16. Article

1. Šo Konvenciju ratificē parakstītājvalstis. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām parakstītājvalstīm. 2. Šī Konvencija stājas spēkā četrus mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas dokumenta deponēšanas. Ja kāda parakstītājvalsts deponē ratifikācijas dokumentu pēc tam, tad šajā valstī šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc deponēšanas datuma, bet ne agrāk par iepriekš minēto četru mēnešu laika posma beigām. To apliecinot, pienācīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju. Konvencija parakstīta Vīnē 1972. gada 15. novembrī vienā eksemplārā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, ko deponē Zviedrijas valdībai, kura apstiprinātas kopijas pārsūta visām parakstītājvalstīm un kandidātvalstīm. Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Portugāles, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes pārstāvju paraksti. KONVENCIJAS PAR DĀRGMETĀLU IZSTRĀDĀJUMU PĀRBAUDI UN ZĪMOGOŠANU I UN II PIELIKUMS Grozījušas Konvencijas Līgumslēdzējas valstis1, pamatojoties uz Pastāvīgās komitejas priekšlikumu, ko tā pieņēma savā 45. sanāksmē 1998. gada 25. un 26. maijā Helsinkos. _________________________ 1Austrija, Čehija, Dānija, Somija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Zviedrija, Šveice, Lielbritānija I pielikums Definīcijas un tehniskās prasības 1. Definīcijas Konvencijā piemēro šādas definīcijas: 1.1. Dārgmetāli. Dārgmetāli ir platīns, zelts, [pallādijs]2 un sudrabs. Platīns ir visvērtīgākais dārgmetāls, tam seko zelts, [pallādijs]2 un sudrabs. 1.2. Dārgmetālu sakausējums. Dārgmetālu sakausējums ir ciets šķīdums, kas satur vismaz vienu dārgmetālu. 1.3. Dārgmetālu izstrādājums. Dārgmetālu izstrādājums ir jebkurš juvelierizstrādājums, zeltkaļa, sudrabkaļa vai pulksteņmeistara izstrādājums vai jebkurš cits priekšmets, kas pilnīgi vai daļēji ražots no dārgmetāliem vai to sakausējumiem. 1.4. Prove. Prove ir minēto dārgmetālu saturs, ko izsaka ar dārgmetāla daudzumu kausējuma svara tūkstošdaļās. 1.5. Proves standarts. Proves standarts ir minēto dārgmetālu minimālais saturs, ko izsaka ar dārgmetāla daudzumu kausējuma svara tūkstošdaļās. 1.6. Dārgmetālu pārklājums. Dārgmetālu pārklājums ir dārgmetāla vai dārgmetālu sakausējuma slānis, ko uzklāj visam dārgmetāla izstrādājumam vai tā daļai, piemēram, ķīmiskā, elektroķīmiskā, mehāniskā vai fizikālā procesā. 1.7. Parastie metāli. Parastie metāli ir visi metāli, izņemot platīnu, zeltu, [pallādiju]2 un sudrabu. 2. Tehniskās prasības 2.1. Šī Konvencija neattiecas uz: a) izstrādājumiem, kuri izgatavoti no sakausējumiem ar zemāku provi nekā platīna 850, zelta 375, [pallādija 500]2 un sudraba 800 prove; b) jebkuriem izstrādājumiem, ko paredzēts izmantot medicīnā, zobārstniecībā, veterinārijā, zinātnē vai tehnikā; c) likumīgiem maksāšanas līdzekļiem; d) daļām vai nepabeigtiem pusfabrikātiem (piemēram, metāla daļas vai virsējais slānis); e) tādiem izejmateriāliem kā stieņi, plāksnes, stieples vai caurules; f) parasto metālu izstrādājumiem, kas pārklāti ar dārgmetāliem; g) jebkādiem citiem priekšmetiem, ko nosaka Pastāvīgā komiteja. Tādēļ izstrādājumus, kas minēti a) un g) punktā, nevar zīmogot ar Vienoto pārbaudes zīmogu. 2.2. Konvencijā3 noteiktie proves standarti: platīnam — 999, 950, 900, 850; zeltam — 999, 916, 750, 585, 375; [pallādijam — 999, 950, 500]2; sudrabam — 999, 925, 830, 800. 2.2.1. Citus proves standartus var atzīt Pastāvīgā komiteja, ņemot vērā starptautiskās situācijas attīstību. 2.3. Remedijs. 2.3.1. Uz izstrādājuma norādītajam proves standartam netiek pieļauta negatīvs remedijs. 