6. Article

Sabiedrības informēšana Viens no darbības koordinācijas centra uzdevumiem ir informācijas par avāriju sniegšana. Lai lieki nenoslogotu un netraucētu centra sakaru līnijas avārijas gadījumā, sabiedrības informēšanai paredz atsevišķu sakaru līniju (telefonu). Atkarībā no avārijas apjoma un bīstamības klasifikācijas, tiek sniegta informācija ostas vai pašvaldības pārvaldes institūcijām un reģionālajām vides pārvaldēm, kas savukārt saistās ar plašsaziņas līdzekļiem. Vides ministrs R.Vējonis 2.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis 3.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis 4.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis 5.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis 6.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Starptautiskā sadarbība 1992.gada konvencija Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību kalpo par fundamentālu starptautiskas tiesiskas sadarbības pamatu starp Baltijas jūras piekrastes valstīm jūras piesārņojuma novēršanā. Izejot no šīs konvencijas un tās rekomendāciju satura, ir noteikti starptautiskas sadarbības noteikumi un procedūras attiecībā uz naftas noplūdes pasākumiem Baltijas jūrā, kuri ietverti HELCOM rokasgrāmatā Manual On Co-Operation In Combatting Marine Pollution (I sējums) un Manual On Co-Operation In Response To Marine Pollution (II sējums). - Saskaņā ar Helsinku 1992.gada konvencijas VII pielikuma 1.noteikumu Līgumslēdzējas puses uzņemas uzturēt spēju reaģēt uz piesārņojuma gadījumiem, kas apdraud Baltijas jūras vidi. Šai spējai jāietver pienācīgs aprīkojums, kuģi un darbaspēks, kas sagatavots darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā. - Saskaņā ar Helsinku 1992. gada konvencijas VII pielikuma 4.noteikumu Līgumslēdzējām pusēm, cik vien drīz iespējams, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras reģioniem, kuros tām jānodrošina novērošana un jāveic pretpasākumi, tiklīdz noticis piesārņojums vai pastāv nozīmīgi naftas piesārņojuma draudi. - Saskaņā ar Helsinku 1992. gada konvencijas VII pielikuma 7.noteikumu Līgumslēdzējai pusei pēc naftas piesārņojuma gadījuma tās reaģēšanas reģionā jāveic stāvokļa nepieciešamais novērtējums un vajadzīgie pasākumi, lai novērstu vai mīkstinātu izrietošā piesārņojuma sekas. Ja pastāv iespēja, ka noplūdes rezultātā radies naftas plankums iedreifēs citas Līgumslēdzējas puses reaģēšanas reģionā, šī puse bez kavēšanās jāinformē par stāvokli un par vajadzīgajiem pasākumiem. - Saskaņā ar Helsinku 1992. gada konvencijas VII pielikuma 8.noteikumu Līgumslēdzēja puse, kas veic naftas noplūdes pasākumus jūrā, ir tiesīga saukt palīgā citas Līgumslēdzējas puses. Līgumslēdzējas puses pēc labākās gribas sniegs šādu palīdzību. Tās atvieglos naftas noplūdes pasākumos iesaistīto kuģu, lidaparātu, personāla, kravas, materiālu un aprīkojuma transportu un pārvietošanos iekšā, ārā un caur to teritorijām. Vispārējās rīcības vadības atbildīgā persona ir MRCC komitejas vadītājs (RC). Viņam palīdz sakaru virsnieki no asistējošajām valstīm un nacionālās vai reģionālās sadarbības institūcijas pārstāvis, kurš darbojas kā padomnieks. RC rīcības vadības un komandstruktūras pakļautībā izveidojama taktiskā komanda notikuma vietā (parasti jūrā kopīgu operāciju gadījumā) pār nozīmēto virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) no vadošās valsts. Vadošās valsts un asistējošo valstu operatīvo grupu kontingents strādā katras valsts nacionālā komandiera notikuma vietā (NOSC) pakļautībā. NOSC darbojas SOSC pakļautībā. Speciālo vienoto funkciju un atsevišķo vienību vadītāji ir tiešā RC un SOSC pakļautībā. Piemēram, izlūkošanas un/vai transportlidojumus koordinē rīcības vadība vai speciāls lidojumu koordinators. Rīcības vadlīnijas Latvijai kā vadošajai valstij jānodrošina: - ārzemju palīgvienībām vajadzīgais administratīvais, rīcības un stratēģiskais atbalsts; - skaidri definēti uzdevumi katrai vienībai; praktiskas sadarbības organizācija starp vienībām no dažādām valstīm; - visu vienību laba informētība par vispārējo stāvokli; - cieša saikne ar asistējošo valstu komandstruktūrām, lai nodrošinātu iespēju ārvalstu palīgvienības vajadzības gadījumā nodot nacionālajai komandstruktūrai. Darbības ziņā patstāvīgām ārvalstu