2. Article

Ūdeņu stāvokļa ķīmiskā monitoringa testēšanas metodēm nepieciešams novērtēt vismaz: 2.1. noteikšanas robežu kā izejas signāla vai koncentrācijas vērtību, virs kuras ar iepriekš noteiktu ticamību var apgalvot, ka paraugs atšķiras no tukša parauga, kurā nav nosakāmā parametra; 2.2. kvantitatīvās noteikšanas robežu kā iepriekš noteiktu noteikšanas robežas daudzkārtni pie tādas nosakāmā parametra koncentrācijas, kuru pamatoti var noteikt ar pieņemamu pareizību un precizitāti. Kvantitatīvās noteikšanas robežu var aprēķināt, izmantojot atbilstošu standartvielu vai paraugu, kā arī to var iegūt no kalibrēšanas līknes zemākā kalibrēšanas punkta, neņemot vērā tukšo paraugu; 2.3. mērījumu nenoteiktību kā pozitīvu parametru, kas raksturo mērāmā lieluma kvantitatīvo vērtību izkliedi. Nenoteiktības novērtēšanai var izmantot eksperimentālos datus, testēšanas iekšējās kontroles datus, eksperta vērtējumu, kā arī literatūras un reprezentatīvu laboratoriju salīdzinošo testēšanu datus. 3. ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmanto testēšanas metodes, kuru veiktspējas raksturlielumi nodrošina šādu prasību izpildi: 3.1. mērījumu nenoteiktība, kas konkrētam parametram novērtēta attiecīgā vides kvalitātes normatīva līmenī, ir 50 % vai mazāka, ja k = 2 (k ir statistikā izmantots skaitlisks lielums pārklāšanās koeficients, kuru lieto kā reizinātāju nenoteiktības aprēķinam, lai mērījumu nenoteiktībai nodrošinātu vismaz 95 % ticamības līmeni); 3.2. konkrēta parametra kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no attiecīgā vides kvalitātes normatīva vērtības.