14. Article — nepiešķir Padomei tiesības pieņemt citām personām

saistošus lēmumus. Tā tikai izskata atklātos arhitektūras konkursos iegūtos projektus jaunu ēku būvniecībai Rīgas vēsturiskajā centrā, līdz ar to nodrošinot papildu viedokli par jaunu ēku būvniecības projektiem. Tādējādi, Padomei pildot Rīgas vēsturiskā centra likuma 11. panta 3. un 4. punktā un 14. pantā paredzētās funkcijas, izpaužas tās kā konsultatīvas institūcijas būtība. Proti, lai veicinātu institūciju sadarbību un saskaņotu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, Padome pieņem rekomendējoša rakstura atzinumus. Nav pamatots Domes viedoklis, ka Padome, pildot tai noteiktās pastāvīgās funkcijas, var izdot citām personām saistošus administratīvos aktus, kurus nav iespējams pārsūdzēt. Šie Padomes atzinumi, lai gan izdoti valsts pārvaldes jomā, nerada tiešas tiesiskās sekas personām. Pieņemot personām adresētus administratīvos aktus, Inspekcijai vai Domei šie Padomes atzinumi jāņem vērā. 9.2.2. Rīgas vēsturiskā centra likuma pārejas noteikumu 6. un 8. punktā ir noteiktas Padomes pagaidu funkcijas - atsevišķos, šajos punktos paredzētajos gadījumos Padome ir tiesīga pieņemt citām personām saistošus lēmumus. Šīs funkcijas valsts pārvaldes jomā Padomei ir piešķirtas uz laiku, kamēr nav izstrādāts un nav stājies spēkā Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kvartāla vai kvartālu grupas detālie plānojumi (saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra likuma pārejas noteikumu 1. punktu - ne vēlāk kā līdz 2004. gada 1. jūlijam). Šādu funkciju deleģēšana Padomei ir pamatota, ņemot vērā apstākļus, kas analizēti šā sprieduma 8. punktā. Atbildes rakstā Saeima uzsvērusi, ka Padomes lēmumi, kas paredzēti Rīgas vēsturiskā centra likuma pārejas noteikumu 6. punktā, ir administratīvie akti. Administratīvos aktus publisko tiesību jomā ir tiesīga izdot iestāde. Jāpiekrīt Saeimas viedoklim, ka Padomes statuss atbilst "iestādes" definīcijai administratīvā procesa izpratnē, un tur šis jēdziens ir plašāks nekā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Iestāde administratīvā procesa izpratnē var būt arī uz laiku vai pat tikai konkrētam gadījumam izveidota institūcija. Padomei piemīt "iestādei" raksturīgas pazīmes: pirmkārt, tā ir tiesīga pieņemt valsts pārvaldei raksturīgus lēmumus, un, otrkārt, Padomes tiesības pieņemt šādus individuālus lēmumus publisko tiesību jomā noteiktas ar likumu. Bez tam Rīgas vēsturiskā centra likuma pārejas noteikumu 7. punktā paredzēta, šo pašu pārejas noteikumu 6. punktā minētajos gadījumos pieņemto Padomes lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība. Var piekrist Domei, ka Rīgas vēsturiskā centra likums tieši nenosaka procedūru, kādā pārsūdzami tie Padomes lēmumi, kuri pieņemti likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktajos gadījumos, apstiprinot potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu. Taču tas nenozīmē, ka šie lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami. Spēkā esošie normatīvie akti paredz, kurās institūcijās un kādā kārtībā personas ir tiesīgas apstrīdēt vai pārsūdzēt valsts pārvaldes institūciju rīcību vai lēmumus, kuri aizskar to tiesības. Bez tam 2004. gada 1. februārī stājas spēkā Administratīvā procesa likums. Viens no šā likuma pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskām attiecībām starp valsti un personu. Savukārt, ja personas pamattiesības aizskar kāda tiesību norma, tad tās atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai pēc personas konstitucionālās sūdzības var izskatīt Satversmes tiesa. Tādējādi jebkurš Padomes akts, kas pieņemts, pildot valsts pārvaldes funkcijas, ja tas aizskar vai var aizskart personas tiesības vai tiesiskās intereses, ir apstrīdams vai pārsūdzams. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome gan institucionāli, gan funkcionāli iekļaujas valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. 10. Rīgas Dome uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantam, jo Saeima Rīgas vēsturiskā centra likumu pieņēmusi pretēji varas dalīšanas, likumības un tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no minētā panta. Ar Padomes izveidošanu un tās pilnvaru noteikšanu tiekot ierobežotas Domes pastāvīgajā (autonomajā) kompetencē nodotās funkcijas. Sava viedokļa pamatošanai Dome, nesniedzot argumentus, ir tikai citējusi vairākus Satversmes tiesas spriedumus [piemēram, spriedumus lietās Nr. 04-07(99), Nr. 03-05(99), Nr. 04-03(98), Nr. 04-03(99)], kuros ir atsauces uz varas dalīšanas, likumības, kā arī tiesiskās paļāvības principu. Tomēr Dome nav ņēmusi vērā, ka Satversmes tiesa minētos principus izmantojusi pavisam citu, atšķirīgu apstākļu analīzei. Tā, piemēram, 2000. gada 24. marta spriedumā lietā Nr. 04-07(99) Satversmes tiesa analizējusi varas līdzsvaru starp izpildvaras un tiesu varas funkciju un kompetenču sadalījumu un atzinusi, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu, ir izšķīris pēc būtības civiltiesisku strīdu. 1999. gada 1. oktobra spriedumā lietā Nr. 03-05(99) analizētas likumdevēja un izpildvaras savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības, bet likumības princips izmantots, lai pārbaudītu, vai Saeima ir tiesīga dot Ministru kabinetam saistošus uzdevumus. Savukārt tiesiskās paļāvības princips 1998. gada 10. jūnija spriedumā lietā Nr. 04-03(98) izmantots, lai atjaunotu politiski represēto personu tiesības atgūt nelikumīgi konfiscēto mantu vai saņemt atlīdzību par to. Tādējādi ne Domes pieteikums Satversmes tiesai, ne pieteikuma precizējums nesniedz nepieciešamo juridisko pamatojumu apstrīdēto normu neatbilstībai likumības, varas dalīšanas un tiesiskās paļāvības principam, un līdz ar to Satversmes tiesa nevērtē apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesvedība šajā lietas daļā izbeidzama. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10. pantu, 11. panta 3. un 4. punktu, 14. pantu un pārejas noteikumu 6. un 8. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 58. pantam. 2. Tiesvedību lietā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 10. panta, 11. panta 3. un 4. punkta, 14. panta un pārejas noteikumu 6. un 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam izbeigt. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš