59. Article — Būtiski notikumi

59.1 pants. Netipiska un nozīmīga apjoma darījuma ar saistīto pusi noslēgšana un atklāšana noteikumi attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Netipisks darījums izpratnē ir kapitālsabiedrības darījums, kas nav slēgts kapitālsabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros vai neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem. Netipisku darījumu ar saistīto pusi slēdz Komerclikumā noteiktajā kārtībā par darījuma slēgšanu ar saistīto personu. Pirms noslēgo netipisks darījums ar saistīto pusi, valde par darījumu sniedz revīzijas komitejai (ja tāda ir izveidota) šādu informāciju: ziņas par saistīto pusi (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts); darījuma nepieciešamības pamatojumu; darījuma noteikumus; izvērtējumu par darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem; izvērtējumu par darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības akcionāriem, kuri attiecībā uz minēto darījumu nav uzskatāmi par saistītajām pusēm. Kapitālsabiedrības padome var lūgt revīzijas komitejas (ja tāda ir izveidota) viedokli vai pieaicināt neatkarīgu ekspertu atzinuma sniegšanai par paredzēto netipisko darījumu ar saistīto pusi. Lemjot par revīzijas komitejas vai neatkarīga eksperta pieaicināšanu, ieinteresētajam kapitālsabiedrības padomes loceklim (Komerclikuma izpratnē) nav balsstiesību, un tas ierakstāms padomes sēdes protokolā. Eksperta piesaistes izmaksas sedz no kapitālsabiedrības līdzekļiem. Kapitālsabiedrība izstrādā iekšējo procedūru, pēc kuru tā konstatē, vai darījums ar saistīto pusi ir netipisks. Vismaz reizi gadā kapitālsabiedrība izvērtē, vai ir identificēti tās netipiskie darījumi, kas noslēgti ar saistītajām pusēm, un ievērota šo darījumu noslēgšanas un atklāšanas kārtība. Kapitālsabiedrība nodrošina, ka minēto izvērtējumu neveic tās valdes vai padomes locekļi vai citi tās darbinieki, ar kuriem vai ar kuru saistītajām pusēm izvērtējamie darījumi ir slēgti. Nozīmīga apjoma darījums izpratnē ir kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kuras izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla pēc pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds sagatavoo) — atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 euro. Kapitālsabiedrības statūtos vai padomes lēmumā var noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem darījums uzskatāms par nozīmīga apjoma darījumu. Par nozīmīga apjoma darījumu izpratnē uzskatāmi arī vairāki darījumi, kurus kapitālsabiedrība 12 mēnešu periodā noslēgusi ar vienu un to pašu saistīto pusi vai vienas un tās pašas saistītās puses interesēs un kuru kopējā vērtība atbilst septītajā daļā noteiktajai. Pirms noslēgo nozīmīga apjoma darījums ar saistīto pusi, valde sniedz revīzijas komitejai (ja tāda ir izveidota) ceturtajā daļā minēto informāciju par darījumu. Informāciju par nozīmīga apjoma darījumu ar saistīto pusi kapitālsabiedrība pēc darījuma noslēgšanas vai pēc tādu apstākļu iestāšanās, kad sasniegti septītajā vai astotajā daļā noteiktie kritēriji, nekavējoties izplata 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. Informāciju par netipisku darījumu ar saistīto pusi kapitālsabiedrība izplata pirms darījuma noslēgšanas, bet līdz dienā, kad saistīto pušu darījumam ir dota piekrišana Komerclikumā noteiktajā kārtībā (padomē vai akcionāru sapulcē). Kapitālsabiedrība sniedz vismaz informāciju par: saistīto pusi (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un reģistrācijas valsts); kapitālsabiedrības un saistītās puses attiecību veidu; darījuma noslēgšanas dienu (datumu), darījumā saņemamo vai maksājamo naudas summu, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtību vai par kapitālsabiedrības saistībām, kuras izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, un par samaksas noteikumiem un maksājumu grafiku (ja tāds