2. Article

(1) - novērtē tikai upēs, kuru garums pārsniedz 100 km un sateces baseina laukums ir lielāks par 1000 km2. Vides ministrs R.Vējonis 4.pielikums Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93 Kritēriji augstas, labas un vidējas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai 1. Upes Nr. p.k. Augsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte 1 2 3 4 1.1. Bioloģiskie kritēriji 1.1.1. Fitoplanktons Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa ietekmējusi antropogēnā darbība. attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem. ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā Fitoplanktona vidējais sastopamības biežums pilnībā Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, labas kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas. nemaina tipam specifisko ūdens caurredzamību. fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem intensitātes neliela palielināšanās var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem 1.1.2. Makrofīti un fitobentoss Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem nav ietekmējusi antropogēnā darbība. atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Novērojamas Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātu makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju biežuma izmaiņas augšanu, kas izraisa virszemes ūdensobjektā mītošo lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences 1.1.3. Bentiskie bezmugurkaulnieki Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem. attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk antropogēnā darbība. Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas. grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība antropogēnā darbība. Bezmugurkaulnieku sugu sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no un daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par daudzveidības rādītāji neatšķiras no rādītājiem, kuri rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība antropogēnā darbība zemāki par labas kvalitātes rādītājiem 1.1.4. Zivis Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam ietekmējusi antropogēnā darbība. ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās raksturīgās zivju sugas. hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, vairošanās vai attīstības traucējumus gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas zivju sugas nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti 1.2. Hidromorfoloģiskie kritēriji 1.2.1. Hidroloģiskais režīms Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, kā arī saistība ar Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība parametriskās vērtības parametriskās vērtības 1.2.2. Upes nepārtrauktība Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas sedimentu pārvietošanās parametriskās vērtības parametriskās vērtības 1.2.3. Morfoloģiskie apstākļi Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas, Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no parametriskās vērtības parametriskās vērtības apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība 1.3. Fizikāli ķīmiskie kritēriji 1.3.1. Vispārīgie apstākļi Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti nedaudz Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, parametriskās vērtības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu. Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu 1.3.2. Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem parametriskās vērtības 1.3.3. Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem parasti raksturīgas antropogēnās darbības prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis) virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem parametriskās vērtības 2. Ezeri Nr. p.k. Augsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte 1 2 3 4 2.1. Bioloģiskie kritēriji 2.1.1. Fitoplanktons Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas antropogēnā darbība. Fitoplanktona vidējās biomasas paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes raksturojošo parametru vērtību izmaiņas. apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un biežuma un intensitātes neliela palielināšanās ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem 2.1.2. Makrofīti un fitobentoss Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība. atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības sastopamības izmaiņas paātrinātas augšanas izraisītām virszemes ūdensobjektā biežuma rādītāju izmaiņas. mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām. izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās sabiedrības aizvietotas ar baktērijām darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences 2.1.3. Bentiskie bezmugurkaulnieki Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem ietekmējusi antropogēnā darbība. Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas. grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku sugu Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība neietekmētā vidē. Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no antropogēnās un daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu daudzveidības rādītāji neatšķiras no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem kvalitātes rādītājiem rādītājiem 2.1.4. Zivis Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji ietekmējusi antropogēnā darbība. ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības raksturīgās zivju sugas. hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā vairošanās vai attīstības traucējumus gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas nav sastopamas 2.2. Hidromorfoloģiskie kritēriji 2.2.1. Hidroloģiskais režīms Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, ūdens līmenis, Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem ūdens apmaiņas biežums, kā arī saistība ar pazemes nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, parametriskās vērtības parametriskās vērtības kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība 2.2.2. Morfoloģiskie apstākļi Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem daudzums, ezera piekrastes zonas stāvoklis un nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas struktūra atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, parametriskās vērtības parametriskās vērtības kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība 2.3. Fizikāli ķīmiskie kritēriji 2.3.1. Vispārīgie apstākļi Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti nedaudz Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu parametriskās vērtības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums vērtību sasniegšanu. un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu 2.3.2. Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas konstatēt ar vismodernākajām, plaši lietotajām virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem parametriskās vērtības analīzes metodēm 2.3.3. Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis) virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem parametriskās vērtības