2.3.2. Pastāvīgā komiteja ir ieviesusi atsevišķus noteikumus par īpašām izgatavošanas metodēm. 2.4. Lodmetāla izmantošana. 2.4.1. Lodmetālu drīkst izmantot tikai savienošanai. Principā, lodmetāla proves standartam jābūt tādam pašam kā izstrādājuma proves standarts. 2.4.2. Šā principa praktiskus izņēmumus un citas savienošanas metodes nosaka Pastāvīgā komiteja. 2.5. Parastā metāla daļu izmantošana. 2.5.1. Parastā metāla daļas dārgmetālu izstrādājumos izmantot aizliegts, izņemot šādus gadījumus: a) pildzīmuļu, pulksteņu un rokas pulksteņu mehānismos, šķiltavu iekšējā mehānismā un līdzīgos mehānismos, kur dārgmetāli nav piemēroti tehnisku iemeslu dēļ; b) nažu asmeņos un tādās pudeļu atvērēju, korķviļķu un līdzīgu izstrādājumu daļās, kur dārgmetāli nav piemēroti tehnisku iemeslu dēļ; c) atsperēs; d) sudraba vērtņu asīs; e) sudraba piespraužu adatiņās. Par citiem izņēmumiem lemj Pastāvīgā komiteja. 2.5.2. Noteikumus par 2.5.1 punktā atļauto parastā metāla daļu savienošanu ar dārgmetālu daļām izstrādā Pastāvīgā komiteja 2.5.3. Uz parastā metāla daļām, ja tas praktiski iespējams, uzspiež zīmogu vai iegravē uzrakstu "METĀLS" vai arī īpašu attiecīgā metāla apzīmējumu; ja tas nav praktiski iespējams, šīm daļām ir jābūt viegli atšķiramām no dārgmetāla pēc krāsas. Šīs prasības nepiemēro pulksteņu un rokas pulksteņu mehānismiem. Parasto metālu neizmanto izturības un masas palielināšanai, kā arī pildījumiem. 2.6. Metālus nesaturošu vielu izmantošana. Metālus nesaturošu daļu izmantošana ir atļauta, ja šīs daļas ir skaidri atšķiramas no dārgmetāliem, nav pārklātas vai nokrāsotas, lai līdzinātos dārgmetāliem, un to apjoms ir redzams. Pastāvīgā komiteja var lemt par sīkākas informācijas nepieciešamību. 2.7. Dārgmetālu izstrādājumu pārklājums. Dārgmetālu izstrādājumu pārklājumam jāatbilst tai pašai provei, kāda ir izstrādājumam, vai arī tam jābūt no augstvērtīgāka dārgmetāla. 2.7.1. Par atļautajiem pārklājumiem lemj Pastāvīgā komiteja. _________________________ 2 Piemēro tikai pēc Konvencijas 2. panta grozījuma stāšanās spēkā. 3 Skat. Konvencijas 1. panta 2. punktu. II pielikums Pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu veiktā kontrole 1. Vispārīgi Pilnvarotā proves pārbaudes iestāde (iestādes) (turpmāk tekstā "proves pārbaudes iestāde") pārbauda to dārgmetālu izstrādājumu atbilstību Konvencijas I pielikuma noteikumiem, kas tiek iesniegti Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanai. 1.1. Ja proves pārbaudes iestāde atzīst, ka izstrādājums ir pabeigts attiecībā uz metāla sastāvdaļām un atbilst šīs Konvencijas I Pielikuma noteikumiem, proves pārbaudes iestāde pēc pieprasījuma apzīmogo izstrādājumu ar savu proves pārbaudes zīmogu un Vienoto pārbaudes zīmogu. Ja lieto Vienoto pārbaudes zīmogu, proves pārbaudes iestāde garantē zīmogotā izstrādājuma atbilstību turpmāk minēto punktu noteikumiem, kamēr šis izstrādājums atrodas iestādes glabāšanā. 2. Analīžu metodes Proves pārbaudes iestāde izmanto jebkuru no apstiprinātajām I papildinājumā minētajām analīžu metodēm dārgmetālu izstrādājumu proves noteikšanai. Pastāvīgā komiteja var šo sarakstu grozīt atbilstoši starptautiskās situācijas attīstībai. Izstrādājumu partijas viendabīguma vērtēšanai var izmantot citas pārbaudes metodes. 3. Paraugu atlase No partijas atlasīto izstrādājumu skaitam un no šiem izstrādājumiem atlasīto paraugu skaitam pārbaudēm un analīzēm ir jābūt pietiekamam, lai noteiktu izstrādājumu partijas viendabīgumu un garantētu, ka visu pārbaudītās partijas izstrādājumu visas daļas atbilst vajadzīgajam proves standartam. Paraugu atlases vadlīnijas nosaka Pastāvīgā komiteja. 