55. Article — Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

Tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, izņemot, ja šāda apturēšana vai izslēgšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai, ir regulētā tirgus organizētājam, ja emitents nepilda finanšu instrumentu tirgu regulējošo likumu prasības par obligātās informācijas atklāšanu vai pēc 28. pantu regulētā tirgus organizētāja izdoto noteikumu prasības vai arī emitenta stāvoklis ir kļuvis tāds, ka tas apdraud ieguldītāju intereses. Ja regulētā tirgus organizētājs pieņem lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumenta izslēgšanu no regulētā tirgus, tas, ja nepieciešams atbalstīt minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus lemj arī par 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, kuri ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to. Par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var iesniegt sūdzību Latvijas Bankā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. (Izslēgta ar 31.03.2022. likumu) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pēc iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kura lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū. Lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu. Ja tiek apturēta finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecība vai tie tiek izslēgti no regulētā tirgus, Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Ja Latvijas Banka atbilstoši noteiktajam ir saņēmusi informāciju par regulētā tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tā regulētā tirgus vai ja Latvijas Banka pati ir pieņēmusi šādu lēmumu, tā publisko lēmumu un informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas. Ja pēc 5.1 daļu Latvijas Banka pieņēmusi lēmumu nepieprasīt, lai tiek apturēta tirdzniecība vai izslēgts no tirdzniecības vietas finanšu instruments vai atvasinātais instruments, kas minēts 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā un kas attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, tā nosūta informāciju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un pievieno attiecīgu paskaidrojumu. Ja Latvijas Banka no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus, Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī citos regulētajos tirgos, DT sistēmās, OT sistēmās un sistemātiskajos internalizētājos Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tādi paši finanšu instrumenti un 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumu, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Detalizētākas prasības piemērošanai nosaka Komisijas 2016. gada 24. maija deleģētā regula (ES) 2017/569, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un atcelšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES, Komisijas 2017. gada 15. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1005, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu un termiņiem, kas izmantojami paziņojumiem un publikācijām par finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu un atcelšanu pēc Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un Regula Nr. 2017/565. Ja akciju sabiedrības akcijas vai kapitālsabiedrības parāda vērtspapīri tiek izslēgti no regulētā tirgus emitenta vainas dēļ, jo emitents nav pildījis vai regulētā tirgus organizētāja noteikumus, ar lēmumu par akciju vai parāda vērtspapīru izslēgšanu no regulētā tirgus saistītos strīdus starp akcionāriem un akciju sabiedrību vai starp personām, kurām pieder parāda vērtspapīri, un kapitālsabiedrību risina likumā noteiktajā kārtībā. 55.1pants. Latvijas Bankas tiesības Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, Latvijas Bankai papildus Latvijas Bankas likumā un noteiktajām tiesībām ir tiesības: pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai; pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Latvijas Bankas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, un finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Latvijas Bankas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību līdz līdz 10 darba dienām, ja Latvijas Bankai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka pārkāptao vai var tikt pārkāptas D sadaļas II nodaļas prasības; aizliegt vai apturēt sludinājumus par akciju pārdošanu līdz līdz 10 darbdienām, ja Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas D sadaļas II nodaļas prasības; aizliegt publisko piedāvājumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka pārkāptas D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas; apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Latvijas Bankai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka pārkāptao vai var tikt pārkāptas D sadaļas II nodaļas prasības; aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Latvijas Banka konstatē, ka pārkāptao D sadaļas II nodaļas prasības; darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus; apturēt reģistrēšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot atļauju veikt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Latvijas Banka izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Regulas Nr. 600/2014 42. pantu, līdz šāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai; atteikties reģistrēt līdz līdz pieciem gadiem prospektu, ko sagatavojusi konkrētā persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja minētā persona atkārtoti pārkāpusi un Regulas Nr. 2017/1129 noteikumus. Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū Latvijas Bankai ir tiesības: pieprasīt, lai emitents atklāj visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību; izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm; veikt uzraudzību, lai nodrošinātu, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda likumos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visām personām, kurām pieder vērtspapīri un kuras ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū; veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību D sadaļas II nodaļas prasībām, un, ja nepieciešams, pēc likumu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm. (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu) Latvijas Bankai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par likumu prasību pārkāpšanu, izņemot, ja šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. II1 nodaļa Revīzijas komiteja(Nodaļa 15.12.2016. likuma redakcijā, kas sāk darboties 01.01.2017.) 55.2 pants. Vispārīgas prasības revīzijas komitejai Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), izveido revīzijas komiteju. Revīzijas komiteja darbojas atbilstoši un Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām prasībām. Kapitālsabiedrība nodrošina revīzijas komitejas darbībai nepieciešamos finanšu un citus resursus, un šīs komitejas pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu izpildei. 55.3 pants. Revīzijas komitejas uzdevumi Revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi: uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata sagatavošanas procesu un sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus gada pārskata un konsolidētā gada pārskata integritātes un pilnības nodrošināšanai; uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles, riska pārvaldības un iekšējās kvalitātes revīzijas sistēmas darbības efektivitāti, ciktāl tā attiecas uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu integritātes un pilnības nodrošināšanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai; uzraudzīt kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — konsolidētā gada pārskata revīzijas norisi. Lai uzraudzītu šajā punktā minētās revīzijas norisi, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kā kompetentās iestādes pēc Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudē (inspekcijā) izdarītos un Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētos konstatējumus un secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības kvalitāti; pārbaudīt un uzraudzīt, vai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība pirms kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja jā tādu sagatavot) revīzijas uzsākšanas un tās veikšanas laikā ievēro: Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības, sniedzot kapitālsabiedrībai revīzijas pakalpojumu, Regulas Nr. 537/2014 4. panta prasības attiecībā uz pakalpojumu maksas apmēra ierobežojumu un nosacījumus, ar kādiem piešķirams atbrīvojums no maksas apmēra ierobežojuma, un minētās regulas 5. panta noteikumus par aizliegumu sniegt kapitālsabiedrībai ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un nosacījumus ar revīziju nesaistītu atļauto pakalpojumu sniegšanai, Regulas Nr. 537/2014 6. panta noteikumus par sagatavošanos minētā revīzijas uzdevuma veikšanai un neatkarības apdraudējuma novērtēšanu, Regulas Nr. 537/2014 7. panta un Revīzijas pakalpojumu likuma 33. panta noteikumus par informācijas sniegšanu; informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par kapitālsabiedrības gada pārskata un, ja kapitālsabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, — par konsolidētā gada pārskata revīzijā zvērināta revidenta izdarītajiem secinājumiem un sniegt viedokli par to, kā šī revīzija ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata integritāti un pilnību, un informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme šajā procesā; nodrošināt zvērinātu revidentu kandidātu atlases procesu kapitālsabiedrībā pēc Regulas Nr. 537/2014 16.pantu un ieteikt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei zvērināta revidenta kandidātu revīzijas pakalpojuma sniegšanai, izņemot, ja pēc minētās regulas 16.panta 8.punktu kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce ir izveidojusi citu struktūru, kuras uzdevums ir sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei ieteikumu kapitālsabiedrības zvērināta revidenta izvēlei. Ja kapitālsabiedrībai pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu jā sagatavot ilgtspējas ziņojumu un — attiecīgā gadījumā — konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, papildus pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komitejai ir šādi uzdevumi: uzraudzīt kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) sagatavošanas procesu, tostarp Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ar ilgtspējas ziņojuma elektroniskās ziņošanas formātu saistīto prasību ievērošanu, un procesu, kuru kapitālsabiedrība īsteno, lai noteiktu, kāda ilgtspējas informācija (par vides faktoriem, sociālo tiesību un cilvēktiesību faktoriem, un pārvaldības faktoriem) ir iekļaujama ilgtspējas ziņojumā pēc ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, un sniegt kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei priekšlikumus ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) integritātes un pilnības nodrošināšanai; uzraudzīt kapitālsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas darbības efektivitāti attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) integritātes un pilnības nodrošināšanu, tostarp Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto ar ilgtspējas ziņojuma elektroniskās ziņošanas formātu saistīto prasību ievērošanu, un sniegt priekšlikumus attiecīgās sistēmas trūkumu novēršanai; uzraudzīt kapitālsabiedrības ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma veikšanu. Lai uzraudzītu šajā punktā minētā apliecinājuma uzdevuma veikšanu, revīzijas komiteja ņem vērā arī Finanšu ministrijas (kompetentās iestādes pēc Revīzijas pakalpojumu likumu) veiktajā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes pārbaudē izdarītos un Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētos konstatējumus un secinājumus par kapitālsabiedrības ieceltā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk arī — zvērināts revidents) profesionālās darbības kvalitāti; pārbaudīt un uzraudzīt, vai kapitālsabiedrības ieceltais zvērināts revidents vai — attiecīgā gadījumā — galvenais ilgtspējas revidents pirms ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma uzsākšanas un tā veikšanas laikā ievēro: Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības, sniedzot kapitālsabiedrībai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, Regulas Nr. 537/2014 4. panta prasības attiecībā uz pakalpojumu maksas apmēra ierobežojumu un nosacījumus, ar kādiem piešķirams atbrīvojums no maksas apmēra ierobežojuma, un minētās regulas 5. panta noteikumus par aizliegumu sniegt kapitālsabiedrībai ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un nosacījumus ar revīziju nesaistītu atļauto pakalpojumu sniegšanai; informēt kapitālsabiedrības padomi, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulci par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma rezultātiem un sniegt viedokli par to, kā šā apliecinājuma uzdevuma veikšana ir veicinājusi kapitālsabiedrības sagatavotā gada pārskata, konsolidētā gada pārskata, ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma integritāti un pilnību, un informēt par to, kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā. Revīzijas komiteja pilda arī Regulā Nr. 537/2014 revīzijas komitejai noteiktos uzdevumus. 55.4 pants. Revīzijas komitejas tiesības Revīzijas komitejai papildus Regulā Nr. 537/2014 noteiktajām tiesībām ir šādas tiesības: pieprasīt un saņemt no kapitālsabiedrības valdes un zvērināta revidenta, un no iekšējā audita dienesta, revidenta iekšējās revīzijas veikšanai vai kapitālsabiedrības kontroliera (ja tādi ir) informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai revīzijas komiteja varētu izpildīt un Regulā Nr. 537/2014 noteiktos uzdevumus; piedalīties kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcēs; sniegt kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei un padomei (ja tāda ir izveidota) viedokli un ziņojumus par revīzijas komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem. pirmās daļas 1.punktā minētajām institūcijām, struktūrvienībām un personām jā sniegt revīzijas komitejai vai tās locekļiem informāciju, kas nepieciešama šīs komitejas uzdevumu izpildei, ja revīzijas komitejas pieprasītā konkrētā informācija ir saistīta ar šīs komitejas uzdevumu veikšanu. Revīzijas komiteja patstāvīgi pieņem lēmumus saistībā ar 55.3 pantā un Regulā Nr. 537/2014 tai noteiktajiem uzdevumiem. 55.5 pants. Revīzijas komitejas papildu uzdevumi un kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju rīcība saistībā ar revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu Papildus 55.3 pantā noteiktajiem uzdevumiem revīzijas komiteja veic arī šādus uzdevumus: ne retāk kā reizi gadā sniedz kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei rakstveida ziņojumu par savu darbību un šai komitejai noteikto uzdevumu izpildi; ziņo kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei par konstatētajiem trūkumiem un pārkāpumiem (ja tādi bijuši) kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja jā tādu sagatavot) sagatavošanas un revīzijas procesā un — attiecīgā gadījumā — ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja jā tādu sagatavot) sagatavošanas un apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā, un ziņo par kapitālsabiedrības iekšējās kontroles, riska pārvaldības un iekšējās revīzijas sistēmas trūkumiem saistībā ar šo pārskatu un ziņojumu kvalitātes nodrošināšanu; nekavējoties ziņo kapitālsabiedrībai, ja ir konstatēts, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas revīzijas veikšanai vai ka zvērināts revidents nav ievērojis Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās neatkarības prasības. Ja kapitālsabiedrībai ir padome, tā savā ziņojumā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, kuru padome sagatavo pēc Komerclikuma 175.pantu, iekļauj arī savu vērtējumu par revīzijas komitejas darbību, un pievieno šim ziņojumam revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu. Ja kapitālsabiedrībai nav padomes, tad revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu izskata tajā kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta tā kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana, par kuru ir sniegts revīzijas komitejas ikgadējais ziņojums. Kapitālsabiedrības padomei, bet, ja kapitālsabiedrībai nav padomes, — tās akcionāru (dalībnieku) sapulcei jā kā krietnam un rūpīgam saimniekam izvērtēt revīzijas komitejas ikgadējo ziņojumu un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību. 55.6 pants. Revīzijas komitejas sastāvs un struktūra Revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē un kura sastāv vismaz no trim locekļiem, no kuriem vismaz viens ir kapitālsabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ir kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē ievēlēti citi locekļi. Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komitejas locekļi no sava vidus. Revīzijas komiteja savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ir objektīva un neatkarīga. Revīzijas komitejas loceklis pilda savus pienākumus godprātīgi un neapdraud revīzijas komitejas neatkarību. Revīzijas komitejas priekšsēdētājs un vairākums revīzijas komitejas locekļu ir neatkarīgi. Revīzijas komitejas priekšsēdētājs un revīzijas komitejas loceklis ir neatkarīgs, ja uz viņu neattiecas neviens no šādiem apstākļiem: līdzdalība (lielāka par 20 procentiem kapitāldaļu vai balsstiesīgo akciju) kapitālsabiedrībā vai tās kontrolētajā komercsabiedrībā (meitas sabiedrībā); pastāv vai pēdējo triju gadu laikā ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo kapitālsabiedrību; laulība, radniecība vai svainība līdz otrajai pakāpei ar šīs kapitālsabiedrības valdes locekli vai akcionāru (dalībnieku), kura līdzdalība šajā kapitālsabiedrībā ir ne mazāka par 20 procentiem; cita veida personiska vai mantiska ieinteresētība, kas varētu apdraudēt viņa neatkarību un ko par tādu atzinusi kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce. Par revīzijas komitejas locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir nevainojama reputācija un nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. Personai ir nevainojama reputācija, ja uz to neattiecas neviens no šādiem apstākļiem: persona ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); persona ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata. Par revīzijas komitejas locekli nedrīkst būt: kapitālsabiedrības valdes loceklis, zvērināts revidents, kas kapitālsabiedrībai sniedz revīzijas pakalpojumu vai ir tai sniedzis šo pakalpojumu pēdējo triju gadu laikā pirms kandidēšanas uz revīzijas komitejas locekļa amatu, kapitālsabiedrības prokūrists vai komercpilnvarnieks; kapitālsabiedrības kontrolētās komercsabiedrības (meitas sabiedrības) valdes loceklis vai cita persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo kontrolēto komercsabiedrību (meitas sabiedrību). Revīzijas komitejas loceklis nedrīkst uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai. Revīzijas komitejas locekļu vairākums ir ar zināšanām nozarē, kurā darbojas kapitālsabiedrība. Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanā vai šo pārskatu revīzijas veikšanā vai arī attiecīgais revīzijas komitejas loceklis ir zvērināts revidents. Ja kapitālsabiedrībai pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu jā sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tad papildus septītajā daļā noteiktajām prasībām vismaz vienam minētās kapitālsabiedrības revīzijas komitejas loceklim ir zināšanas par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu. Kapitālsabiedrības statūtos var paredzēt papildu ierobežojumus vai prasības revīzijas komitejas loceklim. 55.7 pants. Revīzijas komitejas locekļu ievēlēšana un atsaukšana Revīzijas komiteja tiek ievēlēta kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē līdz, kas nav ilgāks par trim gadiem. Kapitālsabiedrības statūtos var noteikt īsāku revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņu. Persona, kas kandidē uz revīzijas komitejas locekļa amatu, rakstveidā apliecina piekrišanu ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu un norāda, ka attiecībā uz šo personu nepastāv nekādi 55.6 panta ceturtajā un piektajā daļā minētie ierobežojošie apstākļi un kapitālsabiedrības statūtos papildus noteiktie ierobežojošie apstākļi (ja tādi ir), kas neļautu šai personai ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu. Revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts, kas virzīo kā neatkarīgais revīzijas komitejas loceklis, rakstveidā papildus apliecina, ka uz viņu neattiecas neviens no 55.6 panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem. Kapitālsabiedrības akcionāram vai akcionāru grupai, kurai ir ne mazāk par pieciem procentiem no balsstiesīgā kapitāla, ir tiesības izvirzīt vienu revīzijas komitejas locekļa amata kandidātu. Katrs izvirzītais revīzijas komitejas locekļa amata kandidāts ir iekļaujams revīzijas komitejas locekļu vēlēšanu sarakstā. Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem (dalībniekiem) balsojot vienlaikus. Kapitālsabiedrības akcionārs (dalībnieks) var nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem revīzijas komitejas locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos. Par ievēlētām revīzijas komitejā uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot kapitālsabiedrības statūtos noteikto maksimālo revīzijas komitejas locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki revīzijas komitejas locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, jautājums skatāms atkārtoti tajā pašā akcionāru (dalībnieku) sapulcē un izlemjams ar akcionāru (dalībnieku) sapulces atkārtotu balsojumu par katru no šiem kandidātiem, kuri turpina kandidēt uz revīzijas komitejas locekļa amatu. Par ievēlētu uzskatāms tas kandidāts, kurš atkārtotā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu. Revīzijas komitejas locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumu. Revīzijas komitejas loceklis var jebkurā laikā atstāt revīzijas komitejas locekļa amatu, par to rakstveidā paziņojot kapitālsabiedrībai. Revīzijas komitejas loceklis līdz triju dienu laikā no dienas, kad uzzinājis par apstākļiem, kuri viņam liedz turpināt ieņemt revīzijas komitejas locekļa amatu vai kuri apdraud viņa neatkarību, rakstveidā informē par tiem kapitālsabiedrību. Ja pēc pirmajā teikumā minētās rakstveida informācijas saņemšanas kapitālsabiedrība konstatē, ka revīzijas komiteja vairs neatbilst 55.6 panta trešās daļas prasībām, tad kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad tā ir konstatējusi revīzijas komitejas neatbilstību 55.6 panta trešās daļas prasībām, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām revīzijas komitejas sastāvā. Ja revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu vai atsauko no amata pirms revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņa beigām, kapitālsabiedrība nodrošina, ka triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ka revīzijas komitejas loceklis atstāj amatu, vai no dienas, ar kuru tas atsaukts no amata, tiek sasaukta akcionāru (dalībnieku) sapulce, lai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) lemtu par jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšanu un nodrošinātu revīzijas komitejā atbilstošu tās locekļu skaitu. Jauna revīzijas komitejas locekļa ievēlēšana notiek, pārvēlot visu revīzijas komiteju. Pārvēlētās revīzijas komitejas darbības (pilnvaru) termiņš sākas tās pārvēlēšanas dienā. Revīzijas komitejas loceklis (izņemot revīzijas komitejā ievēlēto padomes locekli) nedrīkst būt darba tiesiskajās attiecībās ar kapitālsabiedrību. Atlīdzību revīzijas komitejas loceklim nosaka kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce. Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti pirmo reizi, revīzijas komiteju ievēlē nākamajā akcionāru (dalībnieku) sapulcē, kas notiek pēc pārvedamo vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, ja vien tajā dienā, kad tās pārvedami vērtspapīri regulētajā tirgū tiek iekļauti, tai jau nav prasībām atbilstoši izveidota revīzijas komiteja vai tai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst revīzijas komitejai noteiktajām prasībām. 55.8 pants. Revīzijas komitejas vadība un sēdes Revīzijas komitejas darbu vada tās priekšsēdētājs. Prombūtnes laikā revīzijas komitejas priekšsēdētāju pēc viņa rakstveidā noformēta norādījuma aizstāj cits revīzijas komitejas loceklis, uz kuru attiecas 55.6 panta trešajā daļā noteiktās prasības. Revīzijas komitejas sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes gadā. Tiesības pieprasīt revīzijas komitejas sēdes sasaukšanu ir katram revīzijas komitejas loceklim, un kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota) un kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei, pamatojot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku. 55.9 pants. Revīzijas komitejas locekļa atbildība Ja revīzijas komitejas loceklis rīkojas prettiesiski, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro tiesību aktus, kapitālsabiedrības statūtus vai akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumus, vai darbojas ļaunprātīgi vai nolaidīgi, viņš atbild par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti kapitālsabiedrībai un citām personām. Kapitālsabiedrība prasību pret revīzijas komitejas locekļiem var celt, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību attiecībā uz sabiedrības prasību celšanu. 55.10 pants. Informācijas neizpaušanas prasības Revīzijas komitejas loceklim ir aizliegts izpaust trešajām personām informāciju, kas viņam uzticēta vai kļuvusi zināma, pildot revīzijas komitejas locekļa amata pienākumus, tostarp komercnoslēpumu. Revīzijas komitejas loceklis atbild par jebkādas tādas informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma, prettiesisku izpaušanu, kura saņemta savu pienākumu pildīšanas laikā un nav publiski izplatīta. Atstājot revīzijas komitejas locekļa amatu, revīzijas komitejas loceklim jā nodot kapitālsabiedrības rīcībā visus dokumentus (Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē), kas nodoti viņa rīcībā vai kurus viņš pats sagatavojis, pildot revīzijas komitejas locekļa pienākumus, un saistībā ar minēto pienākumu izpildi viņa rīcībā nodoto un saglabāto informāciju (arī to, kas saglabāta datorā vai elektroniskajos datu nesējos). Kapitālsabiedrībai jā no revīzijas komitejas locekļa saņemtos dokumentus un informāciju nodot revīzijas komitejai, nodrošinot šo dokumentu un informācijas satura nemainīgumu no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad tie nodoti revīzijas komitejai. pirmajā daļā minētais aizliegums uz revīzijas komitejas locekli attiecas arī pēc tam, kad viņš ir atstājis revīzijas komitejas locekļa amatu. 55.11 pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz revīzijas komitejas darbību Kapitālsabiedrībā, kas atbilst mazā un vidējā komersanta kritērijiem, revīzijas komitejas uzdevumus var pildīt kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota). Mazais un vidējais komersants izpratnē ir kapitālsabiedrība, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: kapitālsabiedrības rādītāji pēc tās jaunāko pieejamo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja jā tādu sagatavot) atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir mazāks par 250, bilances (pārskata par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā) kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro, neto apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro; kapitālsabiedrības vidējā tirgus kapitalizācija ir mazāka nekā 200 000 000 euro pēc pārskata gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendāra gados. Lēmums par to, ka revīzijas komitejas funkcijas pildīs kapitālsabiedrības padome, pieņemams kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē. Lai nodotu revīzijas komitejas funkciju pildīšanu kapitālsabiedrības padomei, ir nepieciešama visu padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Kapitālsabiedrība, kurā pēc pirmo daļu revīzijas komitejas funkciju izpilde ir uzticēta kapitālsabiedrības padomei, var nepiemērot 55.7 pantā minēto revīzijas komitejas pilnvaru termiņu, uzticot kapitālsabiedrības padomei revīzijas komitejas funkciju izpildi uz visu padomes pilnvaru termiņu. Ja tādā kapitālsabiedrībā, kurā revīzijas komitejas uzdevumus pilda kapitālsabiedrības padome, tiek pārvēlēta kapitālsabiedrības padome, akcionāru (dalībnieku) sapulce vienlaikus ar padomes ievēlēšanu lemj jautājumu par to, vai revīzijas komitejas uzdevumus uzticēt jaunievēlētajai padomei. Šādā gadījumā ir nepieciešama visu jaunievēlētās padomes locekļu piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētā informācija par piekrišanu, kas saņemta no katra padomes locekļa, ierakstāma kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā. Ja kapitālsabiedrībā padomes locekļa ievēlēšana notiek pēc Komerclikuma 296. panta vienpadsmitajā daļā noteikto kārtību, nepieciešama jaunievēlētā padomes locekļa piekrišana pildīt arī revīzijas komitejas uzdevumus. Šajā daļā minētā informācija par piekrišanu, kas saņemta no jaunievēlētā padomes locekļa, ierakstāma kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolā. Kapitālsabiedrība var neveidot revīzijas komiteju, ja: tā pārvalda ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai alternatīvo ieguldījumu fondu, kas darbojas atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam; tās vienīgā komercdarbība ir tādu uz aktīviem balstītu vērtspapīru emisija, kuri noteikti Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2.panta 5.punktā. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība publicē savā mājaslapā internetā informāciju par to, ka revīzijas komiteja netiek izveidota. Ja kapitālsabiedrība izlemj, ka nav nepieciešams revīzijas komitejas uzdevumu izpildi nodot kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijai, tad kapitālsabiedrība arī par to publicē informāciju savā mājaslapā internetā; tā ir reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas pēc Latvijas Republikas likumiem un tai jau ir izveidota revīzijas komitejai līdzvērtīga struktūra, kas atbilst revīzijas komitejai noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā kapitālsabiedrība rakstveidā informē Latvijas Banku par to, kura institūcija kapitālsabiedrībā veic 55.3 pantā minētos uzdevumus un kāds ir tās personālsastāvs; tā ir koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrība, kuru kontrolē tās mātes sabiedrība, un koncerna (konsolidācijas grupas) līmenī izveidotā struktūra revīzijas komitejas uzdevumu izpildei nodrošina 55.2, 55.3 pantā, 55.4 panta trešajā daļā, 55.6 panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā un septītajā daļā, 55.7 panta otrajā daļā, 55.8 panta pirmajā daļā un 55.11 panta pirmajā daļā minēto prasību, un Regulas Nr. 537/2014 11.panta 1. un 2.punktā un 16.panta 5.punktā minēto prasību ievērošanu. Par koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrības meitas sabiedrību uzskata arī ikvienu šā koncerna (konsolidācijas grupas) meitas sabiedrības meitas sabiedrību. Regulāri sniedzamā informācija(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas sāk darboties 01.05.2007.)