12. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 "Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība" 15.punktu Konkurences padome 03.10.2003. vēstulē Nr.5-1151 iepazīstināja Lattelekom ar saviem secinājumiem lietā un aicināja izteikt savu viedokli. Lattelekom pilnvarotie pārstāvji - zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs - 16.10.2003. vēstulē Nr. 03/14 izteica savus pretargumentus. 12.1. Lattelekom, pamatojoties uz likumos "Par telekomunikācijām" un "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajām SPRK funkcijām un tiesībām, kā arī uz SPRK 20.12.2002. vēstuli Nr. 1-2.74/2279, uzskata, ka tas neatrodas dominējošā stāvoklī un ka telekomunikāciju uzņēmumu būtisko ietekmi tirgū nosaka SPRK. Konkurences padome uzskata, ka šis iebildums nav pamatots. Termina "dominējošais stāvoklis" definīcija konkurences normu piemērošanas vajadzībām ir dota Konkurences likuma 1. panta 1. punktā, un tā konstatēšana, piemērojot konkurences normas, ir Konkurences padomes kompetencē. Telekomunikāciju sektoru regulējošos dokumentos patlaban tiek lietots pēc satura atšķirīgs termins "telekomunikāciju uzņēmums ar būtisku ietekmi tirgū", kura noteikšana regulēšanas vajadzībām ir SPRK kompetencē. Fakti par Lattelekom tirgus daļu balss telefonijas pakalpojumu tirgū publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā sniegti šā lēmuma 3.1. punktā, atsaucoties uz SPRK 28.11.2003. vēstuli Nr. 1-2.74/3647. 12.2. Lattelekom uzskata, ka "ISDN pieslēgumu tirgus un fiksēto telefona līniju pieslēguma tirgus ir uzskatāmi par vienu tirgu un tie nav atdalāmi, jo abu veidu pieslēgumi nodrošina līdzīgas pakalpojumu iespējas un atšķiras no citiem pakalpojumiem vienīgi ar pakalpojuma nodrošināšanas tehnoloģiju". Konkurences padome atzīmē, ka tā nav definējusi fiksēto telefona līniju pieslēguma tirgu, bet gan balss telefonijas pakalpojumu tirgu publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā, vadoties no likumā "Par telekomunikācijām" sniegtās definīcijas. Skaidrojums par atšķirībām abos pakalpojumos, uz kā pamata minētie tirgi nodalīti, sniegts šā lēmuma 3.2. punktā. 12.3. Lattelekom uzskata, ka vairāku pakalpojumu, tai skaitā regulējamu pakalpojumu, apvienošana vienā kompleksā pakalpojumā, piemērojot tam atlaides, nav aizliegta nevienā likumdošanas aktā. Neesot pamatots arī Konkurences padomes secinājums, ka atlaides iespējams piedāvāt, realizējot viena pakalpojuma subsidēšanu ar ienākumiem no citu pakalpojumu sniegšanas. Telekomunikāciju likuma 31. pants nosaka telekomunikāciju uzņēmumu tiesības ieviest telekomunikāciju pakalpojumu tarifu plānus un noteikt telekomunikāciju pakalpojumu tarifu atlaides. Minētās tiesības telekomunikāciju uzņēmumi drīkst izmantot tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Konkurences likumu. Konkurences padome atzīmē, ka dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums ir noteikts Konkurences likuma 13. pantā. Saskaņā ar šā likuma 2., 3. un 6. panta pirmās daļas 1. punktu Konkurences padome ir konstatējusi minēto pārkāpumu un pamatojusi savus secinājumus (skat. šā lēmuma 4., 7. un 9. punktu). Konkurences padome atzīst, ka secinājums par Lattelekom sniegto pakalpojumu šķērssubsidēšanu ir pieļāvums, bet tomēr loģiski izrietošs no tās rīcībā esošās informācijas. Šis apstāklis nekādi neietekmē Konkurences padomes izdarīto Konkurences likuma pārkāpuma konstatāciju. 12.4. Lattelekom uzskata, ka ISDN 2 līniju pieslēguma pakalpojums un K-ISDN pakalpojums, kas integrēti satur ISDN 2 līniju pieslēguma pakalpojumu, ir dažādi pakalpojumi, tādēļ noteikto maksu par ISDN 2 līniju pieslēguma pakalpojumu abos gadījumos nevar salīdzināt, līdz ar to nevar piemērot Konkurences likuma 13. panta 5. punkta nosacījumus. Konkurences padome atzīst, ka līgumi par K-ISDN pakalpojuma sniegšanu un līgumi par ISDN 2 līniju pieslēguma abonēšanas pakalpojuma sniegšanu nav ekvivalenti līgumi, tādēļ tos nevar vērtēt saskaņā ar Konkurences likuma 13. panta 5. punktu. Tai pašā laikā Konkurences padome uzskata, ka Konkurences likuma 13. panta ģenerālklauzulā noteiktais aizliegums ir pārkāpts, kā tas norādīts šā lēmuma 9. punktā.