133. Article — Regulāri sniedzamā informācija

133.1 pants. Finanšu instrumentu tirdzniecība daudzpusējā tirdzniecības sistēmā DT sistēmu var organizēt: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi licenci DT sistēmas organizēšanai; 2) kredītiestāde, kurai Latvijas Banka izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura noteiktajā kārtībā ieguvusi tiesības organizēt DT sistēmu; 3) regulētā tirgus organizētājs, kas saņēmis licenci regulētā tirgus organizēšanai un kas noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības organizēt DT sistēmu. 133.2 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzturētāja pienākumi 133.3 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas biedri vai dalībnieki (1) DT sistēmas biedrs vai dalībnieks ir persona, kas pēc 133.4 panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem var veikt darījumus šajā sistēmā. (2) Par DT sistēmas biedru vai dalībnieku var kļūt: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Latvijas Banka izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Latvijas Banka izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu; 2) citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. (3) DT sistēmas organizētājs var piešķirt biedra vai dalībnieka statusu arī personai, kura nav minēta otrajā daļā, bet kura pēc sistēmas organizētāja apstiprinātajiem kritērijiem ir piemērota un atbilstoša un kurai ir pietiekams prasmju un kompetences līmenis attiecībā uz tirdzniecību DT sistēmā, un kurai ir pietiekami resursi un organizatoriskā struktūra, lai veiktu DT sistēmas biedra vai dalībnieka pienākumus un garantētu pienācīgus norēķinus par darījumiem. 133.4 pants. Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un organizētajā tirdzniecības sistēmā (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā pārskatāmus godīgas un sakārtotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka objektīvus kritērijus rīkojumu efektīvai izpildei. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstošu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus. (2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā un apstiprina noteikumus par kritērijiem finanšu instrumentiem, kurus var tirgot to sistēmās. (3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nodrošina publisku pieejamību informācijai, lai ļautu tās lietotājiem novērtēt finanšu instrumentus un pieņemt ieguldījumu lēmumus, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs var nepubliskot minēto informāciju, ja ir pārliecināts, ka šāda informācija ir publiski pieejama. (4) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā, publicē, saglabā un īsteno pārskatāmus un nediskriminējošus, uz objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi tā sistēmai. (5) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs izstrādā pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu iespējamās nelabvēlīgās sekas attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas darbību vai attiecībā uz DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja biedriem vai dalībniekiem un lietotājiem saistībā ar jebkādu interešu konfliktu starp DT sistēmu, OT sistēmu, to īpašniekiem, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja interesēm un DT sistēmas vai OT sistēmas drošu darbību. (6) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs ievēro 35.1 un 35.2 panta prasības un ievieš visas nepieciešamās efektīvās sistēmas, procedūras un noteikumus, ar kuru palīdzību to var izdarīt. (7) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs skaidri informē tās biedrus vai dalībniekus par viņu pienākumiem un atbildību attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nosaka nepieciešamos pasākumus un kārtību, lai veicinātu efektīvus norēķinus par darījumiem, kas noslēgti attiecīgajā DT sistēmā vai OT sistēmā. (8) DT sistēma un OT sistēma nodrošina, ka tai ir vismaz trīs nozīmīgi un aktīvi biedri vai dalībnieki vai lietotāji, kuriem ir iespējas un spējas iesaistīties darījumos ar citiem biedriem vai dalībniekiem vai lietotājiem attiecībā uz cenas noteikšanu. (9) Ja pārvedamus vērtspapīrus, kuri ir iekļauti tirdzniecībai regulētajā tirgū, bez emitenta piekrišanas tirgo arī DT sistēmā vai OT sistēmā, uz emitentu neattiecas pienākumi par sākotnējo, pastāvīgo vai pēc nepieciešamības pieprasīto finanšu informācijas atklāšanu saistībā ar minēto DT sistēmu vai OT sistēmu. (10) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties izpilda visus Latvijas Bankas norādījumus atbilstoši 138. pantam apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt to no tirdzniecības DT sistēmas vai OT sistēmas. (11) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs iesniedz Latvijas Bankai sīki izstrādātu DT sistēmas vai OT sistēmas darbības aprakstu, tostarp neatkarīgi no 133.6 panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā visu to savienojumu aprakstu ar citām tirdzniecības vietām (regulētais tirgus, DT sistēma, OT sistēma) vai sistemātisku internalizētāju, kas ir tam pašam DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam, un to biedru vai dalībnieku vai lietotāju sarakstu. Latvijas Banka šo informāciju pēc pieprasījuma nodod Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. (12) Par jebkuru DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājam piešķirto atļauju darboties kā DT sistēmai un OT sistēmai Latvijas Banka nosūta paziņojumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. (13) vienpadsmitajā daļā minētā apraksta un divpadsmitajā daļā minētā paziņojuma saturu un formātu nosaka Komisijas 2016. gada 25. maija īstenošanas regula (ES) 2016/824, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz saturu un formātu aprakstam par daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un organizēto tirdzniecības sistēmu darbību un paziņojumam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem. 133.5 pants. Īpašas prasības daudzpusējai tirdzniecības sistēmai (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas papildus 133.4 pantā noteiktajām prasībām, izstrādā un ievēro noteikumus par rīkojumu izpildi sistēmā. (2) DT sistēmas organizētājs nodrošina, ka DT sistēmas noteikumi par piekļuvi šai sistēmai, kas izstrādāti pēc 133.4 panta ceturto daļu, atbilst 36. pantā noteiktajām prasībām. (3) DT sistēmas organizētājs nodrošina: 1) pienācīgu aprīkojumu, lai pārvaldītu riskus, kuriem tas ir pakļauts, ieviešot nepieciešamos pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus savai darbībai nozīmīgos riskus, un pasākumus, kas efektīvi mazina minētos riskus; 2) efektīvu un savlaicīgu sistēmā veikto darījumu pabeigšanu; 3) nepārtraukti pieejamus pietiekamus finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu DT sistēmas pienācīgu darbību, ņemot vērā tirgū noslēgto darījumu raksturu un apjomu un riskus, kas saistīti ar DT sistēmas darbību. (4) Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti pēc DT sistēmas noteikumiem starp DT sistēmas biedriem vai dalībniekiem vai starp DT sistēmu un DT sistēmas biedru vai dalībnieku, nepiemēro 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā minētās prasības. DT sistēmas biedri vai dalībnieki pilda pienākumus, kas paredzēti 126., 126.1, 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda viņu rīkojumus DT sistēmā. (5) DT sistēmas organizētājam ir aizliegts izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā, un iesaistīties sapārotā tirdzniecībā. 