7. Article

OCTA ir īpašs apdrošināšanas veids, kas kalpo ceļu satiksmes negadījumos cietušo sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku mantisko interešu aizsardzībai. Tiesiskās attiecības starp sauszemes transportlīdzekļu īpašniekiem un apdrošinātājiem attiecībā uz OCTA pakalpojumu sniegšanu reglamentē OCTA likums, Noteikumi Nr.179 un Noteikumi Nr.180. 7.1. OCTA likums paredz šādu divu fondu izveidi: 1) Garantijas fonds, kura mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas likumā noteiktajos gadījumos to zaudējumu segšanai, kurus nodarījuši transportlīdzekļi (sk. OCTA likuma 44.panta pirmo daļu), 2) Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds, kura mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas gadījumā (sk. OCTA likuma 45.panta pirmo daļu). Garantijas fonda izveidi paredz arī direktīvas 84/5/EEC 1.punkta 4.apakšpunkts, kas noteic, ka ir jāizveido fonds, no kura izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad kaitējumu mantai vai personai nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību (sk. Second Council Directive 84/5/EEC of 30 December 1983 on the approximation of the laws of the Member States relating to insurance against civil liability in respect of the use of motor vehicles). Tādējādi Eiropas Savienības direktīvas noteic Garantijas fonda izveidošanas nepieciešamību, bet nenoteic tā lielumu. 7.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija direktīva 2000/26/EC paredz vairākas prasības, lai nodrošinātu apdrošināšanas tirgus, tostarp arī OCTA tirgus stabilitāti. Piemēram, tās 16.punkts noteic, ka katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir jāveido pašai savs garantijas fonds. Šā garantijas fonda minimālajam lielumam jābūt no diviem līdz trim miljoniem eiro (sk. Directive 2000/26/EC of the European Parliament and of the Council of 16 May 2000 on the approximation of the laws of the Member States relating to insurance against civil liability in respect of the use of motor vehicles and amending Council Directives 73/239/EEC and 88/357/EEC). Sākotnēji Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 32.pants noteica, ka apdrošināšanas sabiedrību pašu veidojamā garantijas fonda lielums ir 500 000 latu. Taču, pildot minētās direktīvas prasību, Saeima 2003.gada 27.martā pieņēma šā likuma panta grozījumus. Tie noteica, ka pašas akciju sabiedrības garantijas fonda minimālais lielums komercsabiedrībām, kuras sniedz arī OCTA pakalpojumus, ir trīs miljoni eiro. Apdrošināšanas sabiedrībām, kuru pašu garantijas fonda minimālais lielums neatbilst šim lielumam, tas jāpalielina līdz 2004.gada 1.jūlijam. Šis garantijas fonds nodrošina apdrošināšanas sabiedrības saistību izpildi ne tikai attiecībā uz OCTA pakalpojumiem, bet attiecībā uz visiem citiem apdrošināšanas veidiem, ar ko nodarbojas apdrošināšanas sabiedrība. Garantijas fonds atšķirībā no Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda un pašas apdrošināšanas sabiedrības fonda galvenokārt tiek veidots, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu mantisko interešu aizsardzību, nevis apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas gadījumā.