38. Article

Protokola grozījumi Asociācijas padome var pieņemt lēmumu grozīt šo Protokolu. _____________________ (1) Lihtenšteinas Firstistei ir muitas savienība ar Šveici, un tā ir Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzēja puse. (2) Šajā pantā paredzētā kumulācija neattiecas uz materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā un kuri ir minēti sarakstā V pielikumā. I pielikums IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PIELIKUMĀ 1. piezīme: Sarakstā paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visi izstrādājumi jāuzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā Protokola 6. panta nozīmē. 2. piezīme: 2.1. Saraksta pirmajās divās ailēs ir aprakstīti iegūtie izstrādājumi. Pirmajā ailē norādīts Harmonizētās sistēmas pozīcijas vai nodaļas numurs, bet otrajā ailē ir minēts preču apraksts šās sistēmas attiecīgajā pozīcijā vai nodaļā. Saraksta 3. vai 4. ailē ir noteikumi attiecībā uz katru ierakstu pirmajās divās ailēs. Ja atsevišķos gadījumos pirms ieraksta pirmajā ailē ir "ex", tas nozīmē, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz 2. ailē norādīto pozīcijas daļu. 2.2. Ja 1. ailē ir vairāku pozīciju numuri vai nodaļas numurs, un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. ailē ir vispārīgs, tad 3. un 4. ailes noteikumi attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. ailē uzskaitītajām pozīcijām. 2.3. Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas izstrādājumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. ailes noteikumi. 2.4. Ja ierakstam abās pirmajās ailēs ir paredzēti noteikumi gan 3. ailē, gan 4. ailē, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. ailē izcelsmes noteikums nav ierakstīts, tad jāpiemēro 3. ailes noteikums. 3. piezīme: 3.1. Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, 6. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā izstrādājumus izmanto, vai arī citā rūpnīcā Kopienā vai Latvijā. Piemērs: Dzinēju pozīcijā 8407, par kuru noteikumā ir teikts, ka tajā var iekļaut nenoteiktas izcelsmes materiālus, kuru vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ražotāja cenas, izgatavo no "pārējiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot", kuri minēti pozīcijā ex 7224. Ja attiecīgais kalums Kopienā izkalts no nenoteiktas izcelsmes stieņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu, kurš attiecas uz saraksta pozīciju ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā, kurā dzinējs, vai citā Kopienas rūpnīcā. Tādējādi, aprēķinot vērtību materiāliem bez izcelsmes statusa, neņem vērā nenoteiktās izcelsmes stieņa vērtību. 3.2. Saraksta noteikums paredz mazāko vajadzīgo apstrādi vai pārstrādi, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā apstrādes stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot arī iepriekšējās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās. 3.3. Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta "ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem", tad var izmantot visu pozīciju materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti. Tomēr norāde "ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot pārējos pozīcijas ... materiālus" vai "ražošana no visu pozīciju materiāliem, ietverot citus materiālus izstrādājuma pozīcijā" nozīmē to, ka var lietot visu pozīciju materiālus, izņemot tos, kam ir tāds pats apraksts kā saraksta 2. ailē norādītajam izstrādājumam. 3.4. Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi materiāli. Piemērs: Noteikumā par audumiem, kas iekļauti pozīcijā 5208 līdz 5212, paredzēts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un kopā ar citiem materiāliem var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abi; var izmantot vienu vai otru, vai abus. 3.5. Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, šis nosacījums acīmredzot neliedz izmantot citus materiālus, kas savu īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam. (Skat. arī 6.2. piezīmi saistībā ar tekstilmateriāliem.) Piemērs: Noteikums par gataviem pārtikas produktiem, kas iekļauti pozīcijā 1904, īpaši aizliedz izmantot labību un tās produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskās un citas piedevas, kas nav labības produkti. Tomēr tas neattiecas uz izstrādājumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītiem materiāliem, bet tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem iepriekšējās ražošanas stadijās. Piemērs: Ja kāds apģērbs, kas iekļauts ex 62. nodaļā, ir izgatavots no neaustiem materiāliem un attiecīgās grupas preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drēbes pat tad, ja neaustu drēbi parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos izejmateriālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t.i., šķiedras stadijā. 3.6. Ja kādā saraksta noteikumā ir paredzēti divi procentuālie daudzumi attiecībā uz vērtību tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentuālos daudzumus nedrīkst saskaitīt kopā. Citiem vārdiem sakot, kopējā vērtība visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem nedrīkst pārsniegt augstāko procentos izteikto vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem. 4. piezīme: 4.1. Sarakstā izmantotais termins "dabīgās šķiedras" attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmvērpšanas stadijām, tostarp atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas. 4.2. Termins "dabīgās šķiedras" nozīmē astrus, kas iekļauti pozīcijā 0503, zīdu, kas iekļauts pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedras un smalku vai rupju dzīvnieku spalvu, kas iekļauta pozīcijās 5101-5105, kokvilnas šķiedras, kas iekļautas pozīcijās 5201-5203, kā arī pārējās augu šķiedras, kas iekļautas pozīcijās 5301-5305. 4.3. Terminus "tekstilmasa", "ķīmiski materiāli" un "materiāli papīra ražošanai" sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kas nav klasificēti 50.-63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanai. 4.4. Terminu "ķīmiskās štāpeļšķiedras" sarakstā izmanto, lai aprakstītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas, kas iekļautas pozīcijās 5501-5507. 5. piezīme: 5.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. ailes nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara. (Sk. arī 5.3. un 5.4. piezīmi.) 5.2. Tomēr 5.