133.6 pants. Īpašas prasības organizētajai tirdzniecības sistēmai (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē OT sistēmas, nedrīkst savā organizētajā OT sistēmā izpildīt klienta rīkojumus, veicot darījumus savā vārdā vai uz citas ar OT sistēmas organizētāju vienā grupā vai koncernā ietilpstošas vienības vai juridiskās personas rēķina. OT sistēmas organizētājs izstrādā attiecīgus noteikumus vai kārtību, kas nosaka noteikumu ievērošanu. (2) OT sistēmas organizētājs drīkst iesaistīties sapārotā tirdzniecībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un noteiktiem atvasinātiem instrumentiem, ja klients ir piekritis šādai rīcībai. (3) OT sistēmas organizētājs neiesaistās sapārotā tirdzniecībā, lai izpildītu klientu rīkojumus savā organizētajā OT sistēmā, ar tādu atvasinātu finanšu instrumentu klasi, kurai pēc Regulas Nr. 648/2012 5. pantu piemērojams tīrvērtes pienākums. (4) OT sistēmas organizētājs īsteno pasākumus, nodrošinot, ka tā veiktā sapārotā tirdzniecība atbilst 1. panta pirmās daļas 80. punktā minētā termina skaidrojumam. (5) OT sistēmas organizētājs var veikt darījumus savā vārdā citā veidā, nevis iesaistoties sapārotā tirdzniecībā, tikai ar valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīdā tirgus. (6) Viena juridiskā persona vienlaikus nevar būt OT sistēmas organizētājs un sistemātisks internalizētājs. OT sistēmu nedrīkst savienot ar sistemātisko internalizētāju tādā veidā, ka OT sistēmā iesniegtie rīkojumi un sistemātiskajā internalizētājā iesniegtie rīkojumi vai kotējumi var mijiedarboties un cits citu ietekmēt. OT sistēmu nedrīkst savienot ar citu OT sistēmu tādā veidā, ka iesniegtie rīkojumi dažādās OT sistēmās var mijiedarboties un cits citu ietekmēt. (7) OT sistēmas organizētājs var piesaistīt ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas neatkarīgi darbojas kā tirgus uzturētājs tā organizētajā OT sistēmā. izpratnē par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas neatkarīgi darbojas kā tirgus uzturētājs, neuzskata tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kam ir ciešas attiecības ar OT sistēmas organizētāju. (8) Rīkojumu izpilde OT sistēmā notiek atbilstoši OT sistēmas organizētāja ieskatiem šādā veidā: 1) OT sistēmas organizētājs izmanto tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem tikai vienā vai abos šādos gadījumos: a) pieņemot lēmumu par rīkojuma izvietošanu tā organizētajā OT sistēmā vai rīkojuma atsaukšanu no tā organizētās OT sistēmas, b) pieņemot lēmumu nesavietot konkrētu klienta rīkojumu ar citiem sistēmā pieejamiem rīkojumiem noteiktā laikā, ja tas atbilst klienta sniegtiem īpašiem norādījumiem un ir pēc 128.2 pantā noteiktajiem pienākumiem; 2) OT sistēmas organizētājs var nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sistēmā savietot. Pēc pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto un septīto daļu un neatkarīgi no piektajā daļā noteiktā par sistēmu, kurā veic darījumus ar vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, OT sistēmas organizētājs var sekmēt klientu savstarpējās pārrunas tā, lai darījumā tiktu ievērotas divas vai vairākas iespējami saderīgas darījumu intereses. (9) astotajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz 128.2 un 133.4 pantu. (10) Latvijas Bankai gan tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs iesniedz pieprasījumu par atļauju darboties kā OT sistēmas organizētājam, gan citos gadījumos ir tiesības pieprasīt, lai tiktu sniegts detalizēti izstrādāts paskaidrojums, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai kāpēc tā nevar darboties kā regulētais tirgus, DT sistēma vai sistemātisks internalizētājs, un detalizēti izstrādāts apraksts par to, kā tiks izmantotas astotās daļas 1. punktā minētās iespējas rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo sevišķi gadījumos, kad var atsaukt OT sistēmā iesniegtu rīkojumu, un tad, kad (un kādā veidā) OT sistēmā tiks savietoti divu vai vairāku klientu rīkojumi. OT sistēmas organizētājs sniedz Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, paskaidrojot, kā izmanto sapārotā tirdzniecība. Latvijas Banka uzrauga OT sistēmas organizētāja veikto sapāroto tirdzniecību, nodrošinot, lai tā atbilstu šādu tirdzniecību skaidrojošam terminam un neradītu interešu konfliktus starp OT sistēmas organizētāju un tā klientiem. (11) Darījumiem, kas noslēgti OT sistēmā, piemēro 126.2, 128., 128.1, 128.2 un 128.3 pantā noteiktās prasības. 133.7 pants. Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas un organizētās tirdzniecības sistēmas organizētāja noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji, kas organizē DT sistēmas vai OT sistēmas, izstrādā procedūras un īsteno pasākumus, lai regulāri uzraudzītu to biedru vai dalībnieku vai lietotāju atbilstību DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāja noteikumiem. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs uzrauga biedru vai dalībnieku vai lietotāju sistēmā iesniegtos rīkojumus, tostarp atceltos rīkojumus, un noslēgtos darījumus, lai identificētu sistēmas noteikumu pārkāpumus, neatbilstošus tirdzniecības apstākļus, iespējamus Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumus vai sistēmas traucējumus attiecībā uz finanšu instrumentu, un nodrošina nepieciešamos resursus, lai šāda uzraudzība būtu efektīva. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus organizētāji nodrošina atbilstību datu kvalitātes standartiem, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 22.b pantu. (2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs nekavējoties informē Latvijas Banku par būtiskiem tā noteikumu pārkāpumiem, neatbilstošiem tirdzniecības apstākļiem, iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu. Saņemto informāciju Latvijas Banka nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām. Par iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem Latvijas Banka informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu attiecīgās uzraudzības institūcijas, ja ir pārliecināta, ka tiešām pārkāptas Regulas Nr. 596/2014 prasības. (3) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs sniedz Latvijas Bankai vai attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm faktu un apstākļu noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem. (4) Apstākļus, kas raksturo otrajā daļā minētos gadījumus, nosaka Regula Nr. 2017/565. 133.8 pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un izslēgšana no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas (1) Neatkarīgi no 138. pantā noteiktajām Latvijas Bankas tiesībām prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un regulētā tirgus, DT sistēmas vai OT sistēmas organizētāji var apturēt finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, ja finanšu instruments vairs neatbilst DT sistēmas vai OT sistēmas noteikumiem, izņemot, ja šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. (2) DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēdz finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, aptur vai izslēdz arī 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu, kurš ir saistīts ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs lēmumu par finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu. Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no citiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot, ja šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Latvijas Banka nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām. (3) Ja Latvijas Banka ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts attiecīgās kompetentās iestādes par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, tā pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no regulētajiem tirgiem, DT sistēmas, OT sistēmas un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot, ja šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Latvijas Banka par savu rīcību informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Ja Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu neapturēt vai neizslēgt finanšu instrumentu vai 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, tā pievieno šāda lēmuma skaidrojumu. (4) otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ievēro arī tad, ja atcelo lēmums par finanšu instrumenta vai to 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to. (5) otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ievēro arī tad, ja lēmumu par finanšu instrumenta vai to 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, vai šāda lēmuma atcelšanu ir pieņēmusi Latvijas Banka pēc 138. pantu. (6) Situācijas un gadījumus, kad reizē ar finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas ir apturami vai izslēdzami arī 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie instrumenti, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, nosaka Regula Nr. 2017/569. (7) Formātu un termiņu, kādā izpildāmas otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktās prasības, nosaka Regula Nr. 2017/1005. (8) Situācijas, kuras izpratnē nopietni kaitē ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, nosaka Regula Nr. 2017/565. XII1 nodaļa Finanšu tirgus atklātības prasības(Nodaļa izslēgta ar 21.06.2018. likumu, kas sāk darboties 18.07.2018.) 133.6 pants. Paziņojumi par darījumiem ar finanšu instrumentiem 133.7 pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas pienākums ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, kas ir sistemātisks internalizētājs 133.8 pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm 133.9 pants. Pirmstirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā 133.10 pants. Pēctirdzniecības informācijas atklāšanas prasības daudzpusējā tirdzniecības sistēmā XII 2 nodaļa Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgi(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas sāk darboties 18.07.2018.) 133.11 pants. Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgi (1) DT sistēmas organizētājs var lūgt, lai Latvijas Banka piešķir tā organizētajai DT sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu. (2) Latvijas Banka piešķir DT sistēmai mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu pēc attiecīga DT sistēmas organizētāja iesnieguma saņemšanas, ja DT sistēma atbilst trešajā daļā minētajam. (3) DT sistēmai izstrādā un ievieš noteikumus, sistēmas un procedūras, nodrošinot, ka: 1) brīdī, kad DT sistēmai piešķiro mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statuss, un katru gadu pēc tam vismaz 50 procentu no emitentiem, kuru emitētie finanšu instrumenti tiek tirgoti DT sistēmā, ir mazie un vidējie uzņēmumi; 2) finanšu instrumentu iekļaušanai tirdzniecībai DT sistēmā ir noteikti atbilstoši kritēriji, kurus pastāvīgi ievēro, kamēr finanšu instruments ir iekļauts tirdzniecībai DT sistēmā; 3) sākotnēji iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecībai DT sistēmā, publiski ir pieejama informācija, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldīšanu šādos finanšu instrumentos, vai atbilstošs informācijas dokuments, vai prospekts, ja piemērojamas publiskā piedāvājuma izteikšanas prasības; 4) emitenti vai to pilnvarotās personas regulāri publicē finanšu pārskatus, tostarp revidētus gada pārskatus; 5) emitenti pēc Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktu, persona, kas veic pārvaldības pienākumus pēc Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktu, un cieši saistītās personas pēc Regulas Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 26. apakšpunktu ievēro Regulas Nr. 596/2014 prasības; 6) emitentu regulāri sniegtā informācija tiek uzglabāta un publicēta; 7) ir efektīvas sistēmas un kontrole, lai pēc Regulu Nr. 596/2014 konstatētu un novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. (4) trešajā daļā minētie kritēriji neskar DT sistēmas organizētāja pienākumu ievērot arī citas noteiktās prasības attiecībā uz DT sistēmas organizēšanu. DT sistēmas organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības trešajā daļā minētajiem kritērijiem. (5) Latvijas Banka var atcelt DT sistēmas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusu, ja: 1) DT sistēmas organizētājs ir iesniedzis attiecīgu iesniegumu par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa atcelšanu tā organizētajai DT sistēmai; 2) DT sistēma neatbilst trešajā daļā minētajiem kritērijiem. (6) Pieņēmusi lēmumu par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa piešķiršanu DT sistēmai vai par mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgus statusa atcelšanu DT sistēmai, Latvijas Banka nekavējoties par to paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. (7) Finanšu instrumentu, kas iekļauts tirdzniecībai kādā no mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgiem, var iekļaut tirdzniecībai arī citā mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgū, ja šo finanšu instrumentu emitents par to ir ticis informēts un nav iebildis pret to. Šādā gadījumā emitentam nav pienākuma pret mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes tirgu, kurā emitenta finanšu instrumenti iekļauti bez emitenta iniciatīvas, ievērot prasības attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnējās, periodiskās vai ārkārtas informācijas atklāšanu. (8) trešajā daļā noteikto prasību piemērošanu nosaka Regula Nr. 2017/565. (9) izpratnē mazie un vidējie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuru vidējā tirgus kapitalizācija ir mazāka nekā 200 000 000 euro, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendāra gados. XII 3 nodaļa Piekļuve centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas sāk darboties 18.07.2018.) 133.12 pants. Piekļuve centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu (1) Neatkarīgi no Regulas Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļā noteiktā centrālie darījumu partneri, tīrvērtes un norēķinu sistēmas Latvijas Republikā nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm no citām dalībvalstīm ir iespēja tiešai vai netiešai piekļuvei tām, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu. Uz citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiešo vai netiešo piekļuvi centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmām Latvijas Republikā attiecina tādus pašus nediskriminējošus, pārskatāmus un objektīvus kritērijus, kādus piemēro Latvijas Republikā reģistrētiem centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērtes un norēķinu sistēmu biedriem vai dalībniekiem. (2) Regulētā tirgus organizētājs piedāvā tā organizētā regulētā tirgus biedriem vai dalībniekiem iespēju izraudzīties vērtspapīru norēķinu sistēmu norēķinu veikšanai par regulētajā tirgū noslēgtajiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi: 1) ir izveidotas tādas saites starp attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu un regulētā tirgus tirdzniecības infrastruktūru vai jebkuru citu nepieciešamo sistēmu vai infrastruktūru, lai nodrošinātu efektīvus un ekonomiski pamatotus norēķinus; 2) ir saņemta Latvijas Bankas atļauja izmantot attiecīgo vērtspapīru norēķinu sistēmu. (3) Latvijas Banka izsniedz otrās daļas 2. punktā minēto atļauju vērtspapīru norēķinu sistēmas izmantošanai, ja tā ir novērtējusi un atzinusi, ka attiecīgās vērtspapīru norēķinu sistēmas tehniskie nosacījumi neapdraud stabilu finanšu tirgus darbību. (4) Latvijas Banka pirms otrās daļas 2. punktā minētās atļaujas izsniegšanas konsultējas ar iestādēm, kas veic regulētā tirgus biedru vai dalībnieku izraudzītās vērtspapīru norēķinu sistēmas uzraudzību un pārraudzību. trešajā daļā minētais Latvijas Bankas novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Latvijas Banka ņem vērā sistēmu pārraudzību un uzraudzību, ko veic citas tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzības vai uzraudzības institūcijas. 133.13 pants. Noteikumi attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, tīrvērti un norēķiniem daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kredītiestādei un regulētā tirgus organizētājam, kas organizē DT sistēmas, ir tiesības izmantot citas dalībvalsts centrālos darījumu partnerus vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai nodrošinātu tīrvērti vai norēķinus atsevišķiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši DT sistēmas biedri vai dalībnieki tā organizētajā DT sistēmā. (2) Latvijas Bankai ir tiesības neatļaut DT sistēmas organizētājam izmantot citas dalībvalsts centrālos darījumu partnerus vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, ja tas ir nepieciešams, lai saglabātu attiecīgās DT sistēmas normālu darbību, ņemot vērā 133.12 pantā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām. Minēto tiesību izmantošanas gadījumā Latvijas Banka ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetence attiecas uz šādām sistēmām, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos. XII 4 nodaļa Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos un ziņošana par pozīcijām(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas sāk darboties 18.07.2018.) 