304.1. Article

"Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā kodeksa 192.pantā noteiktajā kārtībā. Sprieduma rezolutīvā daļa jāpasludina tajā pašā tiesas sēdē, kurā pabeigta lietas izskatīšana. Pēc sprieduma rezolutīvās daļas pasludināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu." Trešā-B sadaļa - "Likumīgā spēkā stājušos spriedumu pārsūdzēšana un lietu jauna izskatīšana" Trīsdesmit sestā-A nodaļa - "Tiesvedība kasācijas instancē" 341.1.panta 4., 5. un 6. daļa "Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un tiesas priekšsēdētājs nolasa sprieduma rezolutīvo daļu. Pēc tam Senāts paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar motivētu spriedumu. Motivētu spriedumu paraksta viss tiesas sastāvs. Ja senatori nāk pie atzinuma, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru nosaka nākamo tiesas sēdi, kas tās lietas dalībniekiem paziņos sprieduma rezolutīvo daļu." Sūdzība Atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji sūdzas, ka neiespējamība atgūt savu naudu, kura saskaņā ar viņu teikto ir noguldīta a/s "Multibanka" kontos, pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu. Šajā sakarā viņi jo īpaši uzsver, ka, pilnībā pārņemot klientu prasības pret Vņešekonombanku, Latvijas Bankai vajadzētu tāpat uzņemties savas saistības pret noguldītājiem. Juridiskais aspekts Iesniedzēji uzskata, ka neiespējamība atgūt savu naudu, par kuru valsts ir skaidri uzņēmusies atbildību, pārkāpj 1.protokola 1.pantu, kas nosaka sekojošo: "Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu." A.Pušu argumenti 1. Valdība Valdība uzsver sūdzības pieņemšanas izskatīšanai izņēmuma - sešu mēnešu termiņa - neievērošanu no iesniedzēju puses, ko paredz Konvencijas 35.panta 1.daļa. Valdība uzskata, ka nav nepieciešams noskaidrot, vai iesniedzēji patiešām uzzināja par galīgā lēmuma pilnu tekstu apstākļos, kurus viņi piesauc, un vai šie apstākļi ir nepārvaramas varas fakts, kas aptur sešu mēnešu termiņa tecējumu. Šajā sakarā valdība atgādina Konvencijas institūciju prakses iedibinātos sešu mēnešu termiņa aprēķināšanas principus, un jo īpaši noteikumu, kas nosaka, ka gadījumā, ja galīgā lēmuma paziņošana nav paredzēta nacionālajās tiesībās, jāņem vērā datums, sākot ar kuru puses varēja iepazīties ar tā saturu un motīviem. Valdība iesniedz "izziņas" kopiju, kuru izsniegusi Augstākās tiesas kanceleja un kas apliecina, ka 1998.gada 1.aprīlī Senāta 1998.gada 25.marta spriedums tika nosūtīts pusēm pa pastu. Tomēr, un pat pieņemot, ka šāds sūtījums nekad netika veikts, valdība norāda, ka tajā laikā Senātam nebija tieši uzlikts pienākums nosūtīt savus lēmumus. Saskaņā ar iepriekš spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 341.1.panta piekto daļu Senātam bija "[jā]paziņo [datums], kurā puses varēs saņemt motivētu spriedumu". Citiem vārdiem, sākot ar iepriekš minēto datumu, puses varēja piekļūt sprieduma pilnam tekstam, kas atradās kasācijas instances tiesas kancelejā, un tur saņemot kopijas. Papildus šajā lietā no augstāk minētās "izziņas" izriet, ka 1998.gada 1.aprīlī apstrīdētā sprieduma teksts bija jau pieejams Augstākās tiesas kancelejā. Valdība atzīst, ka šī paša kodeksa