3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - nepiekrīt iesniedzēja viedoklim vairāku iemeslu dēļ. Ministru kabinets norāda, ka, pieņemot apstrīdētās normas, tika ievērota nepieciešamība saskaņot Latvijas Republikas normatīvos aktus ar atbilstošām Eiropas Savienības prasībām, ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu mantisko interešu aizsardzība un apdrošināšanas tirgus stabilitāte. Atbildes rakstā uzsvērts, ka Latvija ir uzņēmusies saistības arī starptautiskajā jomā, 1998.gada 1.jūlijā kļūstot par t.s. Zaļās kartes sistēmas dalībnieci. Apdrošināšanas atlīdzības "Zaļās kartes" lietās ir jāizmaksā pilnā apmērā. Saskaņā ar OCTA jomu regulējošiem Latvijas normatīvajiem aktiem šajos gadījumos apdrošināšanas atlīdzība pilnā apmērā ir jāizmaksā no Garantijas fonda līdzekļiem un pēc tam regresa kārtībā šī summa jāatgūst no attiecīgā apdrošinātāja. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai apdrošinātāju vienreizējā iemaksa Garantijas fondā bija 5000 lati. Ministru kabinets uzskata, ka šāds saistību nodrošinājums nebija pietiekams, lai apmierinātu iespējamās atlīdzības prasības "Zaļās kartes" sistēmas ietvaros apdrošināšanas akciju sabiedrību maksātnespējas gadījumā. Ministru kabinets norāda, ka vienreizējās iemaksas palielinājums līdz 400 000 latiem tika noteikts, lai Garantijas fondā nerastos līdzekļu iztrūkums. Atbildes rakstā uzsvērts, ka vienreizējās iemaksas palielināšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu OCTA pakalpojumu tirgus stabilitāti un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses, kā arī lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas, kuras paredz lielāku apdrošināšanas atlīdzības limitu. Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētajās normās nav pārkāpts Satversmes 91.pantā ietvertais līdztiesības princips. Līdztiesības princips prasa salīdzināt divas situācijas. Par situāciju raksturojošo elementu nav jāuzskata darbība OCTA pakalpojumu tirgū, bet gan tas, cik ilgi apdrošināšanas kompānija darbojas šajā tirgū. Apdrošināšanas sabiedrības, kas tirgū darbojas ilgāku laiku, Garantijas fondā ir iemaksājušas lielākus līdzekļus un ir pierādījušas savu stabilitāti atšķirībā no iesniedzēja vai jebkura cita jaunienācēja šajā tirgū. Atbildes rakstā pausts viedoklis, ka iesniedzējs, kurš apdrošināšanas tirgū darbojas apmēram divus gadus, un pārējās apdrošināšanas kompānijas, kuras tirgū darbojas ilgāku laiku, atrodas nevis vienādā, bet gan atšķirīgā situācijā. Tiesiskās vienlīdzības princips paredz, ka atšķirīgos apstākļos attieksmei ir jābūt atšķirīgai. Ja apstrīdētās normas paredzētu vienreizējās iemaksas palielinājumu arī tām apdrošināšanas kompānijām, kuras tirgū darbojas jau ilgāku laiku, neveicot attiecīgu pārrēķinu, tas būtu diskriminējoši attiecībā pret šīm kompānijām. Turklāt pat tad, ja iesniedzējs un pārē-jās apdrošināšanas kompānijas atrodas vienādā situācijā, atšķirīga attieksme pret šiem tirgus dalībniekiem ir attaisnojama, jo tai ir saprātīgi iemesli. Atbildes rakstā uzsvērts, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir to apdrošināšanas kompāniju interešu aizsardzība, kuras stabili un ilg-laicīgi darbojas OCTA pakalpojumu tirgū. Ministru kabinets norāda, ka 400 000 latu iemaksa apdrošināšanas tirgū strādājošām kompānijām nemaz nav tik liela. Lai šāda iemaksas veikšana nebūtu pārāk apgrūtinoša, tika paredzēts, ka naudu var iemaksāt pakāpeniski gada laikā. Tādējādi ir sasniegts apstrīdēto normu leģitīmais mērķis un ierobežojums, kas uzlikts iesniedzējam, ir samērīgs. Sasniegt šo mērķi ar mazāk apgrūtinošiem līdzekļiem nebija iespējams. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem atbildes raksta iesniedzēja pārstāvis rakstveidā izteica viedokli, kurā pilnībā uztur savus atbildes rakstā izteiktos argumentus.