ir), tai skaitā par naudas summu, ko paredzēts saņemt vai samaksāt nākamajos periodos, par darījuma vai saistību izpildes termiņu, un saņemamiem vai maksājamiem procentiem (ja tādi paredzēti); darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem; darījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības akcionāriem, kuri minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm; to, vai ir saņemts revīzijas komitejas viedoklis vai neatkarīga eksperta atzinums (ja tāds tika prasīts). Papildus desmitajā daļā minētajai informācijai kapitālsabiedrības pienākums ir sniegt arī citu informāciju par darījumu, ja tā ir būtiska vai var būtiski ietekmēt kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli vai iespējas veikt noteikta veida komercdarbību vai ja tās atklāšana var būtiski ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto kapitālsabiedrības akciju novērtējumu, tādējādi nodrošinot ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību. Kapitālsabiedrība nodrošina, ka tā saņem informāciju no meitas sabiedrības par darījumiem starp kapitālsabiedrības saistīto pusi un meitas sabiedrību, ja šis darījums vienlaikus ir netipisks un nozīmīga apjoma. Kapitālsabiedrība informāciju par šādiem darījumiem izplata 64.2 pantā noteiktajā kārtībā. Kapitālsabiedrība sniedz desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto informāciju, papildus norādot arī informāciju par darījuma ietekmi uz meitas sabiedrības komercdarbību un darbības finansiālajiem rezultātiem un uz meitas sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem). III1 nodaļa Atalgojuma politika un ziņojums(Nodaļa 20.06.2019. likuma redakcijā, kas sāk darboties 16.07.2019.) 59.2 pants. darbības joma prasības attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība). 59.3 pants. Atalgojuma politika Kapitālsabiedrība izstrādā, akcionāru sapulcē apstiprina un publisko valdes un padomes atalgojuma politiku. Kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojums valdes un padomes locekļiem nosaka atbilstoši atalgojuma politikai, kas apstiprināta akcionāru sapulcē. Kapitālsabiedrības valde izstrādā atalgojuma politiku un iesniedz to apstiprināšanai kapitālsabiedrības akcionāru sapulcē ne retāk kā reizi četros gados pēc iepriekšējās atalgojuma politikas apstiprināšanas. Ja atalgojuma politikā tiek veikti grozījumi, tie apstiprināmi akcionāru sapulcē un uzskatāms, ka ar grozījumu apstiprināšanu ir apstiprināta atalgojuma politika jaunā redakcijā. Atalgojuma politikā tiek ietverta vismaz šāda informācija: apraksts par atļautajām nemainīgā un mainīgā atalgojuma sastāvdaļām (tostarp visām prēmijām un citiem jebkura veida ieguvumiem) un to relatīvo (procentuālo) daļu no kopējā atalgojuma; skaidrojums, kā atalgojuma politika un tajā ietvertās konkrētās atalgojuma sastāvdaļas veicinās kapitālsabiedrības stratēģijas īstenošanu, ilgtermiņa intereses un ilgtspēju; skaidrojums, kā atalgojuma politikas izstrādē ņemti vērā kapitālsabiedrības darbinieku atalgojuma un nodarbinātības nosacījumi; mainīgā atalgojuma (ja tāds paredzēts) piešķiršanas kritēriji, tā noteikšanai izmantojamie kapitālsabiedrības darbības rezultātu kritēriji, metodes šo kritēriju izpildes noteikšanai, mainīgā atalgojuma izmaksas atlikšanas laikposmi un informācija par kapitālsabiedrības iespēju atprasīt mainīgo atalgojumu; ar akciju piešķiršanu saistīta atalgojuma (ja tāds paredzēts) svarīgākie nosacījumi, tai skaitā tiesību piešķiršanas laikposmi un tiesības paturēt akcijas pēc to piešķiršanas; valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un piemērojamie atsaukšanas termiņi, galvenās iezīmes attiecībā uz papildu pensiju vai paātrinātās pensionēšanās plāniem, ar līgumu izbeigšanu saistītie nosacījumi un maksājumi valdes un padomes locekļiem; atalgojuma politikas noteikšanas, pārskatīšanas un piemērošanas nosacījumi; pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no