentē, ka prokurori, lai gan viņu tiesības uz izdienas pensiju bijušas paredzētas jau no 1994. gada 1. jūlija, tās nav varējušas īstenot no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ. Tieši tāpēc Izdienas likumā esot ietverta apstrīdētā tiesību norma. Bez tam Ģenerālprokuratūra sniedza šādu informāciju. 2003. gada 1. novembrī prokuroru izdienas pensiju saņem 69 personas, no kurām 53 personas saņem valsts vecuma pensiju un izdienas pensijas daļu. No šīm 53 personām 28 personas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu sasniegušas laikā no 1994. gada 1. jūlija līdz šā gada 1. novembrim, bet 25 personas - līdz 1994. gada 1. jūlijam. Tātad šobrīd izdienas pensijas daļu saņem 25 personas, kuras vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu sasniedza līdz 1994. gada 1. jūlijam, bet atbrīvotas no darba prokuratūrā pēc šā datuma. Secinājumu daļa