9. Article — noteic, ka "dalībvalstis atzīst katra cilvēka

tiesības uz sociālo drošību, ieskaitot sociālo apdrošināšanu". Pakta 10. pants noteic, ka "ģimenei, [...], jānodrošina iespējami plašāka aizsardzība un palīdzība, [...] kamēr tās pienākums ir gādāt par nepatstāvīgiem bērniem un viņu audzināšanu. Īpaša aizsardzība jānodrošina mātēm nepieciešamajā periodā pirms un pēc dzemdībām. Šajā periodā strādājošām mātēm piešķirams apmaksāts atvaļinājums vai atvaļinājums ar pietiekamu sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksu". Eiropas sociālās hartas (turpmāk - Harta) 8. panta 1. punkts noteic: "Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo sieviešu tiesību uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas vai nu apmaksāta atvaļinājuma veidā, vai ar attiecīgu sociālo pabalstu vai sabiedrisko fondu pabalstu palīdzību nodrošināt sievietēm atvaļinājumu pirms un pēc dzemdībām, kura kopējais ilgums ir vismaz 12 nedēļas." Šis noteikums uzliek valstij divus pienākumus: pirmkārt, noteikt likumā, ka strādājošām sievietēm pirms un pēc dzemdībām ir tiesības uz atvaļinājumu, kas nav mazāks par 12 nedēļām; otrkārt, nodrošināt šīm sievietēm pietiekamus iztikas līdzekļus šāda atvaļinājuma izmantošanai. Attiecībā uz otro pienākumu Neatkarīgo ekspertu komiteja uzskata, ka minētais pabalsts ir pietiekams, ja tas tiek izmaksāts 80 procentu apmērā no sievietes vidējiem ienākumiem (sk. Gomien D., Harris D., Zwaak L. Law and practice of the European Convention on Human Rights and the European Social Charter, Council of Europe, 1996, p. 396). Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"