4. Zīmogošana Izstrādājumiem, kas atbilst I pielikuma kritērijiem, piemēro vismaz šādus zīmogus: a) 4.2. punktā aprakstītais reģistrētais atbildības zīmogs; b) proves pārbaudes iestādes zīmogs; c) 4.3. punktā aprakstītais Vienotais pārbaudes zīmogs; d) atbilstošais proves zīmogs ar arābu cipariem. Punktā b) un c) minētos zīmogus uz izstrādājumiem uzspiež proves pārbaudes iestāde. Punktā a) un d) minētos zīmogus uz izstrādājumiem uzspiež, izlej vai iegravē. Ja vien iespējams, visus zīmogus izvieto tiešā tuvumā vienu otram. Citi zīmogi, kurus nedrīkst sajaukt ar minētajiem zīmogiem, ir atļauti kā papildu zīmogi. 4.1. Pastāvīgā komiteja var pieņemt lēmumu par citām izstrādājumu zīmogošanas metodēm. 4.2. Atbildības zīmogu, kas minēts 4. a) punktā, reģistrē oficiālā tās Līgumslēdzējas valsts un/vai vienas šīs valsts proves pārbaudes iestādes reģistrā, kuras teritorijā attiecīgais izstrādājums tiek pārbaudīts. 4.3. Vienotais pārbaudes zīmogs sastāv no svara attēla un arābu cipara, kas rāda izstrādājuma proves standartu svara tūkstošdaļās, reljefā uz svītru fona, ko ietver vairogs, uz kura dārgmetāla īpašības norādītas šādi: — platīna izstrādājumiem: — zelta izstrādājumiem: — [pallādija izstrādājumiem:]2 — sudraba izstrādājumiem: 4.3.1. Var tikt pārstāvēti visi atšķirīgie proves standarti, ko uzskaitījusi Pastāvīgā komiteja. 4.3.2. Vienotā pārbaudes zīmoga apstiprinātie izmēri ir iekļauti 2. papildinājumā. Šo sarakstu var grozīt Pastāvīgā komiteja. 4.4. Izstrādājumi, kuri sastāv no vairāk kā viena un tā paša dārgmetāla sakausējuma. Ja izstrādājums sastāv no dažādiem tā paša dārgmetāla sakausējumiem, piemēro zemākās izstrādājumā esošās proves zīmogu un Vienoto pārbaudes zīmogu. Par izņēmumiem var lemt Pastāvīgā komiteja. 4.5. Izstrādājumi, kuri sastāv no daļām. Ja izstrādājums sastāv no saķēdētām vai skaidri atdalāmām daļām, minētos zīmogus piemēro galvenajai daļai. Ja tas ir praktiski iespējams, Vienoto pārbaudes zīmogu piemēro arī mazākajām daļām. 4.6. Izstrādājumi, kas sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem. 4.6.1. Ja izstrādājums sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem un ja katra sakausējuma krāsa un apjoms ir skaidri redzami, 4. a), b), c) un d) punktā minētos zīmogus piemēro vienam dārgmetālu sakausējumam, bet attiecīgo Vienoto pārbaudes zīmogu pārējiem sakausējumiem. 4.6.2. Ja izstrādājums sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem un ja katra sakausējuma krāsa un apjoms nav skaidri redzami, 4. a), b), c) un d) punktā minētos zīmogus piemēro dārgmetālam ar vismazāko vērtību. Vienoto pārbaudes zīmogu var nepiemērot dārgmetāliem ar lielāku vērtību. 4.6.3. Par tehnisku iemeslu dēļ pamatotiem šo noteikumu izņēmumiem lemj Pastāvīgā komiteja. I papildinājums Analīžu metodes un citas pārbaudes metodes To dārgmetālu izstrādājumu pārbaudē, kas iesniegti apzīmogošanai ar Vienoto pārbaudes zīmogu, ir šādi posmi: 1. izstrādājumu partijas viendabīguma novērtēšana; 2. sakausējuma proves noteikšana. 1. Izstrādājumu partijas viendabīgumu var novērtēt ar šādām pārbaudes metodēm: a) pārbaude ar proves akmeni; b) rentgenfluorescences spektrometrija; un c) no izstrādājumu partijas atlasīto atsevišķo priekšmetu metāla paraugu analīze. 