22. Article

Izstrādājot pazemes ūdeņu monitoringa programmu, centrs ievēro šādas prasības: 22.1. monitoringa staciju skaitu un izvietojumu izvēlas tādu, lai: 22.1.1. iegūtu ticamus un pietiekamus monitoringa datus, kas nodrošina saskaņotu un visaptverošu pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāju pārskatu un pārskatu par ūdens horizontiem un kompleksiem katrā pazemes ūdensobjektā, kā arī raksturotu attiecīgos datus plānā un griezumā; 22.1.2. iegūtie dati ļautu noteikt pazemes ūdeņu kvalitātes klasi; 22.1.3. konstatētu katru pazemes ūdeņu kvantitatīvā stāvokļa izmaiņu tendenci, identificētu visas ievērojamas un stabilas piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošas tendences, kā arī noteiktu sākumpunktu, kurā jāuzsāk pasākumi attiecīgās augšupejošās tendences novēršanai vai samazināšanai (turpmāk sākumpunkts). Piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejoša tendence ir statistiski un videi nozīmīgs piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums pazemes ūdensobjektā vai objektu grupā antropogēnās darbības ietekmē, ko ir nepieciešams novērst vai samazināt atbilstoši šo noteikumu 40.punktā minētajiem nosacījumiem; 22.1.4. ietvertu pietiekamu monitoringa staciju skaitu, lai raksturotu konkrēto situāciju un ļautu noteikt ūdens resursus katrā pazemes ūdensobjektā, ņemot vērā īstermiņā un ilgtermiņā notiekošās ūdens resursu atjaunošanās izmaiņas; 22.2. pazemes ūdensobjektos, kuri šķērso Latvijas robežu, nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu un paraugu ņemšanas biežumu, kas ļauj novērtēt pārrobežu pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, ātrumu un ķīmiskās kvalitātes izmaiņas, kā arī konstatēt izmaiņu cēloni; 22.3. pazemes ūdensobjektos, kuros konstatēts risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus (turpmāk riska pazemes ūdensobjekti), nodrošina tādu monitoringa staciju blīvumu, vietas izvēli un paraugu ņemšanas biežumu, lai varētu novērtēt ūdens ieguves un mākslīgas pazemes ūdeņu krājumu papildināšanas ietekmi uz pazemes ūdeņu līmeni un, identificējot piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci, ar to būtu pietiekami, lai: 22.3.1. pamatojoties uz iegūto informāciju, precīzi un ticami atšķirtu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci no dabiskās izcelsmes svārstībām; 22.3.2. laikus noteiktu piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenci un veiktu pasākumus, lai novērstu vai mazinātu pazemes ūdeņu kvalitātes būtisku pasliktināšanos; 22.3.3. izvērtētu riska pazemes ūdensobjekta īslaicīgos fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus, tai skaitā pazemes ūdens plūsmas īpatnību, atjaunošanās ātrumu un piesārņojošo vielu izsūkšanās laiku caur augsni vai augsnes apakškārtu; 22.4. izmanto tādas monitoringa un analīžu metodes, kas atbilst starptautiskajiem kvalitātes kontroles principiem, tai skaitā Eiropas Standartizācijas komitejas vai valstu un organizāciju starptautiski atzītas standartmetodes, lai nodrošinātu iegūto datu līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību; 22.5. veicot datu laikrindu tendenču analīzi monitoringa vietām, novērtējumam izmanto statistikas metodi, tai skaitā regresijas analīzi; 22.6. lai izvairītos no kļūdām piesārņojošo vielu, vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas augšupejošo tendenču noteikšanā riska pazemes ūdensobjektos, visiem tiem pazemes ūdeņu kvalitātes rādītāju mērījumu rezultātiem, kas ir mazāki par kvantitatīvās noteikšanas robežu, piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no laikrindās novērtētās augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot kopējos pesticīdus. 31 (Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.73; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.694; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.945)