6. Article

Uzdevumiem piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.decembra rīkojuma Nr.738 "Par novadu izveidošanas modeli" 5.punktā noteikto Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) ir uzdots izstrādāt likumprojektu par novadu izveidošanas kārtību 2005.gadā un tajā iekļaut normu par kārtību, kādā finansējama Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai aktualitāti nosaka Ministru kabineta izvirzītā prioritāte novadu izveidei un programmā izvirzīto uzdevumu realizācijai nepieciešami papildus līdzekļi, RAPLM ierosina to iekļaut jauno politikas iniciatīvu sarakstā. Programmas darbību iespējams uzsākt 2004.gadā, ja, pieņemot grozījumus likumā "Par valsts budžetu 2004.gadam", tiek piešķirts attiecīgs finansējums. 6.1. Līdzšinējais finansējums Pašvaldību infrastruktūras sakārtošana līdz šim veikta pamatā par pašvaldību un Valsts investīciju programmas (VIP) īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem. Piešķirtais finansējums no VIP milj. Ls 1.tabula (mērķdotācijas pašvaldībām no valsts pamatbudžeta) 1998.g. 1999.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 7,0 9,1 10,7 9,6 14,8 t.sk.3,7milj. Ls mērķdotācija vienreizējiem pasākumiem 10,5 t.sk.1,6milj. Ls mērķdotācija vienreizējiem pasākumiem 4,9 t.sk.0,2milj. Ls mērķdotācija vienreizējiem pasākumiem VIP projektu virzība līdz šim ir notikusi caur daudzām nozaru ministrijām un to efektivitāte ne visos gadījumos bijusi pietiekoši augsta. Kā galvenais trūkums minams, ka no VIP piešķirtais finansējums infrastruktūras sakārtošanai līdz šim nav vērtēts novadu izveidošanas aspektā. 6.2. Nepieciešamais papildu finansējums Situācijā, kad ES struktūrfondu finansējums nebūs pieejams daļai no pašvaldību pārziņā esošajām jomām, piemēram, vispārizglītojošo un pirmsskolas mācību iestāžu objektu sakārtošanai, pašvaldību dzīvojamā fonda sakārtošanai un sociālo māju un dzīvokļu izbūvei, sporta būvju celtniecībai, kultūras iestāžu remontam un jaunu objektu izbūvei, beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanai, administrācijas ēku kapitālajam remontam un jaunu ēku izbūvei, šo jomu sakārtošanā īpaša nozīme būs finansējumam Valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai ietvaros. Analizējot pašreizējo situāciju paš-valdībās, secinām, ka noteikta valsts atbalsta piešķiršana novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai veicinās to attīstību un palielinās funkciju izpildes kapacitāti, tādā veidā paaugstinot novadu pašvaldību iespējas turpmākajos gados piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu. Programmas mērķu sasniegšanai un tajā minēto uzdevumu realizācijai nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Piemēram, pēc Latvijas Autoceļu direkcijas aprēķiniem pašvaldību autoceļu un ielu tīklu atjaunošanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 775 milj. Ls, tai skaitā pašvaldību autoceļu atjaunošanai ārpus pilsētām - 550 milj. Ls, savukārt siltumapgādes sistēmu sakārtošanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 100 milj. Ls, izglītības iestāžu sakārtošanai un modernizācijai 50 milj. Ls gadā, kultūras iestāžu renovācijai un modernizācijai nepieciešami aptuveni 53,88 milj. Ls. Ņemot vērā paredzamo programmas ietekmi iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanā, uzņēmējdarbības un sociālās vides uzlabošanā, kā arī programmas 5.nodaļā ietverto uzdevumu apjomu, novadu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai nepieciešams noteikt finansējumu ne mazāk kā 33 milj. Ls apmērā katru gadu, kas atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības prognozēm 2005.gadā atbilst 0,5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Finansējumu atbilstoši nepieciešamā finansējuma aprēķiniem programmā ietverto uzdevumu realizācijai RAPLM ierosina iekļaut 2005.gada valsts budžeta attīstības daļā, kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta programmu. Šī programma ir plānota kā valsts reģionālās attīstības atbalsta instruments novadu attīstībai, kuras darbības laiks paredzēts no 2005.gada līdz 2009.gadam, to finansējot no valsts budžeta pieauguma daļas. Nepieciešamais aprēķinātais valsts atbalsts milj. Ls 2.tabula no 2005.gada līdz 2009.gadam novadu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 33 milj. Ls 36 milj. Ls 40 milj. Ls 44 milj. Ls 48 milj. Ls Pēc programmas ikgadēja finansējuma apjoma apstiprināšanas par programmas vadību atbildīgā institūcija veiks aprēķinus, lai noteiktu katram novadam iespējamā finansējuma apjomu. Šāda mehānisma izvēli noteica nepieciešamība programmas ietvaros pieejamo finansējumu proporcionāli piešķirt visiem izveidotajiem novadiem. Tā mērķis ir izvairīties no situācijas, kad tieši spēcīgākie novadi spētu sev piesaistīt neproporcionāli lielu programmas finansējuma daļu, bet novadi, kuru attīstības līmenis jau esošajā situācijā ir zemāks, saņemtu mazāku valsts atbalstu to infrastruktūras attīstībai. Programma kā jauns papildus valsts atbalsta instruments ir nepieciešams priekšnosacījums novadu pašvaldību izveidei un to attīstības veicināšanai. Valsts atbalsts novadu infrastruktūras attīstībai ir viens no valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 2.punkta un 21.panta trešās daļas deleģējumu valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to budžeta programmas novadu pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai īstenošanas kārtība, kā arī piešķirtā finansējuma izlietošanas uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas kārtība tiks noteikta ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem un programmas vadlīnijām. 