palīgvienībām, cik vien iespējams, jāuzdod katrai savi uzdevumi noteiktos ģeogrāfiskos apvidos. Uzdevumu izpilde jākomandē attiecīgajam NOSC, kuram pastāvīgi jāuztur cieši radiosakari ar SOSC no vadošās valsts. Pēc situācijas dažādas operatīvās vienības iespējams uz laiku nodot citu NOSC rīcībā un pakļautībā. Ja palīdzību sniedz aprīkojuma vai darbības ziņā nepatstāvīgu vienību formā, tad vadošās valsts rīcības vadība vai taktiskā komanda atbild par šīs vienības vai aprīkojuma integrēšanu seku likvidācijas pasākumos. Piesārņojumam šķērsojot kaimiņvalsts reaģēšanas reģiona robežu, rīcības vadība un kontrole (t.i., vadošās valsts funkcijas) tiek nodota tai valstij, kuras reaģēšanas reģionā atrodas piesārņojuma pamatmasa. Rīcības vadības nodošanas laika grafiks jāapspriež abu valstu pārrunās, pienācīgi ņemot vērā vispārējo ainu un visas tās attīstības ievirzes. Ieinteresētās valstis nolemj, kāds vienību skaits un aprīkojuma daudzums tiks nodots jaunās vadošās valsts rīcībā un kā tiks turpināti seku likvidācijas pasākumi. Līgumslēdzēju pušu avārijas gatavības organizācijām citai cita pastāvīgi jāinformē par piesārņojuma gadījumiem, apmēriem un vietu līdz ar informāciju par veiktajiem pasākumiem un to efektivitāti. Attiecībā uz darbībām pierobežas apvidos kaimiņvalstīm jākonsultējas, ņemot vērā prioritātes un resursu atbilstību. Pastāv iespēja, ka ķīmisko aģentu pielietošana skars kaimiņvalstu intereses, tāpēc par šādu ķīmisko vielu pielietošanu tiek pieņemts lēmums tikai tad, kad ņemts vērā kaimiņvalstu viedoklis par to pielietošanu. Latvija kā vadošā valsts uzsāk noplūdes izmeklēšanu pati savā reaģēšanas regionā un ziņo par šīs izlūkošanas rezultātiem citām Līgumslēdzējām pusēm, kuru reaģēšanas reģions ar to robežojas. Ja plankums izplatās pa diviem vai vairākiem reaģēšanas reģioniem, Līgumslēdzēju pušu avārijas organizācijas, kuru reaģēšanas reģionus ietekmē piesārņojums, vienojas par noplūdes apvidus saskaņotu izmeklēšanu, lai izlūkošana nedublētos. Sakaru vadlīnijas Seku likvidācijas gadījumos, kad tiek iesaistītas divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses, minētās Līgumslēdzējas puses ir tiesīgas norīkot augstākais divus sakaru virsniekus uz attiecīgajiem par seku likvidācijas pasākumiem atbildīgajiem nacionālajiem centriem. Sakaru virsnieku apmaiņa nav atkarīga no tā, vai seku likvidācijas operācijas tiek veiktas tikai ar nacionālajiem resursiem, vai iesaistot aizdotu aprīkojumu un ar citu Līgumslēdzēju pušu cilvēkresuriem. Sakaru virsniekiem ir tiesības piedalīties sanāksmēs un konferencēs par seku likvidācijās operācijām, ja vien runa nav par šauri iekšējām valsts interesēm. Sakaru virsnieki, kad aplūkojamais jautājums skar tieši viņu valsts teritoriju, sanāksmju laikā sniedz ieteikumus un paziņojumus par jautājumiem, kas skar tieši seku likvidāciju un resursu sadalījumu utt.. Uz sakaru virsniekiem attiecas tās pašas diskrēcijas saistības, kas uz paša centra personālu, bet tiem nav ierobežojumu attiecībā uz ziņojumu saturu savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām. Sakaru virsniekiem nav administratīvu saistību pret tos uzņēmušo valsti, izņemot tās, ko uzņēmusī valsts izvirzījusi pašai centrāles funkcionēšanai. Sakaru virsniekam līdz ar to pašām jāgādā par savu izmitināšanu, ēdināšanu utt. Sakaru virsniekam iespēju robežās nodrošina pieeju tālrunim un telefaksam. Sakaru virsnieka funkcijas ir divpusējas, lai viņa pārstāvētā valsts caur sakaru virsniekiem spētu nodot savu viedokli un vēlmes. Īpaši gadījumos, kas prasa vienotu rīcību vai aizdotu aprīkojumu, šai divkanālu funkcijai ir neatsverama nozīme. Attiecībā uz izlūkošanas aktivitātēm ar lidmašīnām un helikopteriem sakaru virsnieki koordinē izlūkošanas aktivitātes ar savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām, novēršot funkciju pārklāšanos. Ja divas valstis, kuras skāris tas pats piesārņojums, izlemj neizmantot sakaru virsniekus, tām noteikti jāapmainās ikdienas ziņojumiem. SOSC un NOSC sazinās pēc vajadzības. Vides ministrs R.Vējonis 7.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis 8.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis 9.pielikums Nacionālās gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā Vides ministrs R.Vējonis