interešu konfliktiem vai tos novērstu; atalgojuma komitejas vai citas kapitālsabiedrības institūcijas (ja tāda paredzēta) loma atalgojuma politikas noteikšanā, pārskatīšanā un piemērošanā; apraksts un skaidrojums par veiktajām būtiskajām izmaiņām atalgojuma politikā un to, kā jaunajā atalgojuma politikā ir ņemts vērā akcionāru sapulces balsojums un akcionāru viedokļi par atalgojuma politiku un atalgojuma ziņojumiem, kas akcionāru sapulcē izskatīti pēc iepriekšējās akcionāru sapulces balsojuma par atalgojuma politiku. Kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāru sapulces apstiprinātā atalgojuma politika (pilns teksts jaunajā redakcijā) kopā ar akcionāru sapulces balsojuma datumu un balsojuma rezultātiem pēc akcionāru sapulces nekavējoties publicē kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tā bez maksas ir publiski pieejama vismaz tik ilgi, kamēr ir piemērojama. Balsojuma rezultātos ietver vismaz informāciju par kopējo piedalījušos balsstiesīgo akciju skaitu, nodoto balsu skaitu atbilstoši balsstiesīgo akciju skaitam un ar nodotajām balsīm akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla daļu, un par atalgojuma politikas apstiprināšanu nodoto "par" un "pret" balsu skaitu. Līdz jaunas atalgojuma politikas apstiprināšanai akcionāru sapulcē kapitālsabiedrība atalgojumu valdes un padomes locekļiem maksā atbilstoši iepriekšējai atalgojuma politikai vai, ja tādas nav, pēc kapitālsabiedrībā pastāvošo praksi. Ja akcionāru sapulce neapstiprina valdes izstrādāto atalgojuma politiku, valde nākamajā akcionāru sapulcē iesniedz apstiprināšanai pārskatītu atalgojuma politiku kopā ar skaidrojumu par tajā veiktajām izmaiņām. Izņēmuma gadījumā kapitālsabiedrība var piemērot pagaidu atkāpi no atalgojuma politikas, ja tajā paredzēta procesuālā kārtība atkāpes piemērošanai un atalgojuma politikas sastāvdaļas, kurām atkāpe ir iespējama. Par izņēmuma gadījumu var uzskatīt tikai kapitālsabiedrības ilgtermiņa interešu, ilgtspējas vai tās maksātspējas nodrošināšanu. 59.4 pants. Atalgojuma ziņojums Kapitālsabiedrības valde sagatavo skaidru un saprotamu ikgadējo ziņojumu par atalgojumu, kas piešķirts vai izmaksāts iepriekšējā finanšu gadā vai kas pienākas par iepriekšējo finanšu gadu katram esošajam un bijušajam valdes un padomes loceklim. Atalgojuma ziņojumā tiek ietverta identificējošā informācija par katru valdes un padomes locekli (vismaz vārds, uzvārds un amats), un vismaz šāda informācija par katra valdes un padomes locekļa atalgojumu: kopējais atalgojums, kas sadalīts pa atalgojuma sastāvdaļām, un nemainīgā un mainīgā atalgojuma relatīvā (procentuālā) daļa; skaidrojums par to, kā kopējais atalgojums atbilst atalgojuma politikai, kā tas veicina kapitālsabiedrības ilgtermiņa darbības rezultātus un kā atalgojuma noteikšanā tika piemēroti kapitālsabiedrības darbības rezultātu kritēriji; pēdējo piecu finanšu gadu periodā notikušās izmaiņas salīdzināmā veidā attiecībā uz valdes un padomes atalgojumu, kapitālsabiedrības darbības rezultātiem un kapitālsabiedrības ekvivalentas vienības pilnas slodzes darbinieku (izņemot valdes un padomes locekļus) vidējo atalgojumu; atalgojums, kas saņemts no citas sabiedrības, kura ietilpst tajā pašā koncernā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē; piešķirto un piedāvāto akciju un akciju opciju skaits un galvenie opciju izmantošanas nosacījumi, tostarp to izmantošanas cena un datums, un to izmaiņas (ja tādas bijušas); informācija par gadījumiem, kad ir atprasīta mainīgā atalgojuma daļa; piemērotās pagaidu atkāpes, tostarp izņēmuma gadījuma būtības skaidrojums un norāde uz konkrētām atalgojuma politikas sastāvdaļām, kurām piemērota pagaidu atkāpe. Ja kapitālsabiedrībā netiek piemērota vai uz to neattiecas kāda no pirmajā daļā minētajām prasībām, tas atalgojuma ziņojumā nepārprotami norādāms. Atalgojuma ziņojumā neietver valdes un padomes locekļu īpašu kategoriju personas datus Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9. panta 1. punkta izpratnē un personas datus, kuri attiecas uz valdes un padomes locekļu ģimenes stāvokli. Šajā gadījumā atalgojuma ziņojumā ietver atalgojuma sastāvdaļas, kas saistītas ar ģimenes stāvokli, norādot tikai piešķirtā atalgojuma apmēru un nenorādot piešķiršanas pamatojumu. Kapitālsabiedrības valde sagatavo atalgojuma ziņojumu un iesniedz to izskatīšanai akcionāru sapulcē, kuras darba kārtībā ir paredzēta kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tādu sagatavo) apstiprināšana. Valde atalgojuma ziņojumā skaidro, kā ir ņemts vērā akcionāru sapulces balsojums un akcionāru viedokļi par iepriekšējo atalgojuma ziņojumu. (Izslēgta ar 31.03.2022. likumu) Kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojuma ziņojums pēc akcionāru sapulces nekavējoties publicē kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tas bez maksas ir publiski pieejams 10 gadus no publicēšanas dienas. Kapitālsabiedrība atalgojuma ziņojumā iekļauto informāciju var darīt pieejamu ilgāk, ja tā izslēdz no šā ziņojuma fizisko personu datus. Zvērināts revidents pārbauda, vai ir sagatavots atalgojuma ziņojums, un pēc Revīzijas pakalpojumu likumu sniedz zvērināta revidenta viedokli par to, vai atalgojuma ziņojumā ir ietverta minētā informācija un vai atalgojuma ziņojumā ir konstatētas būtiskas neatbilstības saistībā ar gada pārskatā norādīto finanšu informāciju. Kapitālsabiedrība, kas uzsāk akciju tirdzniecību regulētajā tirgū, atalgojuma ziņojumu izstrādā par to finanšu gadu, kurš sākas pēc dienas, kad akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Šādā gadījumā pirmās daļas 3. punktā minēto izmaiņu salīdzinājumu sniedz vismaz par to pēdējo piecu finanšu gadu periodu, kurš sākas pēc dienas, kad akcijas iekļautas regulētajā tirgū. 59.5 pants. Atbildība par prasību izpildi Par pārkāpumiem attiecībā uz atalgojuma politiku un atalgojuma ziņojumu kapitālsabiedrība vai attiecīgās amatpersonas atbild civiltiesiskā kārtībā. Ja atalgojuma politika vai atalgojuma ziņojums nav publiskots 59.3 un 59.4 pantā noteiktajā kārtībā, kapitālsabiedrībai iestājas atbildība pēc 148. pantu. III2 nodaļa Prasības akcionāru identitātes noskaidrošanai, akcionāru tiesību nodrošināšanai un pilnvaroto padomdevēju darbības pārredzamībai(Nodaļa 20.06.2019. likuma redakcijā, kas sāk darboties 16.07.2019.) 59.6 pants. darbības joma prasības attiecas uz kapitālsabiedrību, kuras juridiskā adrese ir Latvijas Republikā un kuras akcijas ir iekļautas kādā no dalībvalsts tirdzniecības vietām vai ir iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā (turpmāk šajā nodaļā — kapitālsabiedrība), un uz finanšu instrumentu konta uzturētāju, kurš sniedz kapitālsabiedrības akciju turēšanas pakalpojumus. Par finanšu instrumentu konta uzturētāju izpratnē uzskatāms centrālais vērtspapīru depozitārijs, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, un cita persona, kas sniedz finanšu instrumentu konta uzturēšanas un kapitālsabiedrības akciju turēšanas pakalpojumus neatkarīgi no tās juridiskās adreses vai galvenā biroja atrašanās vietas. Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, finanšu instrumentu konta uzturētājs, ja tam ir līgums ar citu finanšu instrumentu konta uzturētāju, kura juridiskā adrese vai galvenā biroja atrašanās vieta neatrodas dalībvalstī, šajā līgumā iekļauj noteikumus, kas nodrošina noteikumu izpildi. noteikumu izpildi uzrauga Latvijas Banka. 