7. Article — valsts civiliestādes vadītājam, ja tam kļuvuši zināmi

fakti par disciplinārpārkāpumu, uzliek pienākumu ierosināt disciplinārlietu nekavējoties, bet 9. pants tikai piešķir tiesības ierēdni atstādināt no amata. Par atstādināšanu civiliestādes vadītājs var lemt, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Atstādināšana no amata ir valsts civiliestādes vadītāja rīcībā esošs preventīvs līdzeklis - iespēja novērst varbūtējā disciplinārpārkāpuma turpināšanu. Saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 6. pantu un Noteikumiem nr. 160 Ministru kabineta lēmumi var tikt pieņemti (noformēti) noteikumu, instrukciju, ieteikumu, sēdes protokola izrakstu (protokollēmumu), kā arī rīkojumu formā. Ar rīkojumiem Ministru kabinets uzdod noteiktus uzdevumus un kārto citus konkrētus valsts pārvaldes darba organizatoriskos jautājumus. Savukārt Ministru kabineta sēdes protokollēmumi ir sēdē pieņemti lēmumi , kas attiecas uz Ministru kabineta locekļiem, Valsts kanceleju vai citām institūcijām un to amatpersonām. Kā redzams no Protokollēmuma, Ministru kabinets ir pieņēmis zināšanai Ministru prezidenta Andra Šķēles sniegto informāciju par disciplinārlietas ierosināšanu pret Valsts kancelejas direktoru Alvi Vītolu un viņa atstādināšanu no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Nepamatots ir pieteikuma iesniedzēja pārstāvja un liecinieka viedoklis, ka Protokollēmumam ir tikai informatīvs raksturs, uz ko norādot vārdi "pieņemt zināšanai", un ka Ministru kabineta locekļi šajā jautājumā savu attieksmi neesot pauduši. Protokollēmuma otrais teikums, ar kuru Valsts kancelejas direktora pienākumus uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku uzdots pildīt Juridiskā departamenta vadītājai Agnesei Kveskai, norāda uz to, ka Ministru kabinets nav tikai pasīvi uztvēris Ministru prezidenta sniegto informāciju, bet, pastāvot aizdomām par valsts budžeta līdzekļu nepamatotu tērēšanu, ir akceptējis Ministru prezidenta priekšlikumu ierosināt disciplinārlietu un atstādināt Alvi Vītolu no amata. Bez tam saskaņā ar Noteikumu nr. 160 96. punktu Ministru kabineta locekļiem bija iespēja divu darbadienu laikā pēc Protokollēmuma saņemšanas rakstveidā iesniegt piezīmes vai iebildumus attiecībā uz minētā akta saturu. Pieņemot Protokollēmumu, Ministru kabinets ir paudis savu attieksmi un izteicis gribu gan ierosināt disciplinārlietu pret Alvi Vītolu, gan arī atstādināt viņu no amata. Tas, ka Ministru kabineta griba ir izteikta protokollēmuma formā, nav pietiekams pamats atzīt, ka Ministru kabinets kā valsts civiliestādes vadītājs šādu gribu nav izteicis vispār. Turklāt abiem adresātiem - Alvim Vītolam un Agnesei Kveskai Ministru kabineta griba Protokollēmuma parakstīšanas brīdī ir bijusi zināma, viņi šo gribu ir ievērojuši un rīkojušies atbilstoši tai. Tādējādi Ministru kabinets ir rīkojies kā valsts civiliestādes vadītājs un lēmis Disciplinārsodu noteikumu 7. panta pirmās daļas un 9. panta izpratnē. 3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 5. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Tāpēc tai nav piekritīga lietas izskatīšana daļā par apstrīdētā akta atbilstību Noteikumu nr. 160 157. punktam un Nolikuma 23. punktam. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt, ka Ministru prezidenta 2000. gada 15. februāra rīkojums nr. 51 par disciplinārlietas ierosināšanu pret Valsts kancelejas direktoru un viņa atstādināšanu no amata kā priekšlikums ir Ministru kabineta 2000. gada 15. februāra sēdes protokollēmuma (prot. nr. 8, 1. §) "Par Valsts kancelejas direktoru" neatņemama sastāvdaļa. 2. Atzīt, ka Ministru kabineta 2000. gada 15. februāra sēdes protokollēmums (prot. nr. 8, 1. §) "Par Valsts kancelejas direktoru" atbilst Ministru kabineta iekārtas likuma 32. pantam, likuma "Par valsts civildienestu" 1. panta trešajai un ceturtajai daļai, 29. pantam un 58. panta pirmajai daļai. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 2000. gada 27. jūnijā. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs Aivars Endziņš Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis Satversmes tiesas tiesnesis Juris Jelāgins Satversmes tiesas tiesnesis Andrejs Lepse Satversmes tiesas tiesnese Ilze Skultāne Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka