36. Article — paredz ļoti būtiskus īpašuma lietošanas tiesību

aprobežojumus, īpaši būvniecības jomā. Domes noteikumu Nr. 17 un Nr. 18 izstrādes uzsākšanas, kā arī pieņemšanas laikā un domes noteikumu Nr. 10 izstrādes uzsākšanas laikā kāpu aizsargjoslā citastarp bija aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves. Izņēmuma gadījumā iepriekšminētie darbi tika atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja attiecīgās darbības bija paredzētas teritoriju attīstības ģenerālplānos (sk. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punktu un trešās daļas 1. punktu, kas bija spēkā līdz 2002. gada 25. martam). Tādējādi ikvienam būvniecības gadījumam bija jābūt īpaši pamatotam. Kopš 2002. gada 26. marta, kad stājās spēkā Aizsargjoslu likuma 36. pantā izdarītie grozījumi, būvniecības iespējas šajās teritorijās tika nedaudz paplašinātas. Proti, tika aizliegts celt dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kur nav bijis iepriekšējās apbūves, kā arī celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas. Tomēr iepriekšminētie darbi tika atļauti gadījumos, ja bija saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un ja attiecīgās darbības bija paredzētas teritoriju plānojumos (sk. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī septīto daļu). Tādējādi Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi interpretējami tikai kopsakarā ar šā likuma 6. pantu. Nolūkā sasniegt 6. pantā minēto mērķi 36. pants jaunu piekrastes apbūvi kopumā aizliedz. Kaut arī pašvaldībai šajā pantā iekļautās normas dod tiesības izlemt citādi, tomēr tās rīcības brīvību ierobežo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības aizsargjoslas noteikšanas mērķis. Pašvaldībai tai noteiktās rīcības brīvības ietvaros, nepārkāpjot iepriekšminēto mērķi un ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku, dotās tiesības izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību saglabāšanas un attīstības intereses. 5.5. Arī rīcība ar valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā tika un tiek stingri regulēta. Proti, gan Aizsargjoslu likuma sākotnējā redakcija, gan arī turpmākie likuma grozījumi noteic, ka pašvaldības vai valsts īpašumā esošās zemes iznomāšanas gadījumos, ja tiek plānota zemes lietojuma maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs MK lēmums (rīkojums). Savukārt valsts īpašumā esošas vai valstij piekrītošas meža zemes atsavināšanas gadījumos bija nepieciešams MK vai pat Saeimas lēmums (sk. Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu, kas bija spēkā līdz 2002. gada 25. martam, likuma "Par valsts meža izmantošanu" 7. panta otro daļu, kas bija spēkā līdz 2000. gada 16. martam, likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" 17. pantu, kas bija spēkā līdz 2000. gada 16. martam). Līdz ar Meža likuma spēkā stāšanos 2000. gada 17. martā vēl vairāk tika ierobežota rīcība ar valsts meža zemi. Saskaņā ar šā likuma 44. panta ceturto un piekto daļu, pirmkārt, tagad jau jebkuras valsts meža zemes pārdošanai vai citāda veida atsavināšanai neatkarīgi no tās atrašanās vietas ir nepieciešams MK vai Saeimas akcepts. Otrkārt, būtiski tiek paplašināta Saeimas kompetence šajā jomā. Bez tam likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 72. panta ceturtā daļa noteic, ka neapbūvētus valsts meža fonda zemesgabalus, kuri bija Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, nevar privatizēt iepriekšminētajā likumā noteiktajā kārtībā. 6. To, vai pieteikuma iesniedzējs ir ņēmis vērā kāpu aizsargjoslas īpašo statusu, nepieciešams izvērtēt katrā gadījumā atsevišķi. 