Valsts apbalvojumu likums
In force· 68 articles· Issued by: Saeima· In force from: Wed Apr 07
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.Šis likums nosaka Latvijas valsts apbalvojumu (turpmāk — valsts apbalvojumi) dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.
- 2.(1) Latvijā pastāv ar šo likumu un likumu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi" nodibinātie valsts apbalvojumi.
- 3.Valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī — piemiņas zīme).
- 4.(1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.
- 5.Valsts apbalvojumi ir:
- 6.Ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem nekādas priekšrocības.
- 7.Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumu, kura mērķis, devīze, apraksts vai vizuālais izskats būtiski neatšķiras no valsts apbalvojumiem vai kurš pēc savas būtības aizskar citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
- 8.(1) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina tās priekšsēdētājs.
- 9.(1) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, piemiņas zīmes un tās mazās nozīmītes, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti
- 10.(1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā.
- 11.(1) Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.
- 12.(1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.
- 13.(1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes (šā likuma 11.pielikums). Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS/REPUBLIKA/1918.g.18.NO/VEMBRIS/1994” (šā likuma 12.pielikums).
- 14.Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.
- 15.(1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls (šā likuma 13.pielikums), reversā — uzraksts "PAR/TĒVIJU" un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu (šā likuma 14.pielikums).
- 16.(1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas (šā likuma 15.pielikums).
- 17.Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:
- 18.(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
- 19.(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti
- 20.(1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.
- 21.(1) Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
- 22.(1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.
- 23.(1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim — simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali (šā likuma 34.pielikums). Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219” (šā likuma 35.pielikums).
- 24.(1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze "CONFORTAMINI/ET/PUGNATE" un zem tās sakrustoti ozolzari.
- 25.(1) Viestura ordeņa miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas (šā likuma 38. un 39.pielikums).
- 26.Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir (šā likuma 40. un 41.pielikums):
- 27.(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
- 28.(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti
- 29.(1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.
- 30.(1) Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
- 31.Atzinības krustam ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.
- 32.Ar ordeņa pirmo šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri (šā likuma 42. un 43.pielikums), ar ordeņa otro šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku (šā likuma 44. un 45.pielikums), ar ordeņa trešo šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri (šā likuma 46. un 47.pielikums), ar ordeņa ceturto šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku (šā likuma 48.pielikums), ar ordeņa piekto šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri (šā likuma 49.pielikums).
- 33.(1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir lielais valsts ģerbonis un gadskaitlis “1938” (šā likuma 50.pielikums). Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710” (šā likuma 51.pielikums). Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta triju krusta zaru galos uz jostas šādā dalījumā: pour / les — honn / êtes — ge / ns.
- 34.(1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls (šā likuma 52.pielikums), bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS — UN — DARBUS — LATVIJAI” (šā likuma 53.pielikums).
- 35.(1) Atzinības krusta miniatūrzīmes visām ordeņa šķirām ir vienādas (šā likuma 54.pielikums).
- 36.Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas (šā likuma 55.pielikums). Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums ir 13 mm.
- 37.(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
- 38.(Izslēgts ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- 39.1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme nodibināta 1999.gadā, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus — barikāžu dalībniekus.
- 40.(1) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.
Ordeņu kapituls
- 41.(1) Ordeņu kapituls pārzina valsts apbalvojumu lietas.
- 42.(1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers, kas apbalvots ar vismaz vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem, un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.
- 43.Par Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļiem var būt tikai Latvijas pilsoņi.
- 44.Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šā likuma 42.pantā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma. Ordeņu kapitula kanclera un locekļu pilnvaras izbeidzas viņu nāves gadījumā.
- 45.(1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.
- 46.(1) Ordeņu kapitula lēmums ir pieņemts, ja vairākums no klātesošajiem balsstiesīgajiem balsojuši "par". Balsstiesīgi Ordeņu kapitula sēdēs ir Valsts prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.
- 47.Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.
- 48.(1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona:
- 49.(1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.
- 50.Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.
Valsts apbalvojumu piešķiršana un pasniegšana
- 51.Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pēc svinīgā solījuma došanas svinīgā ceremonijā pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.
- 52.(1) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.
- 53.(1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.
- 54.(1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:
- 55.(1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā likuma 55.1 pantā minētajos gadījumos — arī ieņemamo amatu.
- 56.(1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:
- 57.(1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.
- 58.(1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.
- 59.Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.
- 60.(1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.
- 61.(1) Valsts apbalvojumus, izņemot 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pasniegti, pēc pasniegšanas saņemti atpakaļ, personām atņemti, no kuru glabāšanas atteikušies pēc nāves apbalvotā tuvākie piederīgie, par kuru glabāšanu tuvākie piederīgie nevar vienoties vai ar kuriem apbalvotajiem nav tuvāko piederīgo, glabā Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts apbalvojumu nēsāšana(Nodaļa 15.04.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2010.)
- 62.Valsts apbalvojumus nēsā šādi:
- 63.Valsts apbalvojumu nēsāšanas secība ir šāda:
- 64.(1) Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta lielkrusta komandieri nēsā krustu:
- 65.Pēc apbalvošanas ar ordeņa augstāku šķiru vai tā goda zīmes pakāpi tā paša ordeņa zemāku šķiru vai tā goda zīmi vairs nenēsā.
- 66.(1) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstākā ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 63.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību. Pār plecu nēsā augstākā ordeņa lenti.
- 67.(1) Personas, kurām piešķirti citu valstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski nēsāt — vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju. Valsts prezidenta atļauja piešķirtā citas valsts apbalvojuma publiskai nēsāšanai nav nepieciešama personām, kuras citas valsts apbalvojumu saņēmušas valsts vizītes laikā, un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri saņēmuši citas valsts apbalvojumu, pildot aktīvo dienestu.
- 68.Apbalvotās personas var attēlot ordeņa zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.