6.3. Finansējuma aprēķināšanas kritēriji, piešķiršanas mehānisms Budžeta programmas vadībai plānots definēt skaidru mehānismu, lai noteiktu katram novadam iespējamā finansējuma apjoma aprēķināšanas kritērijus un finansējuma piešķiršanu veiktu, pamatojoties uz projektu pieteikumiem un novada domes pieņemtiem lēmumiem par prioritārajiem projektiem un līdzfinansējuma nodrošināšanu, kā arī noteiktu projekta finansējuma izmaksāšanas un piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli. Lēmums par finansējuma piešķiršanu novada domei var tikt pieņemts pēc konkrēta projekta pieteikuma izvērtēšanas. Lai nodrošinātu valsts atbalstu pēc vietējo paš-valdību apvienošanās procesa noslēguma visiem izveidotajiem novadiem, programma paredz, ka līgums par projekta finansēšanu tiks slēgts ar aptuveni 100 novadi. 6.3.1. Novadam pieejamā projektu finansējuma iespējamā apjoma aprēķināšanas kritēriji- 1) iedzīvotāju skaits novadā; 2) novada pagastu un novada pilsētu skaits novadā; 3) novada teritorijas attīstības indekss; 4) attālums no novada administratīvā centra līdz Rīgai. RAPLM, balstoties uz esošas situācijas analīzi, līdz katra kalendārā gada 1.septembrim precizē kritērijiem atbilstošos koeficientus iespējamā finansējuma apjoma aprēķiniem. Programmas ikgadējā finansējuma ietvaros tiek aprēķināts katram novadam pieejamā finansējuma iespējamais apjoms (proporcionāli visiem novadiem). 6.3.2. Nepieciešamā dokumentācija finansējuma piešķiršanai novadu pašvaldībām - 1) novada domes lēmums par konkrētu objektu sakārtošanu, modernizāciju vai jaunu objektu izbūvi; 2) attiecīgā projekta pieteikums; 3) novada domes lēmums par līdzfinansējuma nodrošināšanu ne mazāk kā 10% apjomā no projekta kopējās vērtības; 4) novada domes apliecinājums, ka projekta realizēšanai nav saņemts finansējums no citiem finanšu avotiem (ERAF, Kohēzijas fonda u.c.). Projektu pieteikuma veidlapa tiks apstiprināta un konkrētās prasības noteiktas programmas vadlīnijās, kuras pēc programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegtas izvērtēšanai un apstiprināšanai Nacionālajā Reģionālās attīstības padomē. 6.3.3. Lēmuma pieņemšana par novada pašvaldības pieteiktā projekta finansēšanu - 1) projektu izskatīšanu veic reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra izveidota komisija, kurā pārstāvētas nozaru ministrijas. Par nozari atbildīgās ministrijas pārstāvis sniedz projekta atbilstības novērtējumu nozares attīstības prioritātēm un nozares politikas plānošanas dokumentiem; 2) nozares ministrijas pārstāvja negatīva projekta novērtējuma gadījumā komisija projekta pieteicējam (attiecīgajai pašvaldībai) lūdz izvērtēt minētā projekta nepieciešamību, ņemot vērā konkrētās jomas attīstības perspektīvas valstī kopumā. Ja puses atzīst pieteiktā projekta realizācijas nelietderību, pašvaldībai ir tiesības noteiktā laikā pieteikt nākamā prioritārā projekta realizāciju; 3) balstoties uz komisijas pieņemto lēmumu par atbalstu novada pašvaldības pieteiktā projekta finansēšanai, RAPLM sagatavo un slēdz finansējuma līgumu ar projekta iesniedzēju par atbalstītā projekta realizāciju; 4) ja novada pašvaldība administratīvās kapacitātes trūkuma dēļ nevar sagatavot kvalitatīvu projekta dokumentāciju, pašvaldībai ir tiesības lūgt komisiju, pamatojoties uz projekta pieteikumu un novada domes lēmumu par konkrētu objektu sakārtošanu, modernizāciju vai jaunu objektu izbūvi, piešķirt finansējumu projekta izstrādei. Finansējums var tikt piešķirts aprēķinātā iespējamā finansējuma apjoma ietvaros, nepalielinot kopējo novadam piešķiramo finansējuma apjomu. Projekta vērtēšanas kritēriji, kā arī prasības projektu izstrādei tiks noteiktas programmas vadlīnijās. 6.3.4. Finansējuma piešķiršana un izmaksāšana novadu pašvaldībām to īpašumā esošās infrastruktūras sakārtošanai, modernizācijai un jaunu objektu izbūvei tiek veikta saskaņā ar projekta finansējuma līgumu konkrēta projekta realizācijai no RAPLM budžeta programmas. 6.3.5. Kontroles mehānisma nodrošināšana - 1) pašvaldības divas reizes gadā sniedz atskaiti RAPLM par projekta realizācijas gaitu un rezultatīvo rādītāju izpildi; 2) ja projekta realizācijas laikā kāda no pašvaldībām pieļauj pārkāpumus piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, RAPLM pārskata projekta turpmāko finansēšanu un lemj par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) turpmākajos gados. Iepriekš atspoguļotie jautājumi par programmas vadību un kontroli detalizēti nosakāmi, izdodot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 2.punktu un 21.panta trešo daļu, kā arī nosakot tos programmas vadlīnijās.