6.1. Domes noteikumi Nr. 18 MK 2000. gada 12. janvāra rīkojumam Nr. 16 "Par zemesgabalu Jūrmalā saglabāšanu valsts īpašumā" pievienotie dokumenti liecina, ka šis tolaik neapbūvētais zemesgabals 146 373 kvadrātmetru platībā atrodas "Jūrmalas pilsētas meža īpaši aizsargājamā kāpu meža zonā". Tā kā tas savulaik (pirms 1940.gada) nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā, bet gan atradies Rīgas Jūrmalas pilsētas pašvaldībai tikai dzimtsnomā, zemes komisija ir nolēmusi izveidot šo zemesgabalu kā valstij piekrītošu un tikai 197 kvadrātmetrus jeb 0,0013 domājamās daļas iznomāt ārpus zemesgabala esošā namīpašuma uzturēšanai. Minētais rīkojums paredz šo zemesgabalu saglabāt valsts īpašumā un, nododot Aģentūras valdījumā, ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Aģentūras personā. Savukārt, izanalizējot lietas piektajā sējumā esošos materiālus, var secināt, ka pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā Aģentūra pirms domes noteikumu Nr. 18 apstiprināšanas šo zemesgabalu iznomājusi vairākām personām, parasti uz 10 gadiem, piemēram, "teritorijas sakopšanai", "kāpu zonas sakārtošanai", "pagalma izveidošanai un labiekārtošanai", "viesnīcas infrastruktūras ierīkošanai, apsaimniekošanai un labiekārtošanai", vasarnīcas, kas atrodas ārpus izveidotā Bulduri 1001 zemesgabala, "apsaimniekošanai", "atpūtas zonas labiekārtošanai" u.tml. Bez tam līgumos tiek paredzētas vai nu "tiesības iegādāties nomāto zemesgabalu īpašumā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem", vai arī iespējas "izmantot Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktās pirmpirkuma tiesības". Atsevišķos gadījumos tiek paredzēts, ka "līgums tiek izbeigts, ja nomnieks noslēdz zemesgabala pirkuma līgumu" vai "ja nomnieks iegūst īpašuma tiesības uz zemesgabalu". Pēc domes noteikumu Nr. 18 apstiprināšanas un šīs teritorijas sadalīšanas atsevišķos zemesgabalos saskaņā ar Aģentūras lūgumiem (sk. domes 2002.gada 27.marta lēmumu Nr.214, lietas piektā sējuma 49.-53. un 123.lpp.) līgumslēdzēji maina līguma priekšmetu un mērķi, paredzot daļu no iznomātajām platībām apbūvēt, pie tam ievērojamu daļu zemes izmantot darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei. Piemēram, 2001. gada 1. februārī noslēgtajā nomas līgumā Nr. 11/463z par daļas (21076 m2) zemesgabala Bulduri 1001 iznomāšanu kā sākotnējais mērķis 1171 kvadrātmetrus lielai platībai tiek norādīts "viesnīcas infrastruktūras ierīkošana, apsaimniekošana un labiekārtošana", bet atlikušajiem 19905 kvadrātmetriem - "teritorijas sakopšana un izmantošana". Savukārt 2002. gada 19. decembrī pēc domes noteikumu Nr. 18 apstiprināšanas sakarā ar iepriekšminēto līgumu noslēgtā papildu vienošanās šai teritorijai paredz pavisam citu mērķi un 3580 kvadrātmetri tiek iznomāti "darījumu un komerciāla rakstura apbūvei". Lietā ir dokumenti, kas liecina, ka vairākas valsts institūcijas pirms domes noteikumu Nr. 18 pieņemšanas ir uzskatījušas, ka šajā gadījumā sakarā ar iznomātās valsts zemes lietošanas mērķa maiņu būtu nepieciešams MK akcepts. Piemēram, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora 2001. gada 19. jūlija vēstulē Nr. 1- 4/1802 pieteikuma iesniedzējam, iebilstot pret dabas pamatnes teritorijas samazināšu un Bulduru 1001 teritorijas sadalīšanu atsevišķos zemesgabalos, jo tas "izsauktu kāpu biotopu fragmentāciju", domes uzmanība tiek pievērsta apstāklim, ka "nav pievienoti MK lēmumi par daļu zemes gabala iznomāšanu atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. pantam". Arī domes būvvaldes vadītāja 2001. gada 16. augusta vēstulē Nr. 11-1179 Aģentūras ģenerāldirektoram K. Bricim tiek lūgts papildus "iesniegt MK lēmumus par zemesgabala daļu iznomāšanu atbilstoši LR Aizsargjoslu likumam". Tomēr attiecīgi MK rīkojumi (lēmumi) pirms domes noteikumu Nr. 18 apstiprināšanas nav saņemti. Arī Aģentūra savā praksē šādos gadījumos (sk. lietas trešā sējuma 53. lpp.) vispār nekad nav gatavojusi MK rīkojumu projektus zemes izmantošanas jautājumos. Lietā nav arī materiālu, ka MK akceptu būtu pieprasījuši šīs zemes nomnieki. Tomēr pieteikuma iesniedzējs, neraugoties uz tā rīcībā esošo informāciju - domes būvvaldes 2001. gada 2. novembra atzinumu "Par izstrādāto detālplānojumu zemesgabalam Jūrmalā, "Bulduri 1001"", kurā redzams, ka izstrādāto projektu neatbalsta virkne valsts institūciju un amatpersonu: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Rīgas virsmežniecības kāpu mežniecība, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - jau pēc dažām dienām, proti, 7. novembrī, šo detālplānojumu apstiprina. 6.2. Domes noteikumi Nr. 17 Vērtējot šos noteikumus, redzams, ka valsts īpašumā esošu neapbūvētu zemesgabalu Jūrmalā, Bulduru prospektā 119 (4955 m2), kas ietilpst kāpu aizsargjoslā un veidots kā parks ar gājēju celiņiem un atpūtas soliem, Aģentūra iznomājusi 1998. gada 4. martā blakus esošā 5156 kvadrātmetrus lielā zemesgabala Bulduru prospektā 117 īpašniecei. Balstoties uz lēmumu Nr. 85, jau 2000. gada 5. aprīlī zemesgabala nomniece pieteikuma iesniedzējam ir iesniegusi iesniegumu, lūdzot "apstiprināt izstrādāto detālplānojumu zemes gabalam Jūrmalā Bulduru prospektā 119, kā arī izsniegt arhitektūras un plānošanas uzdevumu individuālās dzīvojamās mājas celtniecībai" (lietas pirmā sējuma 74. lpp.). Vēlāk, 2000. gada 25. oktobrī, arī Aģentūra lūdz domei pieņemt lēmumu par detālplānojuma uzsākšanu zemesgabalam Bulduru prospektā 119 (sk. lietas otrā sējuma 166. lpp.). Sakarā ar to, ka pieteikuma iesniedzējs šo teritoriju iekļāvis "nepieciešamāko detālplānojumu" sarakstā, 2001. gada 25. aprīlī tas nolemj atbalstīt šā plānojuma uzsākšanu, kā arī apstiprināt plānošanas uzdevumu. Kā detālplānojuma uzsākšanas iemesls tiek minēts nomnieces un Aģentūras iesniegums, bet mērķis - izstrādāt detālplānojumu, nosakot projektējamās apbūves novietni, tās funkciju un apbūves rādītājus - apbūves intensitāti, blīvumu un augstumu, vadoties no Jūrmalas apbūves noteikumiem un Latvijas Republikas būvnormatīviem (sk. lietas trešā sējuma 4. -7. lpp.). Būtiskas iebildes pret šo pieteikuma iesniedzēja noteikumu projektu tika saņemtas 2001. gada 15. oktobrī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Tā savā atzinumā norāda, ka detālplānojums ietver valsts nozīmes kultūras pieminekļa Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajona (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritoriju un tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tā saglabāšanai un aizsardzībai. Inspekcija iesaka pieteikuma iesniedzējam Bulduru prospektā 119 "pašreizējās nomas attiecības pēc to izbeigšanās nepagarināt un neslēgt no jauna un šo teritoriju atstāt kā neapbūvējamu dabas rezervi, jo izstrādātajā plānojumā te paredzētā apbūve ir saistīta ar koku izciršanu". Bez tam šajā dokumentā uzmanība tiek pievērsta tam, ka pirms detālplānojuma pieņemšanas "nepieciešama pamatīgāka pilsētplānojuma vēsturiskā izpēte, priežu audžu vides novērtēšana un sabiedrības reāla iesaistīšana jautājumu apspriešanā" (lietas trešā sējuma 19.lpp.). 6.3. Domes noteikumi Nr. 10 Spriežot pēc detālplānojuma paskaidrojumu rakstā ietvertajiem teritorijas tehniskajiem rādītājiem, šis plānojums aptver salīdzinoši lielu kāpu aizsargjoslā ietilpstošu teritoriju - 379 219 kvadrātmetrus. Zeme šajā vietā pieder gan valstij Finanšu ministrijas personā - šī zeme nodota valdījumā Aģentūrai, kura to savukārt iznomājusi SIA "Vaivari" - gan arī pašai SIA "Vaivari", bet daļa tiek klasificēta kā pieteikuma iesniedzējam "piekrītoša zeme". Atsevišķas vietas no detālplānojumā iekļautās teritorijas jau ir apbūvētas, bet lielāko (34,8 ha) tās daļu klāj mežs, kas atbilstoši Ģenerālplānam atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves un savulaik, proti, pirms 1940. gada 21. jūlija, bijis Zemkopības ministrijas Meža departamenta īpašums. Teritorija iepriekšminētajos paskaidrojumos tiek atzīta par piemērotu apbūvei, jo "var nodrošināt labus dzīves, darba un atpūtas apstākļus". Detālplānojums paredz gan iepriekšējās apbūves rekonstrukciju, gan arī plašu apbūvi, ieskaitot sporta un atpūtas objektus ar atbilstošu