133.14 pants. Pozīciju limiti preču atvasinātajos instrumentos un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču un emisijas kvotu atvasinātajos instrumentos (1) Latvijas Banka izdod noteikumus, nosakot pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visu laiku attiecībā uz tirdzniecības vietās tirgotiem preču atvasinātiem instrumentiem un ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas līgumiem. Nosakot minētos pozīciju limitus, Latvijas Banka izmanto Komisijas 2016. gada 1. decembra deleģētajā regulā (ES) 2017/591, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem noteikto aprēķināšanas metodoloģiju. Šos limitus nosaka, pēc visām pašas personas turētajām pozīcijām, un pozīcijām, ko tās vārdā tur kopējā grupas līmenī, lai: 1) novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; 2) atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas un jo īpaši nodrošinātu saskaņotību starp atvasinātā instrumenta cenu piegādes mēnesī ar atvasinātā instrumenta pamatā esošās preces tūlītējo cenu, neskarot atvasinātā instrumenta pamatā esošās preces cenas atklāšanu tirgū. (2) Pozīciju limitus nepiemēro tādām pozīcijām: 1) kuras tur nefinanšu sabiedrība vai kuras turētas tās vārdā un kuras var objektīvi noteikt kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību; 2) kuras tur finanšu struktūra vai kuras turētas tās vārdā, ja finanšu struktūra pieder pie grupas, kuras pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu vai Kredītiestāžu likumā noteikto finanšu pakalpojumu sniegšana un kura nav tirgus uzturētājs preču atvasinātajiem instrumentiem, bet darbojas šīs grupas nefinanšu sabiedrības vārdā, un ja minētās pozīcijas var objektīvi noteikt kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību; 3) kuras tur 101. panta septītās daļas 6. punktā minētās personas attiecībā uz pozīcijām, kuras objektīvi var izmērīt kā izrietošas no darījumiem, kas noslēgti, lai izpildītu pienākumu nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā; 4) kuras veido 1. panta pirmās daļas 30. punkta "c" apakšpunktā minētie pārvedami vērtspapīri, ja tie attiecas uz preci vai 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto finanšu instrumentu pamatā esošo aktīvu. (3) Pozīciju limitos skaidri nosaka kvantitatīvas robežvērtības maksimālajiem pozīcijas apjomiem preču atvasinātajā instrumentā, ko personas var turēt. (4) Latvijas Banka nosaka limitus katram preču atvasinātā instrumenta līgumam un limitus kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem un lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika. Minētais pozīcijas limits attiecas arī uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Preču atvasinātos instrumentus uzskata par kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem, ja galīgo pozīciju turētāju visu neto pozīciju summa veido galīgo pozīciju turētāju atvērto pozīciju apmēru un sasniedz vidēji vismaz 300 000 partiju viena gada laikā. Latvijas Banka pārskata pozīciju limitus, ja notiek būtiskas izmaiņas tirgū. (5) Latvijas Banka paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei konkrētos pozīciju limitus, ko tā plāno noteikt. Latvijas Banka apstiprina pozīciju limitus tikai pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinums par noteikto limitu atbilstību pirmajā daļā minētajai aprēķināšanas metodoloģijai. Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādīts, ka plānotie pozīciju limiti ir izmaināmi, un Latvijas Banka piekrīt šīs iestādes atzinumam, tā apstiprina pozīciju limitus atbilstoši Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādītajam. Ja Latvijas Banka nepiekrīt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumam, tā sniedz šai iestādei pamatojumu, kāpēc uzskata, ka izmaiņas nav nepieciešamas. Ja Latvijas Banka apstiprina pozīciju limitus, kuros nav ņemts vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumā norādītais, tā nekavējoties savā mājaslapā internetā publisko paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli. (6) Ja ar to pašu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, vai ar kritiski svarīgu vai nozīmīgu preču atvasināto instrumentu, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, kas tirgoo tirdzniecības vietā, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, plaša apjoma tirdzniecība notiek vairākās tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts nav Latvijas Republika, vienotus pozīciju limitus attiecībā uz šo preču atvasināto instrumentu nosaka tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir lielākais tirdzniecības apjoms. Šos vienotos pozīciju limitus piemēro visai ar minēto atvasināto instrumentu līgumiem saistītajai tirdzniecībai. (7) Ja Latvijas Banka ir centrālā kompetentā iestāde, tā, nosakot vienotos pozīciju limitus vai pārskatot tos, konsultējas ar citu tādu tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti tiek tirgoti plašā apjomā vai kurās tiek tirgoti kritiski svarīgie vai nozīmīgie preču atvasinātie instrumenti. (8) Ja centrālā kompetentā iestāde konsultējas ar Latvijas Banku un Latvijas Banka uzskata, ka centrālās kompetentās iestādes plānotie vienotie pozīciju limiti neatbilst pirmajā daļā minētajai aprēķināšanas metodoloģijai, tā rakstveidā detalizēti paziņo centrālajai kompetentajai iestādei iemeslus, kāpēc Latvijas Banka tā uzskata. Visas domstarpības, kas rodas starp kompetentajām iestādēm, risinātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/77/EK 19. pantā noteiktajam. (9) Latvijas Banka īsteno sadarbības pasākumus, tostarp savstarpēji apmainās ar attiecīgiem datiem, ar to citu tirdzniecības vietu izcelsmes dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tirgoo tas pats lauksaimniecības preču atvasinātais instruments, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, vai kritiski svarīgs vai nozīmīgs preču atvasinātais instruments, kura pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuram ir vienādas īpašības, kas tirgoo tirdzniecības vietā, kuras izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika, un attiecīgā preču atvasinātā instrumenta pozīciju turētāju valsts kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt vienotā pozīcijas limita ievērošanas uzraudzību. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kura organizētajā tirdzniecības vietā tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotu atvasinātie instrumenti (turpmāk — tirdzniecības vietas organizētājs), īsteno pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus, tostarp tirdzniecības vietas tiesības. Lai īstenotu minētos pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus, tostarp tirdzniecības vietas tiesības, tirdzniecības vietas organizētājam ir šādas tiesības: 1) uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas; 2) iegūt informāciju, tostarp visu attiecīgo dokumentāciju, no personām par pozīciju vai uzņemtā riska lielumu (apmēru) un mērķi, pozīciju īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem, visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai saistībām pamatā esošo preču tirgū, un par pozīcijām, kuras ar biedru un dalībnieku starpniecību turētas preču atvasinātajos instrumentos vai emisijas kvotu atvasinātajos instrumentos, kuru pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības, citās tirdzniecības vietās un ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos; 3) pieprasīt, lai persona līdz pārtrauc, izbeidz vai samazina darbības, ja tas nepieciešams, vai, ja minētā persona šo pieprasījumu neievēro, — vienpusēji nodrošināt minēto darbību pārtraukšanu, izbeigšanu vai samazināšanu; 4) pieprasīt, lai persona no jauna līdz nodrošina tirgū likviditāti par saskaņoto cenu un saskaņotajā apjomā, tādējādi mazinot lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi. (11) Tirdzniecības vietas organizētājs nodrošina, ka pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ir pārredzami un nediskriminējoši, un norāda, kā tie attiecas uz personām, ņemot vērā tirgus dalībnieku veidu un sastāvu, un kā tie izmanto preču atvasināto instrumentu līgumus, kas tiek iesniegti tirdzniecībai. (12) Tirdzniecības vietas organizētājs sniedz Latvijas Bankai detalizētu informāciju par pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem. Latvijas Banka šo informāciju, un informāciju par tās noteiktajiem pozīciju limitiem paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. (13) Kopsavilkums par visiem aktuālajiem pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem ir pieejams datubāzē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes mājaslapā internetā. (14) pirmajā daļā minētos pozīciju limitus Latvijas Banka nosaka un to ievērošanu uzrauga pēc 138. panta pirmās daļas 16. punktu. (15) Detalizētākas prasības prasību piemērošanai nosaka Regula Nr. 2017/591. (16) Latvijas Banka var noteikt vairāk ierobežojošus pozīciju limitus par tiem, kuri noteikti pēc pirmo daļu, ja tas ir pamatoti un samērīgi, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un normālu šā tirgus darbību. Latvijas Banka mājaslapā internetā publicē informāciju par vairāk ierobežojošiem pozīciju limitiem. Nosakot vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, sākotnēji tos var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no to publicēšanas dienas Latvijas Bankas mājaslapā internetā. Laikposmu, uz kādu sākotnēji noteikti vairāk ierobežojoši pozīciju limiti, var pagarināt uz ilgāku laikposmu, kas vienā reizē nepārsniedz sešus mēnešus, ja saglabājas pamatojums šādu vairāk ierobežojošu pozīciju limitu nepieciešamībai. Ja noteikto ierobežojošo pozīciju limitu laikposms nepagarināo, pēc sešiem mēnešiem tie automātiski beidz darboties. (17) Ja Latvijas Banka plāno noteikt vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, tā paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei par to. Paziņojumā ietver pamatojumu, kāpēc noteikti vairāk ierobežojoši pozīciju limiti. Latvijas Banka apstiprina vairāk ierobežojošus pozīciju limitus tikai pēc tam, kad Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir publicējusi savā mājaslapā internetā atzinumu par to, vai vairāk ierobežojoši pozīciju limiti konkrētajā gadījumā ir nepieciešami. Ja Latvijas Banka ir noteikusi vairāk ierobežojošus pozīciju limitus, kas neatbilst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumam, tā nekavējoties savā mājaslapā internetā publisko paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli. (18) Latvijas Banka var piemērot noteiktās sankcijas un administratīvos pasākumus, ja tiek pārkāpti noteiktie pozīciju limiti: 1) attiecībā uz pozīcijām, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas Latvijas Republikā vai ārpus tās, un kas pārsniedz Latvijas Bankas noteiktos preču atvasināto instrumentu līgumu limitus attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, kas atrodas vai darbojas Latvijas Republikā, vai ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem; 2) attiecībā uz pozīcijām, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas Latvijas Republikā, un kas pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs. 133.15 pants. Ziņošana par pozīcijām pa pozīciju turētāju kategorijām (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai regulētā tirgus organizētājs, kura organizētajās tirdzniecības vietās tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotu atvasinātie instrumenti (turpmāk — tirdzniecības vietas organizētājs), veic šādas darbības: 1) attiecībā uz tirdzniecības vietām, kur tiek tirgoti iespēju līgumi, gan publisko, gan nosūta Latvijas Bankai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei divus iknedēļas ziņojumus, no kuriem viens neietver iespēju līgumus, ar dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti to tirdzniecības vietā, norādot: a) īso un garo pozīciju skaitu katrā šādā kategorijā un izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma, b) atvērto pozīciju procentuālo daļu katrā kategorijā, c) pozīciju turētāju skaitu katrā kategorijā pēc piekto daļu; 11) attiecībā uz tirdzniecības vietām, kur netiek tirgoti iespēju līgumi, gan publisko, gan nosūta Latvijas Bankai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei vienu iknedēļas ziņojumu, norādot pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju; 2) vismaz reizi dienā sniedz Latvijas Bankai pārskatu par visu personu, tostarp tirdzniecības vietas biedru vai dalībnieku un to klientu, šajā tirdzniecības vietā turēto pozīciju pilnīgu sadalījumu. (11) Pozīciju paziņošanu nepiemēro par 1. panta pirmās daļas 30. punkta "c" apakšpunktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ja tie attiecas uz preci vai 3. panta otrās daļas 10. punktā minēto finanšu instrumentu pamatā esošo aktīvu. (2) pirmās daļas 1. punktā minētajā paziņojumā un 2. punktā minētajā pārskatā nošķir: 1) pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām; 2) citas pozīcijas. (3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tirgo preču atvasinātos instrumentus vai emisijas kvotu atvasinātos instrumentus ārpus tirdzniecības vietas, tā vismaz reizi dienā 133.14 panta sestajā daļā minētajai centrālajai kompetentajai iestādei vai gadījumos, kad centrālās kompetentās iestādes nav, kompetentajai iestādei tirdzniecības vietā, kur tiek tirgoti preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotu atvasinātie instrumenti, sniedz detalizētu pārskatu par savām turētajām pozīcijām ekonomiski līdzvērtīgu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, un par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat gala klientam, atbilstoši Regulas Nr. 600/2014 26. pantā un Regulas Nr. 1227/2011 8. pantā noteiktajam. (4) Tirdzniecības vietas organizētājs nodrošina, ka regulētā tirgus un DT sistēmas biedri vai dalībnieki un OT sistēmas klienti vismaz reizi dienā ziņo tirdzniecības vietas organizētājam par savām pozīcijām, ko tie tur, izmantojot šajā tirdzniecības vietā tirgotos līgumus, un par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat gala klientam. (5) Tirdzniecības vietas organizētājs klasificē personas, kas tur atvasināto instrumentu vai emisijas kvotu atvasināto instrumentu pozīcijas, atbilstoši to pamatdarbības raksturam, ievērojot šādu iedalījumu: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes; 2) ieguldījumu fondi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē vai alternatīvo ieguldījumu fondi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē; 3) citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē un pensiju fondi Privāto pensiju fondu likuma izpratnē; 4) saimnieciskās darbības veicēji; 5) emisiju kvotu atvasināto instrumentu gadījumā — operatori, kuriem ir saistoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktie pienākumi. (6) pirmās daļas 1. punktā minētā paziņojuma un 2. punktā minētā pārskata saturu un formātu nosaka Eiropas Komisijas 2017. gada 20. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1093, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru pozīciju ziņojumu formātu. (7) pirmās daļas 1. punktā minētās minimālās robežvērtības nosaka Regula Nr. 2017/565. (8) Dienu un laiku, kad pirmās daļas 1. punktā minētais paziņojums nosūtāms Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, nosaka Komisijas 2017. gada 6. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/953, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un grafiku tādiem ziņojumiem par pozīcijām, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas pārvalda tirdzniecības vietas, pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem. XII 5 nodaļa Produktu pārvaldības prasības(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas sāk darboties 18.07.2018.) 133.16 pants. Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izstrādā finanšu instrumentus (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izstrādājot finanšu instrumentus, kas ietver finanšu instrumentu izveidošanu, pilnveidošanu vai emitēšanu, ievēro prasības. Piemērojot otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā, piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā noteiktās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tās izpilda atbilstoši un samērīgi, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš, īsteno un uztur procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu izstrāde atbilst prasībām par interešu konfliktu pareizu pārvaldību, tostarp darbinieku atalgojumu. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka finanšu instrumenta uzbūvei, tostarp tā elementiem, nav nelabvēlīgas ietekmes uz gala klientiem un tie nerada problēmas tirgus integritātes jomā, ļaujot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei mazināt vai izslēgt savu risku vai risku, kas izriet no produkta pamatā esošajiem aktīviem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde savā vārdā jau tur pamatā esošos aktīvus. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei jā analizēt iespējamos interešu konfliktus ikreiz, kad izstrādāo finanšu instruments. Jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē, vai finanšu instruments rada situāciju, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gala klientus, ja tie veic: 1) riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pati iepriekš ir veikusi; 2) riska darījumu, kas ir pretējs tam, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vēlas veikt pēc produkta pārdošanas. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, pirms tās pieņem lēmumu laist produktu tirgū, izvērtē, vai finanšu instruments var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību vai stabilitāti. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka attiecīgajam personālam, kas ir iesaistīts finanšu instrumentu izstrādāšanā, ir nepieciešamās specifiskās zināšanas, lai izprastu to finanšu instrumentu īpatnības un riskus, kurus paredzēts izstrādāt. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās valdei ir iedarbīga ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes produktu pārvaldības procesa kontrole. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes valde darbības atbilstības ziņojumos sistemātiski iekļauj informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes izstrādātajiem finanšu instrumentiem, tostarp informāciju par izplatīšanas stratēģiju. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc pieprasījuma iesniedz darbības atbilstības ziņojumus Latvijas Bankai. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās darbības atbilstības funkcijas izpildes ietvaros tiek pārraudzīta produktu pārvaldības kārtības izstrāde un tās periodiska pārskatīšana, lai atklātu jebkādu risku, ka netiek izpildīti noteiktie pienākumi. (8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sadarbojas ar personām, kas nav licencētas un neuzraudzītas ieguldījumu pakalpojumu jomā, vai ar ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai izveidotu, pilnveidotu vai emitētu produktu, tās noslēdz rakstveida līgumu, kurā nosaka savstarpējos pienākumus. (9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pietiekami detalizētā līmenī nosaka potenciālo mērķtirgu katram finanšu instrumentam un precizē to klientu veidu, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp jebkuriem ar ilgtspēju saistītiem mērķiem, finanšu instruments atbilst. Šā procesa ietvaros ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka to klientu grupu, kuras vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments neatbilst, izņemot, ja finanšu instrumentos tiek ņemti vērā ilgtspējas faktori. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes sadarbojas finanšu instrumenta izstrādē, nosaka tikai vienu mērķtirgu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas izstrādā finanšu instrumentus, kurus izplata ar citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu starpniecību, nosaka to klientu vajadzības un īpatnības, kuriem šis produkts atbilst, pēc savām teorētiskajām zināšanām un pieredzi darbā ar finanšu instrumentu vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, finanšu tirgiem un potenciālo gala klientu vajadzībām, īpatnībām un mērķiem. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic scenārija analīzi attiecībā uz saviem izstrādājamiem finanšu instrumentiem, izvērtējot risku saistībā ar produkta nelabvēlīgu iznākumu gala klientiem un apstākļus, kādos šāds iznākums var rasties. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē finanšu instrumentus nelabvēlīgu apstākļu gadījumā un to, kas var notikt, ja: 1) tirgus vide pasliktinās; 2) izstrādātājs vai trešā persona, kas darbojas finanšu instrumenta izstrādāšanā vai funkcionēšanā, nonāk finansiālās grūtībās vai ir īstenojies risks, kas saistīts ar citu darījuma partneri; 3) finanšu instruments nespēj kļūt komerciāli dzīvotspējīgs; 4) pieprasījums pēc finanšu instrumenta ir daudz augstāks, nekā tika paredzēts, radot spiedienu uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes resursiem vai finanšu instrumenta pamatā esošā aktīva tirgu. (11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka, vai finanšu instruments atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp izvērtējot šādus elementus: 1) finanšu instrumentu riska un ienesīguma profila atbilstību mērķtirgum; 2) vai finanšu instrumenta izveides pamatā ir tas, ka šis finanšu instruments nes labumu klientam, nevis ir komercdarbības modelis, kas balstās uz vāju iespēju klientiem gūt peļņu; 3) vai finanšu instrumenta ilgtspējas faktori attiecīgajā gadījumā atbilst mērķtirgum. (12) Nosakot ar finanšu instrumentu saistīto izmaksu struktūru, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izvērtē un ņem vērā: 1) kā finanšu instrumenta izmaksas un maksas atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem; 2) vai izmaksas neapdraud finanšu instrumenta sagaidāmo peļņu; 3) vai ar finanšu instrumentu saistīto izmaksu struktūra ir mērķtirgum pietiekami pārredzama. (13) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka, sniedzot izplatītājiem informāciju par finanšu instrumentu, tajā tiek ietverta informācija par atbilstošiem finanšu instrumentu izplatīšanas kanāliem, produktu apstiprināšanas procesu un mērķtirgus novērtējumu un tā atbilst attiecīgiem standartiem, lai izplatītāji varētu pareizi saprast un ieteikt vai pārdot finanšu instrumentu. Finanšu instrumenta ilgtspējas faktorus izklāsta pārredzamā veidā un sniedz izplatītājiem attiecīgo informāciju, lai pienācīgi ņemtu vērā jebkurus klienta vai potenciālā klienta ar ilgtspēju saistītos mērķus. (14) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata finanšu instrumentus, kurus tā izstrādā, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt iespējamo risku noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē, vai finanšu instruments joprojām atbilst mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp jebkuriem ar ilgtspēju saistītiem mērķiem, un vai tas izplatīo mērķtirgum, vai sasniedz klientus, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem finanšu instruments neatbilst. (15) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pārskata finanšu instrumentus pirms turpmākas emitēšanas vai atkārtotas laišanas tirgū, ja tām ir informācija par jebkādu notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt ieguldītāju iespējamo risku, un regulāri izvērtē, vai finanšu instrumenti funkcionē, kā bija paredzēts. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nosaka, cik regulāri tiek pārskatīti to finanšu instrumenti, pēc attiecīgiem faktoriem, tostarp faktoriem, kas saistīti ar īstenoto ieguldījumu stratēģiju sarežģītību vai novatorisko būtību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde identificē arī būtiskākos notikumus, kas varētu ietekmēt iespējamo risku vai finanšu instrumenta peļņas izredzes, tostarp: 1) tādas robežvērtības pārsniegšanu, kas ietekmēs finanšu instrumenta peļņas profilu; 2) to emitentu maksātspēju, kuru vērtspapīri vai garantijas var ietekmēt finanšu instrumenta snieguma rādītājus. (16) Iestājoties kādam no piecpadsmitajā daļā minētajiem notikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic attiecīgus pasākumus, kas var ietvert šādas darbības: 1) sniegt visu nozīmīgo informāciju par attiecīgo notikumu un tā ietekmi uz finanšu instrumentu klientiem vai izplatītājiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pati tieši nepiedāvā vai nepārdod finanšu instrumentu klientiem; 2) mainīt produkta apstiprināšanas procesu; 3) apturēt turpmāku finanšu instrumentu emitēšanu; 4) veikt finanšu instrumenta izmaiņas, lai izvairītos no netaisnīgiem līguma noteikumiem; 5) apsvērt, vai pārdošanas kanāli, pa kuriem finanšu instrumenti tiek pārdoti, ir piemēroti, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei kļūst zināms, ka finanšu instruments nepārdoo, kā bija paredzēts; 6) sazināties ar izplatītāju, lai apspriestu izmaiņas izplatīšanas procesā; 7) pārtraukt attiecības ar izplatītāju; 8) informēt attiecīgo kompetento iestādi. 133.17 pants. Produktu pārvaldības pienākumi attiecībā uz izplatītājiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, lemjot par finanšu instrumentu klāstu, ko tā emitējusi pati vai ko emitējusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, un pakalpojumiem, ko tā plāno piedāvāt vai ieteikt klientiem, atbilstoši un samērīgi ievēro otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktās prasības, ņemot vērā finanšu instrumenta, ieguldījumu pakalpojuma un produkta mērķtirgus būtību. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievēro prasības arī tad, kad piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus izstrādā personas, kam nepiemēro šo likumu. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ievieš atbilstošu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka produkti un pakalpojumi, kurus tā plāno piedāvāt vai ieteikt, atbilst noteiktā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp jebkuriem ar ilgtspēju saistītiem mērķiem, un ka paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilst noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde attiecīgi apzina un izvērtē to klientu apstākļus un vajadzības, pie kuriem tās gatavojas galvenokārt vērsties, lai nodrošinātu, ka klientu intereses neapdraudētas komerciāla vai finansēšanas spiediena rezultātā. Šā procesa ietvaros ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde identificē visas klientu grupas, kuru vajadzībām, īpatnībām un mērķiem produkts vai pakalpojums neatbilst, izņemot, ja finanšu instrumentos tiek ņemti vērā ilgtspējas faktori. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, lemjot par finanšu instrumentu un pakalpojumu klāstu, ko tā piedāvā vai iesaka, un attiecīgo mērķtirgu, uztur procedūras un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību visām piemērojamām prasībām pēc šo likumu, tostarp prasībām, kas attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotības vai atbilstības novērtējumu, pamudinājumiem 133.18 panta izpratnē un interešu konfliktu atbilstošu pārvaldību. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata un atjaunina savu produktu pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir stabila un atbilst paredzētajam mērķim, un, ja nepieciešams, veic attiecīgas izmaiņas. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri pārskata piedāvātos vai ieteiktos ieguldījumu produktus un sniegtos pakalpojumus, ņemot vērā visus notikumus, kas varētu būtiski ietekmēt iespējamo risku noteiktajam mērķtirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde novērtē vismaz to, vai produkts vai pakalpojums joprojām atbilst noteiktā mērķtirgus vajadzībām, īpatnībām un mērķiem, tostarp jebkuriem ar ilgtspēju saistītiem mērķiem, un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās darbības atbilstības funkcijas izpildes ietvaros tiek pārraudzīta produktu pārvaldības kārtības izstrāde un tās periodiska pārskatīšana, lai atklātu jebkādu risku, ka netiek izpildīti noteiktie pienākumi. (7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka attiecīgajam personālam ir nepieciešamās specifiskās zināšanas, lai izprastu to produktu īpatnības un riskus, kurus plānots piedāvāt vai ieteikt, un sniegtos pakalpojumus, un noteiktā mērķtirgus vajadzības, īpatnības un mērķus. (8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tās valde efektīvi kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes produktu pārvaldības procesu, lai noteiktu to ieguldījumu produktu klāstu, kurus tā piedāvā vai iesaka, un attiecīgajiem mērķtirgiem sniegtos pakalpojumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes valde darbības atbilstības ziņojumos sistemātiski iekļauj informāciju par produktiem, ko tā piedāvā vai iesaka, un sniegtajiem pakalpojumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pēc pieprasījuma iesniedz darbības atbilstības ziņojumus Latvijas Bankai. (9) Izplatītāji sniedz izstrādātājiem informāciju par produktu pārdošanu un, ja nepieciešams, informāciju par minēto produktu pārskatīšanu, tādējādi atbalstot izstrādātāju veikto produktu pārskatīšanu. (10) Ja vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sadarbojas, izplatot produktu vai pakalpojumu, tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kurai ir tiešās attiecības ar klientu, ir galvenā atbildība par noteiktajām produktu pārvaldības prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks produkta izplatīšanā: 1) nodrošina, ka attiecīgā informācija par produktu nonāk no izstrādātāja līdz ķēdes gala izplatītājam; 2) palīdz izstrādātājam iegūt informāciju par produktu pārdošanu, ja izstrādātājs to pieprasa, lai izpildītu savus produktu pārvaldības pienākumus; 3) attiecīgā gadījumā piemēro izstrādātājiem noteiktos produktu pārvaldības pienākumus attiecībā uz pakalpojumiem, ko tā sniedz. XII 6 nodaļa Pamudinājumi(Nodaļa 21.06.2018. likuma redakcijā, kas sāk darboties 18.07.2018.) 133.18 pants. Pamudinājumu vispārīgās prasības (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas maksā vai saņem maksu vai komisijas naudu vai sniedz vai saņem nefinansiālu labumu (turpmāk arī — pamudinājums) saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu klientam, nodrošina, ka vienmēr tiek izpildīti visi nosacījumi un prasības, kas noteiktas 128. panta divpadsmitajā, 12.1 un 12.2 daļā un otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā. (2) Maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu uzskata par tādu, kas paredzēts, lai uzlabotu klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) tas ir pamatots ar papildu vai augstāka līmeņa pakalpojuma sniegšanu attiecīgajam klientam proporcionāli saņemto pamudinājumu līmenim, tostarp: a) sniedzot tādas ieguldījumu konsultācijas, kas nav neatkarīgas, par piemērotiem plaša klāsta finanšu instrumentiem un piekļuvi šādiem finanšu instrumentiem, tostarp atbilstošu skaitu finanšu instrumentu, ko piedāvā trešo pušu produktu piedāvātāji, kam nav ciešu attiecību ar pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, b) sniedzot tādas ieguldījumu konsultācijas, kas nav neatkarīgas, apvienojumā ar ikgadēju piedāvājumu klientam izvērtēt, vai tie finanšu instrumenti, kuros klients ir veicis ieguldījumu, joprojām ir piemēroti, vai apvienojumā ar citu pastāvīgu pakalpojumu, kas klientam varētu būt vērtīgs, c) par konkurētspējīgām cenām sniedzot piekļuvi plašam finanšu instrumentu klāstam, kas varētu atbilst klienta vajadzībām, tostarp atbilstošu skaitu finanšu instrumentu, ko piedāvā trešo pušu produktu piedāvātāji, kam nav ciešu attiecību ar pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi; 2) tas nenes tiešu labumu saņēmējai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās akcionāriem, dalībniekiem vai darbiniekiem bez jūtama labuma attiecīgajam klientam; 3) tas ir pamatots ar pastāvīga labuma sniegšanu attiecīgajam klientam saistībā ar pastāvīgu pamudinājumu. (3) Maksa, komisijas nauda vai nefinansiāls labums nav uzskatāms par pieņemamu, ja tā dēļ attiecīgu pakalpojumu sniegšana klientam ir neobjektīva vai izkropļota. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde pastāvīgi ievēro otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības, kamēr vien tā turpina maksāt vai saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālu labumu. (5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā pierādījumus, ka maksas, komisijas naudas vai citi nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir maksājusi vai saņēmusi, paredzēti, lai uzlabotu attiecīgā klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti: 1) saglabājot sarakstu ar visām maksām, komisijas naudām un nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir saņēmusi no trešās personas saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu; 2) dokumentējot, kā maksas, komisijas naudas un nefinansiāli labumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir maksājusi vai saņēmusi vai ko plāno izmantot, uzlabo attiecīgajiem klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un kādi pasākumi veikti, lai negatīvi neietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši klienta interesēm. (6) Attiecībā uz jebkādu maksājumu vai labumu, kas saņemts no trešām personām vai maksāts tām, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj klientam šādu informāciju: 1) pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atklāj klientam informāciju par attiecīgo maksājumu vai labumu pēc 128. panta 12.1 daļu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. Pārējiem nefinansiāliem labumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saņēmusi vai maksājusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu, cenu nosaka un informāciju atklāj atsevišķi; 2) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nevarēja iepriekš (ex-ante) novērtēt jebkura saņemamā vai maksājamā maksājuma vai labuma summu un tā vietā atklāja klientam šīs summas aprēķināšanas metodi, tā sniedz saviem klientiem arī informāciju par faktisko maksājuma vai labuma summu, kas saņemta vai samaksāta (ex-post); 3) vismaz reizi gadā, ja vien ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde saņem pastāvīgus pamudinājumus saistībā ar attiecīgiem klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, tā individuāli informē savus klientus par faktiski saņemto vai samaksāto maksājumu vai labumu summu. Nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. (7) Īstenojot sestajā daļā minētās prasības, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ņem vērā noteikumus par izmaksām un izdevumiem, kas minēti 128. panta sestās daļas 3. punktā un Regulas Nr. 2017/565 50. pantā. (8) Ja produktu izplatīšanas kanālā ir iesaistītas vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes, katra ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ievēro savus pienākumus attiecībā uz informācijas atklāšanu saviem klientiem. 