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem. Tekstila pamatmateriāli ir šādi: - zīds, - vilna, - rupja dzīvnieku spalva, - smalka dzīvnieku spalva, - astri, - kokvilna, - izejvielas papīra ražošanai un papīrs, - lini, - kaņepāji, - džuta un citas lūksnes šķiedras, - sizals un citas Agave ģints augu tekstilšķiedras, - kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citu augu tekstilšķiedras, - sintētiskie ķīmiskie pavedieni, - mākslīgie ķīmiskie pavedieni, - strāvas vadītāji pavedieni, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polimīda, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polifenilēnsulfīda, - sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda, - citas sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras, - mākslīgas ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes, - citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras, - dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta, - dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, arī pozamenta, - izstrādājumi, kuri iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēti pavedieni) un kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera segumu vai bez tā, kas nepārsniedz 5 mm un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām, - citi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5605. Piemērs: Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc var izmantot nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % no dzijas svara. Piemērs: Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 sintētiskas dzijas no štāpeļšķiedrām, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas kopā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % no auduma svara. Piemērs: Audumi ar šūtām plūksnām, kas iekļauti pozīcijā 5802 un ko izgatavo no kokvilnas pavedieniem, kas iekļauti pozīcijā 5205, un no kokvilnas audumiem, kas iekļauti pozīcijā 5210, ir jaukti izstrādājumi tikai tad, ja pats kokvilnas audums ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētiem pavedieniem, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta dzija. Piemērs: Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no kokvilnas dzijas, kas iekļauta pozīcijā 5205, un no sintētiska auduma, kas iekļauts pozīcijā 5407, tad izmantotās dzijas acīmredzot ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts izstrādājums. 5.3. Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst "dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, pozamenta vai ne", šī pielaide attiecīgajai dzijai ir 20 %. 5.4. Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros ietilpst "lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera segumu vai bez tā, kas nepārsniedz 5 mm un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām", šī pielaide attiecīgajai lentei ir 30 %. 6. piezīme: 6.1. Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. ailes noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem izstrādājumiem, var izmantot, ja tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ja to vērtība nepārsniedz 8 % no izstrādājuma ražotāja cenas. 6.2. Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50. līdz 63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli. Piemērs: Ja saraksta noteikums paredz, ka konkrētā tekstilizstrādājumā (piemēram, biksēs) jāizmanto pavedieni, tad tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50. līdz 63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ietilpst tekstilmateriāli. 6.3. Ja piemēro noteikumu par procentuālo daudzumu, tad vērtība tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri nav klasificēti 50. līdz 63. nodaļā, jāņem vērā, aprēķinot vērtību izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem. 7. piezīme: 7.1. "Īpašie procesi" pozīcijās ex 2707, 2713-2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 ir šādi: a) vakuumdestilācija; b) sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu; c) krekings; d) riformings; e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem; f) process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sērskābes anhidrīdu; neitralizācija ar sārmainām vielām; atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivētām zemēm, aktivētu kokogli vai boksītu; g) polimerizācija; h) alkilēšana; i) izomerizācija. 7.2. "Īpašie procesi" pozīcijās 2710, 2711 un 2712 ir šādi: a) vakuumdestilācija; b) sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu; c) krekings; d) riformings; e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem; f) process, kas ietver visas šādas darbības: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sērskābes anhidrīdu; neitralizācija ar sārmainām vielām; atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivētām zemēm, aktivētu kokogli vai boksītu; g) polimerizācija; h) alkilēšana; ij) izomerizācija; k) tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu pārstrādātajos produktos vismaz par 85% (ASTM D 1266-59 T metode); l) tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, kas nav filtrācija; m) tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bar spiedienā un temperatūrā, kas pārsniedz 250°C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Eļļošanas materiālu pozīcijā ex 2710 turpmāka apstrāde ar ūdeņradi (piemēram, hidroattīrīšana vai atkrāsošana), konkrēti, krāsas vai stabilitātes uzlabošanai, tomēr nepieder pie īpašiem procesiem; n) tikai attiecībā uz kurināmo mazutu pozīcijā ex 2710 destilācija pie atmosfēras spiediena, ja mazāk kā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300°C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86; o) tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710, izņemot gāzeļļas un kurināmo mazutu, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi; p) tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kas pēc svara satur mazāk kā 0,75 % eļļas) pozīcijā ex 2712, attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju. 7.3. Attiecībā uz pozīciju ex 2707, 2713 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 izstrādājumiem vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, noteikta sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai līdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir. III pielikums PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR 1 PARAUGS UN PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR 1 PIETEIKUMA PARAUGS Instrukcijas attiecībā uz veidlapu 1. Katras veidlapas izmēri ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm no veidlapas garuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskām koka šķiedrvielām un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus. 2. Kopienas dalībvalstu un Latvijas kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai uzticēt tās iespiest apstiprinātai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt. V pielikums To izstrādājumu saraksts, kuru izcelsme ir Turcijā un kuriem nepiemēro 3. un 4. panta noteikumus Harmonizētās sistēmas nodaļu un pozīciju secībā