infrastruktūru. Piemēram, šeit ieplānota sešstāvu četrzvaigžņu viesnīcas, veikalu, restorānu, kafejnīcu, bāru, sadzīves pakalpojumu objektu, tenisa halles (ar 3200 skatītāju vietām), vairāku atklātu tenisa kortu, reitterapijas nodaļas kompleksa ar jāšanas sporta manēžu (ar 200 skatītāju vietām) un zirgu staļļiem būvniecība, kā arī "viesu māju" jaunbūves. Līdz ar to ievērojamu daļu no detālplānojumā iekļautās teritorijas paredzēts lietot citām vajadzībām, nevis tādām, kādas noteiktas Ģenerālplānā (sk. sprieduma 4.2. punktu). Bez tam sabiedrisko iestāžu teritoriju iekārtošanai paredzēta arī meža zemes transformācija. Tā kā ar detālplānojumu tiek paredzēti ievērojami grozījumi Ģenerālplānā, pret šādu ieceri būtiskus iebildumus, citastarp uzskatot, ka šādos gadījumos nepieciešams MK akcepts, izteikusi domes Vides aizsardzības nodaļa. Kā norādīts domes Vides aizsardzības nodaļas 2002. gada 17. maija un 10. jūnija atzinumos (sk. lietas piektā sējuma 168. lpp.), šajā gadījumā notiek "atkāpšanās no noteiktajām pamatnostādnēm vides aizsardzības politikā pilsētā... projekts paredz būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos šajā teritorijā, kas uzskatāma par ļoti vērtīgu preterozijas kāpu mežu, kurā atrodamas arī ievērojama vecuma priedes". Lietā esošās bioloģiskās ekspertīzes un atzinumi bez iepriekšminētā B. Laimes un K. Vilka atzinuma (sk. lietas trešā sējuma 128. - 133. lpp.) par šajā teritorijā esošajām dabas vērtībām ir pretrunīgi. Piemēram, 2002. gada maijā biologs I. Kabucis secina, ka šajā teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi, taču ir sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas - pļavas silpurenes atradne (sk. lietas piektā sējuma 165. un 166. lpp.). Pie tam jāņem vērā, ka 2002. gada 18. decembra ekspertīze (sk. lietas trešā sējuma 91. - 99. lpp.), kas, no vienas puses, atbalsta detālplānojumu, bet no otras - izvirza būtiskus iebildumus pret tā realizāciju, ir veikta un iesniegta pieteikuma iesniedzējam tikai pēc domes noteikumu Nr. 10 pieņemšanas, proti, kad attiecīgais plānojums jau bija apstiprināts. Tiesa uzskata, ka vērība jāpievērš vienam no ekoloģiskajā ziņā vērtīgākajiem detālplānojuma teritorijā ietilpstošajiem meža zemes gabaliem Vaivari 1307 (31 684 m2), pret kura īpašuma tiesību piekritību un privatizāciju, kā arī iespējamo izmantošanu ir iebilduši Saeimas deputāti (sk. sprieduma konstatējošo daļu), Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji, kā arī Valsts meža dienests. Spriežot pēc Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un Privatizācijas aģentūras atbildēm tiesai un tām pievienotajiem dokumentiem, šis savulaik Zemkopības ministrijas Meža departamentam piederējušais zemesgabals, uz kura atrodas neliela terase, sākotnēji ar MK rīkojumu ticis nostiprināts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Tā kā zemesgabals nodots Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā, tā 1998. gada 15. oktobrī to uz 10 gadiem iznomājusi SIA "Vaivari" tūrisma uzņēmuma darbībai, nosakot, ka attiecīgā teritorija jāizmanto kā "meža parks". Taču pēc neilga laika, tā paša gada 21. oktobrī, ar MK rīkojumu Nr. 507 "Par zemes gabalu nodošanu privatizācijai" šis zemesgabals tiek nodots privatizācijai un Privatizācijas aģentūra jau 21. decembrī uzdod Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai sagatavot šo zemesgabalu privatizācijai. Pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras pieprasījumu, pieteikuma iesniedzējs 1999. gada 22. jūnijā paziņo, ka šis zemesgabals "saskaņā ar attīstības plānu atrodas mežu, mežaparku un parkmežu teritorijā (M). Izmantojot zemesgabalu pēc privatizācijas, jāievēro mežaparka apsaimniekošanas noteikumi. Mežaparka zemesgabalā iespējama ar atpūtu un mežaparka uzturēšanu saistīta būvniecība atbilstoši attīstības plāna prasībām" (sk. lietas trešā sējuma 103. lpp.). Tomēr Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2002. gada 22. maijā sagatavotajā teritorijas esošās izmantošanas grafiskajā attēlojumā (pirms detālplānojuma apstiprināšanas - sk. lietas sestā sējuma 10. un 11. lpp.) šis zemesgabals ietverts Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves. Savukārt pēc domes noteikumu Nr. 10 apstiprināšanas tas jau ir ieplānots galvenokārt kā darījumu iestāžu teritorija. Līdz ar to tiesai rodas šaubas, vai pieteikuma iesniedzējs pirms šā zemesgabala privatizācijas ir norādījis patieso zemesgabala izmantošanas mērķi. 