7. Article

Pilsoniskas sabiedrības veidošanā izšķiroša nozīme ir sabiedrības informēšanai un plašākai iesaistīšanai vides jautājumu risināšanā. Nacionālajā vides politikas plānā ir formulēti vides aizsardzības principi, galvenie politikas mērķi un pasākumi to sasniegšanai. Īpaša vērība tiek pievērsta vides politikas integrēšanai visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kā arī nacionālās, reģionālās un vietējās plānošanas līmenī. Tomēr konkrēto pasākumu izpildi nepieciešams koriģēt, pamatojoties uz jaunāko Latvijas vides stāvokļa analīzi, kā arī atbilstoši valsts budžetam kārtējam gadam. Nacionālais vides politikas plāns ir orientēts uz vides pasākumu efektivitātes palielināšanu, ekonomisko metožu plašāku izmantošanu un tehnoloģisko procesu modernizāciju. Vides ministrija Nacionālā vides politikas plāna īstenošanas gaitā turpinās sadarbību ar enerģētikas, rūpnieciskās ražošanas, transporta, mežsaimniecības, lauksaimniecības, veselības aizsardzības un citu nozaru atbildīgajām institūcijām, lai vides prasības tiktu iekļautas šo nozaru politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Lielāka uzmanība tiks pievērsta ietekmes uz vidi novērtējumam. Lai palielinātu Nacionālā vides politikas plāna īstenošanas efektivitāti, tiks pilnveidota vides indikatoru sistēma. Kā svarīgs elements tiks izmantota Vides nacionālā monitoringa programma. Nacionālajā vides politikas plānā ir izvirzītas politiskas nostādnes un tām atbilstošu lēmumu pieņemšana: • normatīvo aktu vides aizsardzības jomā un vides institucionālās sistēmas pilnveidošanā, • vides piesārņojuma samazināšanā, • Latvijas vides stāvokļa un atsevišķu ekosistēmu aizsardzībā un saglabāšanā, • vides informācijas iegūšanas un apstrādes sistēmas pilnveidošanā, lai tā kļūtu par pamatu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, • sabiedrības informēšanā par vides stāvokli, sabiedrības izpratnes paaugstināšanā vides aizsardzības pamatjautājumos un tās iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesā ar vidi saistītos jautājumos. Nacionālā vides politikas plāna sekmīgai īstenošanai tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi. To apjoma prognoze ir parādīta 1.tabulā. 1.tabula. Finansējums vides aizsardzības infrastruktūras attīstībai (miljoni latu) 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. Ūdenssaimniecība — investīcijas infrastruktūrā Eiropas Savienības līdzfinansējums 16,674 21,090 103,437 85,379 59,22 Valsts budžets 0,749 11,343 7,391 — 2,87 Pašu līdzekļi 9,231 12,294 10,646 15,225 11,05 Kopā 26,654 44,726 121,474 100,604 73,15 Atkritumu apsaimniekošana — investīcijas infrastruktūrā Eiropas Savienības līdzfinansējums 6,228 6,080 6,863 7,368 3,92 Valsts budžets 2,581 1,358 1,348 — — Pašu līdzekļi 2,850 1,998 2,291 1,081 1,34 Kopā 11,659 9,436 10,502 8,449 5,26 Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošanai būs pieejami Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļi (2.tabula). 2.tabula. Latvijai pieejamie līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem vides aizsardzības pasākumu finansēšanai (miljoni latu) Fonds 2004. 2005. 2006. Kohēzijas fonds 65,0 54,0 54,0 Eiropas reģionālās attīstības fonds 10,3 14,4 15,3 Nacionālā vides politikas plāna pasākumu īstenošanai katru gadu varēs saņemt apmēram 12 miljonus latu no dabas resursu nodokļa maksājumiem (3.tabula). 3.tabula. Dabas resursu nodokļa ieņēmumu prognoze (neņemot vērā papildu objektus, kurus varētu aplikt ar dabas resursu nodokli) (miljoni latu) 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. Valsts budžets 9,61 9,75 9,87 9,97 10,06 Pašvaldību budžets 2,00 2,00 2,00 2,00 2,00 Vides politikas plāna īstenošanai tiks izmantota esošā institucionālā struktūra, ja nepieciešams, piešķirot jaunas funkcijas jau esošajām institūcijām. Būtiska vērība tiks veltīta institūciju nostiprināšanai un savstarpējās sadales veicināšanai. Atļauju izsniegšanas un kontroles funkcijas veiks astoņas reģionālās vides pārvaldes (iespējama struktūras optimizācija atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai), Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde. Dabas aizsardzības jomā atbildīgās institūcijas būs Dabas aizsardzības pārvalde un īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijas. Visas valsts funkcijas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā veiks Radiācijas drošības centrs. Zemes dzīļu apsaimniekošanu un ūdens resursu apsaimniekošanu pārzinās Valsts ģeoloģijas dienests. Latvijas Vides aģentūra un Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra īstenos monitoringa funkcijas, kā arī sniegs informāciju sabiedrībai. Paredzēts uzlabot sadarbību starp valsts institūcijām un pašvaldībām. Arvien lielāka loma būs sabiedrības iesaistīšanai, izmantojot dažādas konsultatīvās padomes. Vides ministrs R.Vējonis