4. Article
Atzīt par spēku zaudējušām
Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar
Ministru kabineta 2001.gada 20.marta sēdes protokollēmumu (prot.
Nr.12 7.§) "Par Latvijas rūpniecības attīstības
pamatnostādnēm").
Ministru prezidents
E.Repše
Ekonomikas ministra vietas
izpildītājs - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
I.Gaters
(Ministru kabineta
2004.gada 25.februāra rīkojums
Nr.120)
Latvijas rūpniecības
attīstības pamatnostādņu (2004.-2013.) kopsavilkums
Latvijas rūpniecības attīstības
pamatnostādņu (2004.-2013.) projekts ir izstrādāts, lai precizētu
Ministru kabineta 2001.gada 20.marta sēdē apstiprinātās Latvijas
rūpniecības attīstības pamatnostādnes:
• atbilstoši Deklarācijas par
Ministru kabineta iecerēto darbību 3.2.apakšnodaļai "Rūpniecības
attīstība";
• rūpniecības attīstības politikas
virzienu saskaņošanai ar Eiropas Savienības deklarēto rūpniecības
politiku paplašinātā Eiropā (Eiropas Komisijas 2002.gada
paziņojums "Rūpniecības politika paplašinātā Eiropā");
• ņemot vērā Eiropas Komisijas
2002.gada 9.oktobra progresa ziņojumā par Latvijas rūpniecības
politiku paustos aizrādījumus (pārāk vispārīgi rūpniecības
politikas dokumenti, vāja sadarbība ar citām ministrijām);
• paredzot ciešāku sadarbību ar
citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādājot un
īstenojot rīcības plānu pamatnostādnēs definēto rīcības virzienu
un rezultātu sasniegšanai.
Rūpniecības konkurētspēju ietekmē
daudzi faktori. Ņemot vērā apzinātos rūpniecības attīstību
ietekmējošos faktorus, tiek noteiktas šādas būtiskākās problēmas,
kas kavē rūpniecības attīstību un konkurētspējas veicināšanu:
• augsti kvalificētu speciālistu
trūkums, it īpaši inženiertehniskajās nozarēs;
• dominē novecojušu tehnoloģiju
izmantošana, vāja moderno tehnoloģiju pārnese, zems inovāciju
līmenis;
• nepietiekama investīciju
piesaiste bāzes infrastruktūras un rūpniecības attīstībai, it
īpaši Latvijas reģionos;
• kvalitātes un vides pārvaldības
sistēmu ieviešanas, sertificēšanas un uzturēšanas augstās
izmaksas, nepietiekami pieejama strukturēta informācija par
brīvprātīgajām un obligātajām kvalitātes un vides pārvaldības
prasībām;
• nepietiekama informācija un
atbalsts vides aizsardzības un darba aizsardzības prasību
ieviešanā;
• netiek sekmēta jaunu tirgu
apgūšana un mārketinga pasākumi ārējā tirgū;
• apgrūtināta pieeja finansējumam,
lai risinātu minētās problēmas.
Ņemot vērā kopējo Eiropas
Savienības industriālo politiku, Latvijas pašreizējos rūpniecības
attīstības politikas virzienus, kā arī Latvijas rūpniecības
stipro un vājo pušu izvērtējumu, tiek izvirzīti šādi galvenie
rūpniecības attīstības politikas pamatprincipi:
• uz zināšanām un zinātnes
sasniegumiem balstītu rūpniecības nozaru (sektoru/kopu)
attīstība, izvirzot zinātni un zināšanas kā galveno rūpniecības
attīstības faktoru;
• produktivitātes paaugstināšana
tradicionālajās rūpniecības nozarēs, to modernizācija;
• zinātniskās pētniecības,
augstākās un profesionālās izglītības, tālākizglītības,
kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas lomas ievērojama
palielināšana rūpniecības attīstības nodrošināšanā, augsti
kvalificētu cilvēkresursu sagatavošanā un iesaistīšanā
rūpnieciskajā ražošanā;
• inovatīvo procesu ievērojama
stimulēšana, inovācijām labvēlīgu priekšnosacījumu nodrošināšana,
vispusīgs atbalsts inovatīvajai darbībai;
• uzņēmējdarbības vides pilnveide,
kas aktivizētu uzņēmējdarbību, veidojot jaunas darba vietas un
palielinot nodarbināto skaitu;
• jaunu tirgu apgūšana;
• resursu izmantošanas
efektivitātes paaugstināšana.
Atbilstoši noteiktajām problēmām
un ņemot vērā minētos rūpniecības attīstības politikas
pamatprincipus, tiek noteikti galvenie rīcības virzieni, kuri ir
ietverti šādās pamatgrupās:
• nodrošinājums ar augsti
kvalificētiem speciālistiem un zināšanu bāzes veidošana;
• zinātņietilpīgu tehnoloģiju un
inovāciju attīstības sekmēšana;
• biznesa vides un rūpniecības
bāzes infrastruktūras pilnveidošana;
• kvalitātes nodrošināšana;
• ilgtspējīga attīstība;
• eksporta veicināšana.
Nepieciešamais valsts un
pašvaldību budžeta finansējums būs kā līdzfinansējums Attīstības
plānā iekļauto pasākumu un aktivitāšu īstenošanai laikā no
2004.gada līdz 2006.gadam, kā arī aktivitātēm, kuras tiks
iekļautas Attīstības plānā 2007.-2013.gadam. Attīstības plānā
paredzētais indikatīvais finansējums tiks precizēts, izstrādājot
rīcības plānu Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādņu
(2004.-2013.) īstenošanai.
Ekonomikas ministra vietas
izpildītājs - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
I.Gaters
asdeclarationenvironmentfilinggovernmentjoint-stockmktax-authorityvid