7. Visos šajos gadījumos zeme krasta kāpu aizsargjoslā atrodas galvenokārt valsts īpašumā. Savukārt atbilstoši Ģenerālplānam tā ir dabas pamatnes teritorija, kuras saglabāšana un atjaunošana ir viens no svarīgākajiem Jūrmalas pilsētas līdzsvarotas attīstības uzdevumiem. Ņemot vērā, ka gan Aģentūra, gan arī pieteikuma iesniedzējs savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, minētajām institūcijām, slēdzot nomas līgumus vai arī lemjot par personu ierosinājumiem izstrādāt detālplānojumus, bija jāvadās no sabiedrības interesēm. No vienas puses, teritorijas plānošanas procesam ir jābūt atvērtam pret nepieciešamām un pamatotām izmaiņām. Taču no otras puses, teritorijas plānojumam jārada zināma stabilitāte. Tam jānodrošina, ka pašvaldības teritorijas attīstība notiek, strikti ievērojot tās intereses un vērtības, kurām, izstrādājot un pieņemot Ģenerālplānu, tika piešķirta prioritāra nozīme. Tā kā jebkuri teritorijas plānojuma grozījumi zināmā mērā rada nestabilitāti, tie pieļaujami vienīgi tad, ja tiek ievērots nepārtrauktības un pēctecības princips. Tas nozīmē, ka spēkā esošo teritorijas plānojumu var grozīt tikai tad, ja mainījies tā pamatojums. No ekspertu atzinumiem izriet secinājums, ka detālplānojumos ietvertajās teritorijās sastopamas nozīmīgas dabas vērtības: dabiski meža biotopi, saglabājies mežs, kurā aug vecas priedes, dažviet pat 200 līdz 260 gadus vecas. Turklāt šāda vecuma meži jau ir kļuvuši ļoti reti visā Latvijā. Atsevišķās vietās ir konstatētas Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas. Bez tam domes noteikumos Nr. 17 minētā teritorija ietilpst valsts nozīmes kultūras pieminekļa sastāvā. Tātad šīs teritorijas ir nozīmīgas gan no dabas un kultūras mantojuma, gan ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, un Ģenerālplāns tajās prioritāru nozīmi piešķīris dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai. Lemjot par minēto teritoriju apbūvi, jāņem vērā ne tikai ekonomiskie apsvērumi, bet arī vides aizsardzības principi. Tā kā paredzamās būvniecības dēļ dabiskie meža biotopi un cits saglabājamais dabas mantojums var tikt iznīcināts, apbūve, ievērojot izvērtēšanas principu, pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja pozitīvais rezultāts, ko no tās gūst, ne tikai ierosinātājs, bet arī sabiedrība kopumā, ir svarīgāks par šīs apbūves vai būvniecības negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti. Līdz ar to par pamatojumu atļautās šo teritoriju izmantošanas grozīšanai un apbūves iespēju paplašināšanai var kalpot vienīgi citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu esamība un vienīgi tādā gadījumā, ja nav alternatīvas. Taču, analizējot rīcību ar valsts īpašumā esošo zemi kāpu aizsargjoslā, ir redzams, ka līgumslēdzējas puses (Aģentūra un nomnieki) šajos gadījumos, īpaši domes noteikumu Nr. 18 un Nr. 17 sakarā, ir slēgušas pēc būtības fiktīvus nomas līgumus, jo to patiesais mērķis bija nevis šo neapbūvēto teritoriju "sakopšana" vai "apsaimniekošana", bet gan paredzētā dabas pamatnē ietilpstošās teritorijas izmantošanas veida daļēja maiņa, ieskaitot būvniecību. Saskaņā ar Aģentūras statūtiem tās darbības mērķis ir "valsts interešu realizēšana valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā. Aģentūra ir izveidota ar valsts gribu kā institūcija, kurai uzticēta arī publisko tiesību subjekta funkcija, tas