133.19 pants. Pamudinājumi attiecībā uz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai uz portfeļa pārvaldības pakalpojumiem (1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, cik drīz vien iespējams, pēc saņemšanas atmaksā klientam jebkādas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, attiecībā uz pakalpojumiem, kuri sniegti minētajam klientam. Visas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, kas saņemti no trešām personām saistībā ar sniegto neatkarīgo ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldību, pilnībā pārskaita klientam. (2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izveido un īsteno politiku, lai nodrošinātu, ka jebkādas maksas, komisijas naudas vai finansiālus labumus, ko samaksājusi vai sniegusi jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, saistībā ar sniegto neatkarīgo ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldību, attiecīgi sadala un pārskaita katram atsevišķajam klientam. (3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde informē klientus par tiem pārskaitītām maksām, komisijas naudām vai jebkādiem finansiāliem labumiem. (4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz neatkarīgu ieguldījumu konsultāciju vai portfeļa pārvaldības pakalpojumus, nepieņem nefinansiālus labumus, kas nav atzīstami par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem pēc piekto un sesto daļu. (5) Šādus labumus var uzskatīt par pieņemamiem nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem tikai tad, ja tie ir: 1) informācija vai dokumentācija attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu, kas ir vispārīga pēc savas būtības vai individualizēta, lai atspoguļotu individuāla klienta apstākļus; 2) trešās personas rakstveida informācijas materiāls, ko ir pasūtījis un apmaksājis emitents vai iespējamais emitents, lai veicinātu jaunu emisiju, vai ja trešai personai ir līgumiskas saistības ar emitentu un emitents tai maksā, lai attiecīgā persona regulāri izstrādātu šādu informācijas materiālu, ja šīs attiecības ir skaidri atspoguļotas informācijas materiālā un šādu materiālu vienlaikus dara pieejamu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm, kas to vēlas saņemt, vai plašākai sabiedrībai; 3) dalība konferencēs, semināros un citos apmācības pasākumos par konkrēta finanšu instrumenta vai ieguldījumu pakalpojuma labumiem un iezīmēm; 4) viesmīlības izpausmes ar saprātīgu minimālo (de minimis) vērtību; 5) ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto nefinansiālo labumu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru; 6) pakalpojumi un dažādu veidu atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības vai individuālie komersanti un kas ir publiski pieejamas. (6) Pieņemami nebūtiski nefinansiāli labumi ir pamatoti, samērīgi un tādā apmērā, ka tie, visticamāk, nekādā veidā neietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīcību tādā veidā, kas radītu kaitējumu attiecīgā klienta interesēm. (7) Informāciju par nebūtiskiem nefinansiāliem labumiem atklāj klientiem pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas. Pēc 133.18 panta sestās daļas 1. punktu nebūtiskus nefinansiālus labumus var aprakstīt vispārīgā veidā. 133.20 pants. Pamudinājumi attiecībā uz pētījumiem (1) Pētījumi, kurus trešās personas sagatavo ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus vai citus ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, nav uzskatāmi par pamudinājumu, ja vien tie tiek saņemti apmaiņā pret kādu no šādiem maksājumiem: 1) ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes tiešiem maksājumiem no saviem līdzekļiem; 2) maksājumiem no atsevišķa pētījumu maksājumu konta, kuru kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, ar noteikumu, ka attiecībā uz konta darbību ir ievēroti šādi nosacījumi: a) konta līdzekļus veido no klientiem iekasētās maksas par pētījumiem, b) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, izveidojot pētījumu maksājumu kontu un vienojoties ar saviem klientiem par pētījumu maksu, ievieš pasākumus, kuri nosaka pētījumu budžeta veidošanu un regulāru novērtēšanu, c) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atbild par pētījumu maksājumu kontu, d) ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde regulāri novērtē iegādāto pētījumu kvalitāti, pēc noteiktiem kvalitātes kritērijiem, un savas iespējas sekmēt labāku ieguldīšanas lēmumu pieņemšanu. (2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde izmanto pirmās daļas 2. punktā minēto pētījumu maksājumu kontu, tā saviem klientiem sniedz šādu informāciju: 1) pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas klientiem — informāciju par pētījumu budžeta summu un katra klienta maksājamās pētījumu maksas aplēsi; 2) ikgadēju informāciju par izmaksu kopsummu, ko katrs klients maksājis saistībā ar trešo personu pētījumu nodrošināšanu. (3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde uztur pētījumu maksājumu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei jā pēc klientu vai Latvijas Bankas pieprasījuma sniegt kopsavilkuma informāciju par pētījuma piegādātājiem samaksātajām maksām no šā konta — kopsummu, kas tiem samaksāta noteiktā laikposmā, ieguvumiem un pakalpojumiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir saņēmusi, un no šā konta samaksātās kopsummas attiecību pret budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde izveidojusi minētajam laikposmam, norādot atlaides vai līdzekļu pārnešanu uz citu laikposmu, ja kontā ir atlikuši naudas līdzekļi. pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā minētā maksa par pētījumiem: 1) balstās vienīgi uz pētījumu budžetu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veido, lai konstatētu vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem attiecībā uz tās klientiem sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem; 2) nav saistīta ar to darījumu apjomu vai vērtību, kuri ir izpildīti klientu uzdevumā. (4) Ja pētījuma maksu no klienta iekasē nevis atsevišķi, bet kopā ar komisijas naudu par darījumu, klientam norāda atsevišķi identificējamu pētījuma maksu, pilnībā ievērojot pirmās daļas 2. punktu un otro daļu. (5) No klientiem saņemto pētījuma maksu kopsumma nevar pārsniegt pētījumu budžetu. (6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde līgumā ar klientu vienojas par pētījuma maksu, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iekasēs no klienta pēc pētījumu budžetu, un par to, cik reizes gadā no klienta naudas līdzekļiem tā tiks iekasēta. Pētījumu budžetu palielina tikai pēc tam, kad klientam ir sniegta nepārprotama informācija par šādu plānotu palielinājumu. Ja laikposma beigās pētījumu maksājumu kontā ir izveidojies pārpalikums, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde piemēro procedūru, kurā šos naudas līdzekļus atmaksā klientam vai tos pārnes uz nākamā perioda pētījumu budžetu kā klienta pētījuma maksas ieskaitu. (7) pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā minēto pētījumu budžetu pārvalda pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, balstoties uz saprātīgu novērtējumu par vajadzību pēc trešo personu veiktiem pētījumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde kontrolē un pārrauga pētījumu budžeta līdzekļu izlietošanu trešo personu veiktu pētījumu iegādei, lai nodrošinātu, ka pētījumu budžets pārvaldīo un izlietots ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes klientu interesēs. Minētā kontrole ietver arī revīzijas izsekojamības dokumentāciju par maksājumiem, kas veikti pētījumu piegādātājiem, un par to, kā samaksātās summas tika noteiktas, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, kas minēti pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pētījumu budžetu un pētījumu maksājumu kontu neizmanto pašas iekšēji veikto pētījumu finansēšanai. (8) Piemērojot pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktu, pētījumu maksājumu konta pārvaldību var deleģēt trešai personai, ja vien tas atvieglo trešās personas veikto pētījumu iegādi un maksājumu veikšanu pētījumu piegādātājiem ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes vārdā bez liekas kavēšanās un pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes norādījumiem. (9) Piemērojot pirmās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde visus nepieciešamos elementus iekļauj rakstveida politikā, ko dara pieejamu saviem klientiem. (10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas sniedz rīkojumu izpildes pakalpojumus, atsevišķi norāda tādas maksas par šiem pakalpojumiem, kuras atspoguļo tikai darījuma izpildes izmaksas. Citiem labumiem vai pakalpojumiem, kurus tā pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas reģistrētas Eiropas Savienībā, piemēro atsevišķi identificējamu maksu, un par rīkojumu izpildes pakalpojumiem veiktās samaksas apmērs neietekmē un nerada nosacījumus attiecībā uz minēto labumu vai pakalpojumu sniegšanu un maksu par tiem. XIII nodaļa Ārvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija(Nodaļa izslēgta ar 21.06.2018. likumu, kas sāk darboties 18.07.2018.)