9. Article

Satversmes 91.pants noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pants paredz, ka "šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa". Satversmes tiesa, interpretējot 91.pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas 2001.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2000-07-0409 secinājumu daļas 1.punktu). Lai izvērtētu, vai otra apstrīdētā norma - Noteikumu Nr.438 6.punkta pirmā daļa - atbilst Satversmes 91.pantam, jāno-skaidro: • vai apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis; • vai apdrošināšanas sabiedrības, kuras sniedz OCTA pakalpojumus, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos; • vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi un vai tai ir objektīvs un saprātīgs pamats. 9.1. Nevar piekrist atbildes rakstā izteiktajam viedoklim, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir to kompāniju interešu aizsardzība, kuras jau ilgāku laiku darbojas OCTA tirgū un ir pierādījušas savu stabilitāti. Valstij, reglamentējot apdrošināšanas sabiedrību darbību OCTA tirgū, ir jāaizsargā visu šajā tirgū funkcionējošo kompāniju intereses, neraugoties uz to, cik ilgu laiku šīs kompānijas sniedz OCTA pakalpojumus. Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā norādīts šāds Noteikumu Nr.180 grozījumu mērķis - OCTA tirgus stabilitātes nodrošināšana un Garantijas fonda līdzekļu iztrūkuma nepieļaušana apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā. Apdrošināšanas izmaksu nodrošināšanai apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā ir izveidots Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds. Šajā fondā līdzekļu atlikums 2003.gada 1.jūlijā bija 1 227 029,97 lati. Savukārt Garantijas fondā, kura tiešais mērķis nav nodrošināt apdrošināšanas izmaksas maksātnespējas gadījumā, līdzekļu atlikums 2003.gada 1.maijā bija 10 961 410,82 lati (sk. lietas materiālu 5.-6.lpp.). Bez tam vispārējie Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma nosacījumi jau paredz pietiekami stingras prasības, kas apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas gadījumā nodrošina apdrošinājuma ņēmēju garantijas (sk. lietas materiālu 27.-28.lpp.). Tādējādi par Noteikumu Nr.438 6.punkta pirmās daļas leģitīmo mērķi var atzīt OCTA tirgus stabilitātes nodrošināšanu. 9.2. Lai noskaidrotu, vai apdrošināšanas sabiedrības, kuras darbojas OCTA tirgū, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir jāizvērtē konkrētās situācijas. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apdrošināšanas sabiedrības, kas sniedz OCTA pakalpojumus, ir jāsalīdzina "pēc darbošanās vienā tirgū". Pēc šā kritērija visas apdrošināšanas sabiedrības kā viena tirgus dalībnieces atrodoties vienādos apstākļos. Savukārt Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka OCTA tirgus realitāte prasot izmantot "citu, ne tik acīmredzamu kritēriju, kas toties skaidri raksturo abas salīdzināmās situācijas - tas ir, cik ilgi kompānijas darbojas attiecīgajā jomā". Tāpēc apdrošināšanas sabiedrības, kuras tirgū darbojas ilgāku laiku, neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar sabiedrībām, kuras tajā darbojas neilgu laiku. Apdrošināšanas sabiedrības, kuras sniedz OCTA pakalpojumus, savu darbību īsteno saskaņā ar OCTA likumu. OCTA likuma mērķis ir reglamentēt tiesiskās attiecības starp sauszemes transportlīdzekļu īpašniekiem un apdrošinātājiem nolūkā aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses (sk. OCTA likuma 2.pantu). Brīvas uzņēmējdarbības vides uzturēšana prasa apdrošināšanas sabiedrības salīdzināt kā dalībniekus, kas konkurē vienā tirgū, nevis pēc tā, cik ilgu laiku konkrētā kompānija darbojas OCTA tirgū. Tādējādi visas apdrošināšanas sabiedrības, kuras sniedz OCTA pakalpojumus, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. 9.3. Ja apdrošināšanas sabiedrības, kuras sniedz OCTA pakalpojumus, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, nepieciešams noskaidrot, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi un vai atšķirīgā attieksme ir attaisnojama. Apstrīdētā norma paredz, ka katrai apdrošināšanas sabiedrībai tiek veikts pārrēķins, nosakot katras apdrošināšanas sabiedrības Garantijas fondā iemaksāto atskaitījumu no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām kopsummu. Tām apdrošināšanas sabiedrībām, kuru iemaksas nesasniedz 400 000 latus, gada laikā Garantijas fondā ir jāiemaksā starpība. Garantijas fondu pamatā veido divu veidu iemaksas - vienreizējā iemaksa, ko apdrošināšanas sabiedrība veic no saviem līdzekļiem, lai saņemtu OCTA licenci, un atskaitījumi no apdrošinājuma ņēmēju samaksātajām prēmijām. Apdrošināšanas sabiedrībām, kuras OCTA tirgū darbojas ilgāku laiku, Garantijas fondā veikto iemaksu apjoms ir veidojies pakāpeniski un ir lielāks nekā tām sabiedrībām, kuras OCTA tirgū darbojas salīdzinoši neilgu laiku. Garantijas fonda izveidošanas mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo mantiskās intereses. Satversmes tiesa piekrīt, ka Garantijas fondā, lai pilnībā aizsargātu visu cietušo personu intereses, ir jābūt pietiekami lielam naudas līdzekļu uzkrājumam. Taču saskaņā ar apstrīdēto normu apdrošināšanas sabiedrībām, kuru iemaksas Garantijas fondā nesasniedz 400 000 latu, starpība ir jāiemaksā no savu akcionāru līdzekļiem, nevis no saņemtajām prēmijām, kā to darīja pārējie tirgus dalībnieki. Gan OCTA likuma 44.pants, gan Noteikumu Nr.180 11.punkts šīs iemaksas definē kā divas dažādas iemaksas. Līdz ar to ir pamats secināt, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, šīs divas pēc būtības atšķirīgās iemaksas ir pielīdzinājis vienu otrai. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Konkurences padome savās atbildēs Satversmes tiesai ir norādījušas, ka nav pamata savstarpēji pielīdzināt šīs abas iemaksas. Iesniedzējs, saņemot licenci OCTA pakalpojumu sniegšanai, ir izpildījis visas prasības, kas tolaik bija noteiktas spēkā esošajos normatīvajos aktos. Tostarp ir veicis vienreizējo iemaksu Garantijas fondā un šī iemaksa tobrīd bija 5000 latu. Pieņemot apstrīdēto normu, Ministru kabinets vienam no tirgus dalībniekiem faktiski ir mainījis licences piešķiršanas nosacījumus. Grozījumi Noteikumos Nr.180, paredzot priekšrocības sabiedrībām, kuras tirgū strādā ilgāku laiku, būtiski samazina relatīvi jauno apdrošināšanas sabiedrību konkurētspēju (sk. lietas materiālu 181.lpp.). Iesniedzēja veicamās iemaksas nevar pielīdzināt pārējo OCTA tirgus dalībnieku veiktajām iemaksām, tāpēc atšķirīgā attieksme pret vienu no tirgus dalībniekiem ir nepamatota un ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips. Tiesiskās vienlīdzības princips tiktu ievērots, ja vienreizējo iemaksu veikšana Garantijas fondā tiktu paredzēta visiem tirgus dalībniekiem. Tādējādi atšķirīgajai attieksmei pret OCTA tirgus dalībniekiem nav objektīva un saprātīga pamata un tā ir atzīstama par prettiesisku. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32.pantu, Satversmes tiesa nosprieda: