15. Article

"(1) Ārvalstniekam (..) jāiesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegta apliecība par to, ka viņam nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. (2) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var doties laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, ja viņš laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi. (3) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var doties laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai arī ja vienam laulājamam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi. (..)" 25.panta 1.punkts "(1) Dzimšanas reģistrā jāieraksta: (..) 3) vecāku vārds, uzvārds (..), personas kods, vecums, nodarbošanās, dzīvesvieta, tautība, pilsonība (..); Ja bērns nav dzimis laulībā un līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, šīs ziņas ieraksta tikai par māti. (..)" 31.panta 1.punkts "Reģistrējot dzimšanu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna vecākiem: 1) laulībā dzimušiem bērniem - ziņas par tēvu un māti; 2) ārlaulībā dzimušiem bērniem - ziņas tikai par bērna māti, bet ailēs par tēvu ievelkama svītra. (..)" SŪDZĪBAS Atsaucoties uz Konvencijas 8.pantu, iesniedzējs sūdzas par neattaisnotu iejaukšanos viņa tiesībās uz privāto un ģimenes dzīvi. Šajā sakarā viņš uzskata, ka Latvijas varas iestāžu atteikums legalizēt viņa uzturēšanos Latvijā, kas nostādījis viņu īpaši nedrošā tiesiskā situācijā, kuru jo īpaši raksturo neiespējamība atrast darbu un dzīvot normālu dzīvi, kā arī civilstāvokļa aktu reģistra amatpersonas atteikums ierakstīt viņu kā tēvu civilstāvokļa reģistrā un viņa meitas dzimšanas apliecībā ir pārkāpis viņa tiesības uz viņa privāto un ģimenes dzīvi. Atsaucoties pēc būtības uz Konvencijas 12.pantu, iesniedzējs sūdzas par neiespējamību, nepastāvot privāta rakstura neparedzētām grūtībām, noslēgt laulību ar sievieti, kura uztur ar viņu dzīvesbiedres attiecības. JURIDISKAIS ASPEKTS A. Par ļaunprātīgi izmantotu sūdzības iesniegšanas tiesību esamību Valdība no paša sākuma uzsver sūdzības nepieņemšanas izskatīšanai izņēmumu par ļaunprātīgi izmantotām individuālās sūdzības iesniegšanas tiesībām no iesniedzēja puses Konvencijas 35.panta 3.daļas izpratnē. Šajā sakarā valdība uzskata, ka iesniedzēja sākotnējais iesniegums un viņa paskaidrojumi par 2001.gada 28.augusta iesnieguma pieņemamību izskatīšanai satur "pret valdību vērstus provocējošus un aizskarošus izteicienus", kuri pie tam nav pamatoti. Atsaucoties uz lietu Stamoulakatos c. Gr¸ce (Nr. 27567/95, Komisijas 1997.gada 9.aprīļa lēmums), kura tika atzīta par nepieņemamu izskatīšanai sakarā ar šo iemeslu, valdība tādējādi aicina Tiesu atzīt šo iesniegumu par tādu, ar kuru iesniedzējs ļaunprātīgi ir izmantojis sūdzības iesniegšanas tiesības. Iesniedzējs un Krievijas valdība neizsaka savu viedokli šajā jautājumā. Tiesa atgādina, ka principā iesniegums var tikt noraidīts kā tāds, ar kuru iesniedzējs ļaunprātīgi ir izmantojis sūdzības iesniegšanas tiesības, tikai gadījumā, ja iesniegums ir apzināti pamatots ar izdomātiem faktiem (skat., piemēram, 1996.gada 16.septembra spriedumu lietā Akdivar et autres c. Turquie, Recueil des arrźts et decision, 1996-IV, 1206.lpp., 53.-54.punkts; Varbanov c. Bulgarie, Nr. 31365/96, 36.punkts, CEDH 2000-X; un Assenov et autres c. Bulgarie, Nr. 24760/94, Komisijas 1996.gada 27.jūnija lēmums, DR 86-B, 54.lpp.), par kā esamību valdība nesūdzējās. Taisnība, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos iesniedzēja lietotā īpaši aizskarošā valoda, kura ir draudoša vai provocējoša rakstura attiecībā uz valdību atbildētāju, Tiesu vai tās sekretariātu, var tāpat būt par pamatu, lai atzītu, ka ir "ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības" un noslēgties ar iesnieguma noraidīšanu (skat., kā pēdējos, lēmumu lietā Duringer et Grunge c. France, Nr. 61164/00 un Nr. 18589/02, paredzēts publicēt CEDH 2003-…, kā arī lēmumu iepriekš minētā lietā Stamouklakatos c. Gr¸ce; un agrāku praksi - Komisijas 1966.gada 24.maija lēmumu lietā L.R. c. Autriche, Nr. 2424/65, Recueil 20, 54.-60.lpp.; Komisijas 1967.gada 10.februāra lēmumu lietā X. c. Allemagne, Nr. 2724/66, Recueil 22, 89.-95.lpp., un Komisijas 1968.gada 30.septembra lēmumu lietā X. et Y. c. Allemagne, Nr. 2625/65, Recueil 28, 26.-42.lpp.). Tomēr šajā lietā valdība nav precizējusi, kurus no iesniedzēja izteicieniem tā uzskata par aizskarošiem, un Tiesa pati nesaredz nekādu nepelnītu apvainojumu, draudus, ne provokāciju tekstos, kurus viņš ir iesniedzis. Iesniedzēja paskaidrojumi ir uzrakstīti polemiskā tonī, bet viņa lietotā valoda nesasniedz acīmredzami tādu aizskāruma līmeni, lai to varētu atzīt par ļaunprātīgu. Tādējādi valdības arguments ir noraidāms. B. Par sūdzībām Konvencijas 8.panta sakarā Iesniedzējs uzskata, ka Latvijas varas iestāžu atteikums izsniegt viņam uzturēšanās atļauju un reģistrēt viņu kā sava nepilngadīgā bērna tēvu iejaucas viņa tiesībās uz viņa privāto un ģimenes dzīvi, ko garantē Konvencijas