21. Article

Valsts vai tās administratīvā teritorija saglabā govju enzootiskās leikozes brīvas valsts vai tās administratīvās teritorijas statusu, ja: 21.1. pēc nokaušanas visiem dzīvniekiem veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kuras laikā atklātos jaunveidojumus nosūta laboratoriskai izmeklēšanai, lai atklātu iespējamo govju enzootiskās leikozes ierosinātāju; 21.2. Pārtikas un veterinārais dienests ziņo Eiropas Komisijai par visiem gadījumiem, kad atklāta dzīvnieku saslimšana ar govju enzootisko leikozi; 21.3. visus dzīvniekus, kuru laboratoriskie izmeklējumi bija pozitīvi vai kuri radīja aizdomas par saslimšanu ar govju enzootisko leikozi, nokauj, bet šo dzīvnieku izcelsmes ganāmpulkos veic šo noteikumu 17. un 18.punktā minētos pasākumus, lai ganāmpulkam nodrošinātu iespēju iegūt govju enzootiskās leikozes brīva ganāmpulka statusu; 21.4. visus dzīvniekus, kuri ir vecāki par 24 mēnešiem, reizi piecos gados laboratoriski izmeklē, izmantojot vienu no šādām metodēm: 21.4.1. imūnās difūzijas reakciju agara gēlā, antigēna standartizācijas metodi vai ELISA testu; 21.4.2. izmeklēšanu saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātu un apstiprinātu govju enzootiskās leikozes laboratorisko metodiku, kas garantē 99 % ticamību, un iegūtajos laboratoriskajos izmeklējumos govju enzootiskā leikoze ir konstatēta ne vairāk par 0,2 % no visiem izmeklētajiem ganāmpulkiem.