59.7 pants. Akcionāru noskaidrošana Kapitālsabiedrība var pieprasīt finanšu instrumentu konta uzturētājam Komisijas 2018. gada 3. septembra īstenošanas regulas (ES) 2018/1212, ar ko nosaka minimālās prasības, lai attiecībā uz akcionāru identifikāciju, informācijas nodošanu un akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2007/36/EK (turpmāk šajā nodaļā — īstenošanas regula) pielikuma 2. tabulas C sadaļā minēto informāciju par tās akcionāru. Kapitālsabiedrība var pilnvarot citu personu šajā nodaļā minēto tiesību izmantošanai. Kapitālsabiedrība var pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurā sākotnēji iegrāmatotas kapitālsabiedrības akcijas, apkopo informāciju par kapitālsabiedrības akcionāriem. Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, pēc kapitālsabiedrības pieprasījuma saņemšanas finanšu instrumentu konta uzturētājs nekavējoties nodod pieprasījumu nākamajam finanšu instrumentu konta uzturētājam. Finanšu instrumentu konta uzturētājs, kura rīcībā ir informācija par akcionāru, nekavējoties to nodod kapitālsabiedrībai. Kapitālsabiedrība var pieprasīt informāciju par akcionāru jebkuram finanšu instrumentu konta uzturētājam, kura rīcībā ir šāda informācija. Lai kapitālsabiedrība varētu sazināties ar akcionāru nolūkā veicināt tā tiesību izmantošanu, kapitālsabiedrībai un finanšu instrumentu konta uzturētājam ir tiesības glabāt noteiktajā kārtībā iegūto informāciju par akcionāru ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad kapitālsabiedrība vai finanšu instrumentu konta uzturētājs uzzinājis par akcionāra statusa zaudēšanu. Akcionārs var prasīt, lai finanšu instrumentu konta uzturētājs izlabo neprecīzu informāciju par akcionāru. Ja informāciju par akcionāru uztur kapitālsabiedrība, akcionārs (ar finanšu instrumentu konta uzturētāja starpniecību vai bez tās) var prasīt, lai kapitālsabiedrība izlabo neprecīzu informāciju par akcionāru. Informācijas sniegšana par kapitālsabiedrības akcionāru šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par līgumā vai likumā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu. 59.8 pants. Informācijas nosūtīšana Kapitālsabiedrība savlaicīgi, ievērojot īstenošanas regulā noteiktās prasības, nosūta finanšu instrumentu konta uzturētājam informāciju, kas nepieciešama akcionāra tiesību izmantošanai. Finanšu instrumentu konta uzturētājs šo informāciju īstenošanas regulā minētajā kārtībā nekavējoties pārsūta kapitālsabiedrības akcionāram. Ja pirmajā daļā minētā informācija ir pieejama kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, pēc kapitālsabiedrības pieprasījuma saņemšanas finanšu instrumentu konta uzturētājs nosūta kapitālsabiedrības akcionāram paziņojumu ar precīzu norādi, kur kapitālsabiedrības mājaslapā internetā informācija ir pieejama. Kapitālsabiedrība var pati nosūtīt pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju vai paziņojumu akcionāram, ja to atļauj līgums, kas noslēgts ar centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā sākotnēji iegrāmatotas kapitālsabiedrības akcijas. Finanšu instrumentu konta uzturētājs nekavējoties nosūta kapitālsabiedrībai no akcionāra saņemto informāciju, kas saistīta ar akcionāra tiesību izmantošanu. Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, finanšu instrumentu konta uzturētājs informāciju, kas nepieciešama akcionāra tiesību izmantošanai, nekavējoties nodod nākamajam finanšu instrumentu konta uzturētājam, ja vien tas šo informāciju nevar nosūtīt tieši attiecīgi akcionāram vai kapitālsabiedrībai. 59.9 pants. Akcionāru tiesību izmantošanas veicināšana Finanšu instrumentu konta uzturētājs veicina akcionāra piedalīšanos akcionāru sapulcē un citu no akcijām izrietošo tiesību izmantošanu vai arī akcionāra tiešā uzdevumā pats īsteno no akcijām izrietošās tiesības. Ja balsošana akcionāru sapulcē notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kapitālsabiedrība personai, kura balsojusi akcionāru sapulcē, nosūta apstiprinājumu par nodotās balss saņemšanu. Akcionārs var prasīt apstiprinājumu par to, ka viņa nodotās balsis ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas. Šīs tiesības akcionārs var izmantot mēneša laikā no akcionāru sapulces norises dienas. Ja finanšu instrumentu konta uzturētājs saņem otrajā un trešajā daļā minēto apstiprinājumu no kapitālsabiedrības, tas atbilstoši īstenošanas regulā noteiktajai kārtībai nekavējoties nosūta šo apstiprinājumu akcionāram. Ja kapitālsabiedrības akcijas tur ar vairāku finanšu instrumentu konta uzturētāju starpniecību, finanšu instrumentu konta uzturētājs nekavējoties nodod saņemto apstiprinājumu nākamajam finanšu instrumentu konta uzturētājam, ja vien tas šo apstiprinājumu nevar nosūtīt tieši akcionāram. 