1. Article

Ievads - situācijas raksturojums. 1.1. Plāna darbības ģeogrāfiskā teritorija. 1.2. Naftas pārsūknēšanas termināla un pārkraušanas iekārtu, avārijas seku likvidācijas iekārtu, kravas un ienākošo kuģu apraksts. 1.3. Iespējamās avārijas riska novērtējums un tās gaitas scenārijs(i). Iespējamās izplūdes novērtējums - aprēķins, kas pamatojas uz lielākā kuģa tilpnes apjoma, kravas padošanas jaudas un laika, kāds nepieciešams,lai pārtrauktu naftas padevi vai novērstu iespējamo cauruļvadu plīsumu. 1.4. Normatīvie akti, kas nodrošina plāna izpildi. Plānā tiek paredzēta iespēja ostas vai termināla plāna paplašināšanai līdz pašvaldības, teritoriālajam vai nacionālajam plānam, lai vajadzības gadījumā iesaistītu papildus resursus. Plāns īpaši attiecas uz neparedzētiem naftas un citu bīstamo ķīmisko vielu noplūdes un piesārņojuma gadījumiem, kuri iespējami, personāla kļūdas, ugunsgrēka vai kuģu sadursmes rezultātā, uzskrienot uz sēkļa. Veicot riska analīzi un analizējot iespējamos avārijas un tās likvidācijas scenārijus, tiek apskatīti visi pārkraujamo kravu veidi vai grupas ar līdzīgām īpašībām. Balstoties uz situācijas analīzi tiek izvirzītas prioritātes un noteikta secība, kādā veicami pasākumi piesārņojuma likvidācijai. Izstrādājot plānu, tiek paredzēts naftas un citu bīstamo ķīmisko produktu pārkraušanas laikā ierobežot tankkuģus ar bonām (standarta peldoši ierobežojoši tehniskie līdzekļi). Uz degvielas uzpildes kuģiem degvielas uzpildīšanas laikā tiek paredzētas darba gatavībā bonas, kuru garums atbilst diviem kuģa garumiem. Kravas operācijām reidā uz degvielas uzpildes kuģa tiek izvietota viena vai vairākas naftas savākšanas iekārtas. Piestātnes, kur tiek veiktas naftas un citu šķidro ķīmisko vielu pārkraušanas operācijas, tiek nodrošinātas ar absorbentiem vismaz 2 m3 naftas vai ķīmisko produktu savākšanai. Sagatavojot un ieviešot plānu tiek paredzēta cieša sadarbība un rīcības koordinācija starp atbildīgām institūcijām pašvaldību, nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Plāna ieviešanā palīdzību sniedz sekojošas institūcijas: • Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti; • Policija; • Nacionālo bruņoto spēku vienības; • Vides aizsardzības iestādes; • Veselības aizsardzības iestādes; • Pašvaldība; • Komercsabiedrības un individuālie komersanti. Pašvaldībās, kur pastāv liels naftas vai citu bīstamo vielu avārijas noplūdes risks un tas ierobežots ostas teritorijā, tiek veidots vienots rīcības plāns. Ja pašvaldības teritorijā ir vairāki atsevišķi paaugstināta riska objekti (plašs piekrastes rūpniecības un ostas komplekss), katrs atsevišķais ostas vai naftas pārsūknēšanas termināla plāns tiek iekļauts vienotā pašvaldības vai teritoriālā plānā. Šis plāns paredz papildus resursu piesaistīšanu, kas nepieciešami avārijas seku likvidācijas gadījumā, ja ostas vai termināla administrācijas rīcībā nav pietiekošu resursu, lai veiktu to pašu spēkiem. Civilās aizsardzības likums paredz, ka pašvaldības kopā ar VUGD struktūrvienībām izstrādā civilās aizsardzības pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu teritoriālos plānus. Gatavības plānam naftas produktu piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs un terminālos nepieciešams pievienot dažādus normatīvos aktus vai izrakstus no tiem (rīkojumus, pavēles, instrukcijas, noteikumus u.t.t.), kuri nodrošina šī plāna realizāciju.