ir, valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Lai gan Aģentūras kompetencē ir arī civiltiesiska rakstura darbību veikšana un tā izveidota uzņēmējsabiedrības formā, tas nebūt nenozīmē, ka tā ir tikai un vienīgi privāto tiesību subjekts" (1999. gada 9. jūlija Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 04-02(99) secinājumu daļas 2. punkts). Līdz ar to nevar piekrist K. Briča viedoklim, ka Aģentūras galvenais mērķis ir tikai gūt vislielāko peļņu no tai valdījumā nodotās zemes. Turklāt arī noteiktā nomas maksa nebūt neliecina, ka Aģentūra guvusi vislielāko iespējamo peļņu. Proti, līgumos ietvertā nomas maksa par zemes lietošanu "darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūves" gadījumos pēc vienošanās par attiecīgo līgumu priekšmeta mainīšanu tiek noteikta, nepārsniedzot piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības, lai gan MK 1995. gada 3. oktobra noteikumu Nr. 292 "Noteikumi par valsts zemes nomu" 11. punktā šis apmērs norādīts kā viszemākais, ko valsts institūcijas, slēdzot nomas līgumus par to valdījumā nodoto zemi, drīkst paredzēt. Līdz ar to Aģentūra pretēji likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" 3. panta pirmās daļas 2. punktam šos nenoliedzami vērtīgos zemesgabalus, no zemes tirgus vērtības raugoties, nav iznomājusi "par iespējami augstāko cenu". Analizējot domes noteikumus Nr. 10, Nr. 17 un Nr. 18 kopsakarā ar veiktajiem zemes darījumiem, jāsecina, ka, neraugoties uz dažādu valsts institūciju un pieteikuma iesniedzēja institūciju iebildumiem, kā arī ievērojamas sabiedrības daļas pretestību, tie izstrādāti, neņemot vērā dabas mantojuma saglabāšanas intereses, nemeklējot alternatīvus risinājumus attiecībā uz attīstības priekšlikumu īstenošanas vietas izvēli un vadoties galvenokārt no atsevišķu personu (ierosinātāju) interesēm. Līdz ar to nomas līgumu slēgšana, detālplānojumu izstrādāšana, pēc tam noslēgtās papildu vienošanās vai privatizācija ir bijuši secīgi soļi, lai atsevišķu personu interesēs apietu kāpu aizsargjoslā spēkā esošos apbūves ierobežojumus. Domes noteikumu Nr. 10, Nr. 17 un Nr. 18 izstrādāšana bijusi galvenokārt tikai funkcionāls līdzeklis, lai rīcības prettiesisko saturu un mērķi ietvertu šķietami likumīgā formā. Tādējādi pēc būtības domes noteikumi Nr. 10, Nr. 17 un Nr. 18 neatbilst kāpu aizsargjoslas īpašajam tiesiskajam statusam, teritorijas plānošanas, vides aizsardzības un valsts pārvaldes principiem. 8. Bez tam, ievērojot to, ka lielā daļā Latvijas pašvaldību teritorijas plānojumu vēl nav, kā arī to, ka teritorijas plānojumu izvērtēšanas un kontroles process saskaņā ar MK 2004. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi" ir ļoti sarežģīts, tiesa vērš Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iespējas un līdzekļus teritorijas plānošanas kontroles nodrošināšanai. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2003. gada 27. maija rīkojumu Nr. 2-02/57 "Par Jūrmalas pilsētas domes 24. 10. 2001. saistošo noteikumu Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai starp Bulduru prospektu, Rotas ielu, 23. un 25. līnijām" darbības apturēšanu" par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. 2. Atzīt reģionālās attīstības un paš-valdību lietu ministra 2003. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/60 "Par Jūrmalas pilsētas domes 09. 10. 2002. saistošo noteikumu Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" darbības apturēšanu" par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. 3. Atzīt reģionālās attīstības un paš-valdību lietu ministra 2003. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/62 "Par Jūrmalas pilsētas domes 07. 11. 2001. saistošo noteikumu Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" darbības apturēšanu" par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 2004. gada 9. martā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Endziņš