59.10 pants. Samaksa par finanšu instrumentu konta uzturētāja pakalpojumiem Finanšu instrumentu konta uzturētājs publisko informāciju par jebkuru samaksu, ko tas piemēro akcionāram, kapitālsabiedrībai vai citam finanšu instrumentu konta uzturētājam par 59.7, 59.8 un 59.9 pantā minētajiem pakalpojumiem. Jebkura samaksa par pakalpojumiem ir nediskriminējoša un samērīga attiecībā pret to sniegšanas faktiskajām izmaksām. 59.11 pants. Pilnvarotā padomdevēja darbības pārredzamība Pilnvarotais padomdevējs publisko informāciju par tā darbībā piemērojamo kodeksu. Ja pilnvarotais padomdevējs nepiemēro darbības kodeksu, tas sniedz šādas rīcības pamatojumu. Ja pilnvarotais padomdevējs nepiemēro vienu vai vairākus darbības kodeksa ieteikumus, tas sniedz informāciju par to, kurš ieteikums nepiemēroo, šādas rīcības pamatojumu un informāciju par alternatīviem pasākumiem. Pilnvarotais padomdevējs nodrošina pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā un atjauno to ne retāk kā reizi gadā. Pilnvarotais padomdevējs par veiktajām izpētēm, sniegtajiem padomiem un ieteikumiem attiecībā uz balsstiesību izmantošanu katru gadu publisko vismaz šādu informāciju: piemēroto metožu un modeļu būtiskās iezīmes; galvenos informācijas avotus; procedūras izpētes, padomu un ieteikumu attiecībā uz balsošanu kvalitātes nodrošināšanai; procedūras savu darbinieku kvalifikācijas nodrošināšanai; ar konkrētās dalībvalsts regulēto tirgu un tam piemērojamo likumu saistīto jautājumu ietekmi uz izpētes veikšanu un padomu un ieteikumu attiecībā uz balsošanu sniegšanu; ar akciju sabiedrību, par kuru notiek izpēte un sniegti padomi un ieteikumi attiecībā uz balsošanu, saistīto specifisko jautājumu ietekmi uz izpētes veikšanu un padomu un ieteikumu attiecībā uz balsošanu sniegšanu; katram tirgum, kurā pilnvarotais padomdevējs veic izpēti un sniedz padomus un ieteikumus attiecībā uz balsstiesību izmantošanu akciju sabiedrībā, piemērojamās balsošanas politikas būtiskākās iezīmes; informāciju par komunikāciju ar akciju sabiedrību, par kuru notiek izpēte un sniegti padomi un ieteikumi attiecībā uz balsošanu; informāciju par komunikāciju ar tās akciju sabiedrības ieinteresētajām personām, par kuru notiek izpēte un sniegti padomi un ieteikumi attiecībā uz balsošanu; interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politiku. Pilnvarotais padomdevējs nodrošina ceturtajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā ne mazāk kā trīs gadus no informācijas publicēšanas dienas. Pilnvarotais padomdevējs identificē un nekavējoties atklāj saviem klientiem interešu konfliktu, kas var ietekmēt izpētes veikšanu un padomu un balsošanas ieteikumu sniegšanu. Pilnvarotais padomdevējs nekavējoties atklāj darbības, kuras veiktas interešu konflikta novēršanai un pārvaldīšanai. noteikumu izpildi uzrauga Latvijas Banka, ja pilnvarotā padomdevēja juridiskā adrese ir Latvijas Republikā. Latvijas Banka uzrauga noteikumu izpildi, ja pilnvarotā padomdevēja juridiskā adrese nav dalībvalstī, bet pilnvarotā padomdevēja galvenā biroja atrašanās vieta ir Latvijas Republikā. Latvijas Banka uzrauga noteikumu izpildi, ja pilnvarotā padomdevēja juridiskā adrese vai galvenā biroja atrašanās vieta nav dalībvalstī, bet Latvijas Republikā ir reģistrēta pilnvarotā padomdevēja filiāle. Nozīmīgas līdzdalības iegūšana(Nodaļa 29.03.2007. likuma redakcijā, kas sāk darboties 01.05.2007.)