2. Dārgmetālu izstrādājumu sastāva provi nosaka ar vienu šīm apstiprinātajām analīžu metodēm. Platīnam: ar gravimetrisko metodi pēc diamonija heksahlorplatināta izgulsnēšanas (saskaņā ar dokumentu EN 31210 / ISO 11210: 1995); ar gravimetrisko metodi, reducējot ar dzīvsudraba hlorīdu (saskaņā ar dokumentu EN 31489 / ISO 11489: 1995); ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu EN 31494 / ISO/DIS 11494); ar atomu absorbcijas metodi (saskaņā ar dokumentu ISO/WD 11492). Zeltam: ar kupelēšanas metodi (saskaņā ar dokumentu EN 31426 / ISO 11426: 1997); ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu ISO/WD11493); [Pallādijam: ar gravimetriskās noteikšanas metodi, izmantojot dimetilglioksīmu (saskaņā ar dokumentu EN 31490 / ISO 11490: 1995); ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu EN 31495 / ISO/DIS 11495)] 2; Sudrabam: ar tilpumanalīzes (potenciometrisko) metodi, izmantojot kālija bromīdu (saskaņā ar dokumentu EN 31427 / ISO 11427: 1993)4 ar tilpumanalīzes (potenciometrisko) metodi, izmantojot kālija hlorīdu (saskaņā ar dokumentu ISO 13756: 1997). __________________________ 4 Grozīts ar tehnisko labojumu 1:1994: "4.2. apakšpunkts: kālija bromīds, šķīdums, c(KBr)=0,1 mol/l" II papildinājums Vienotā pārbaudes zīmoga izmēri Vienotā pārbaudes zīmoga izmēri (augstums) ir šādi. Platīnam: ne mazāk kā 0,75 mm. Zeltam: — 1,5 mm; — 1,0 mm; — 0,75 mm; — 0,5 mm. [Pallādijam: ne mazāk kā 0,75 mm]2 Sudrabam: — 4,0 mm; — 2,0 mm; — 1,5 mm; — 1,0 mm; — 0,75 mm Pievienošanās akceptēta ar Ministru kabineta 2003. gada 11. jūnija rīkojumu Nr.387 Grozījumi Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu Pastāvīgā komiteja ierosinājusi saskaņā ar Konvencijas 10. panta 4. punktu un pieņēmusi 1999. gada 13. decembrī savā 48. sanāksmē, kas notika 1999. gada 13. un 14. decembrī Moržā; Pastāvīgā komiteja grozījusi savā 50. sanāksmē, kas notika 2001. gada 9. janvārī Ženēvā. Ievads Saskaņā ar Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu 10. panta 4. punktu Pastāvīgā komiteja 1998. gada decembrī ir nosūtījusi depozitārijam priekšlikumu par Konvencijas teksta grozījumu. Šo tekstu attiecīgi izsūtīja Konvencijas Līgumslēdzējām valstīm ar aicinājumu dot piekrišanu ierosinātajiem grozījumiem. Depozitārijs sasauca Līgumslēdzēju valstu juristu sanāksmi pēc Dānijas valdības pieprasījuma par ierosināto grozījumu turpmāku sarunu rīkošanu. Sanāksme notika 1999. gada 21. septembrī Kopenhāgenā. Šajā sanāksmē juristi izskatīja vairākus juridiskus jautājumus un lēma par grozījumu priekšlikumiem. Viņi ieteica Konvencijas grozījumus izdot protokola veidā. Juristu ieteikumi un Konvencijas konsolidētie grozījumi pēc tam tika iesniegti Pastāvīgajai komitejai, kas tos pieņēma savā 48. sanāksmē 1999. gada 13. un 14. decembrī Moržā, Šveicē. Depozitārijs sasauca Līgumslēdzēju valstu juristu sanāksmi pēc vēl viena Dānijas valdības pieprasījuma par ierosināto grozījumu turpmāku sarunu rīkošanu. Sanāksme notika 2001. gada 8. janvārī Ženēvā. Šajā sanāksmē juristi pieņēma vienu no diviem Dānijas iesniegtajiem priekšlikumiem un panāca atbilstošu kompromisu attiecībā uz otro Dānijas priekšlikumu. Juristu ieteikumi un Konvencijas konsolidētie grozījumi pēc tam tika iesniegti Pastāvīgajai komitejai, kas tos pieņēma savā 50. sanāksmē 2001. gada 9. janvārī Ženēvā. Pastāvīgā komiteja vienojusies, ka konsolidētie grozījumi ir šādi. Preambula Pirmā daļa: jāpievieno šādas trīs daļas: ņemot vērā, ka dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas metožu un procedūru standartu, tehnisko noteikumu un vadlīniju starptautiskā saskaņošana ir vērtīgs ieguldījums šo izstrādājumu brīvai apritei; ņemot vērā, ka saskaņošana būtu jāpapildina ar pārbaudes un zīmogošanas savstarpēju atzīšanu, un tādēļ vēloties sekmēt un saglabāt valstu raudzes pārbaudes iestāžu un attiecīgo institūciju sadarbību; ņemot vērā to, ka Konvencija neprasa obligātu proves zīmju uzlikšanu Līgumslēdzējās valstīs un ka Konvencijā noteiktā dārgmetālu izstrādājumu zīmogošana notiek brīvprātīgi.