9. Article

Augstākā padome 1990. gada 29. novembrī pieņēma Pensiju likumu, tā 34. pantā nosakot, ka izdienas pensiju piešķir pilsoņiem, kas strādā atsevišķās profesijās, darbošanās kurās pēc noteikta darba stāža uzkrāšanas ir saistīta ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālu bīstamību. Tika norādīts, ka šādu pensiju piešķir saskaņā ar speciālu nolikumu par izdienas pensijām, ko izstrādā Ministru padome sadarbībā ar arodbiedrībām un apstiprina Augstākā padome. Vienlaikus Augstākās padomes 1990. gada 29. novembrī pieņemtā lēmuma "Par likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību" (turpmāk - Lēmums) 6. punktā bija paredzēts, kā prokuroriem, kuri saskaņā ar Lēmumu par pensiju nodrošinājumu saņēma izdienas pensiju, piešķiramas valsts pensijas. Lēmumā bija noteikts, ka prokuratūras darbinieki, kuri līdz 1990. gada 31. decembrim saņēmuši izdienas pensiju, var pāriet uz valsts pensiju. Lēmuma 6. punkts noteica īpašu valsts pensijas aprēķināšanas kārtību, proti, tā aprēķināma no algas likmes, pēc kuras piešķirta prokuratūras darbinieka pensija. Tādējādi prokurori, kuri tiesības uz izdienas pensiju izmantoja saskaņā ar Lēmumu par pensiju nodrošinājumu, varēja izvēlēties valsts vecuma pensiju, kas tobrīd bija lielāka par izdienas pensiju. Šīm personām saskaņā ar Pensiju likuma 55. pantu bija jāvēršas sociālās nodrošināšanas nodaļā ar attiecīgu iesniegumu, uz kura pamata tām izdienas pensijas vietā piešķīra vecuma pensiju. Turklāt visi izdienas pensiju saņemošie prokurori jau bija sasnieguši Pensiju likuma 8. pantā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Kā norāda Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūra, piešķirtās vecuma pensijas apmērs varēja sniegties līdz 80 procentiem no izpeļņas, bet agrāk piešķirtās izdienas pensijas apmērs - līdz 75 procentiem. Līdz ar to pārejā no vienas pensijas uz otru tika ievērots tiesiskās paļāvības princips un garantēts zināms sociālais nodrošinājums vecuma gadījumā. Vienlaikus Lēmuma 6. punkts noteica, ka prokurori, kuriem izdienas pensija bija piešķirta saskaņā ar Lēmumu par pensiju nodrošinājumu, varēja arī turpmāk, līdz nolikuma par izdienas pensijām apstiprināšanai, saņemt agrāk piešķirto izdienas pensiju un nepieprasīt vecuma pensiju. Taču Ministru padomes 1992. gada 26. martā apstiprinātajā nolikumā "Par izdienas pensijām" un tā turpmākajos grozījumos prokuroriem netika paredzētas tiesības uz izdienas pensiju. Šis pārejas periods izbeidzās 1993. gada 1. novembrī, kad spēkā stājās likums "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību". Tā 10. pants citastarp atzina par spēku zaudējušu Lēmuma 6. punktu. Prokuroriem, kuriem izdienas pensija bija piešķirta saskaņā ar Lēmumu par pensiju nodrošinājumu, izdienas pensijas vietā tika piešķirta vecuma pensija.