10. Article

Ārvalstu fiziskā persona, uzturoties Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā un ievērojot divu valstu iekšējo nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu normas, var tikt uzskatīta par rezidentu abās valstīs. Piemēram, fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Šveicē, ierodas Latvijā, lai pusotru gadu strādātu algotu darbu Latvijas uzņēmējsabiedrībā. Tā kā šī persona Latvijā ierodas vienīgi ar nodomu strādāt algotu darbu un pastāvīgā dzīvesvieta (arī ģimene) tai paliek Šveicē, tad Šveices nodokļu administrācija šo fizisko personu turpinās uzskatīt par Šveices rezidentu. Savukārt Latvijas nodokļu administrācija, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas, ar 183. dienu šo pašu personu sāks uzskatīt arī par Latvijas rezidentu. Tādējādi šajā situācijā fizisko personu uzskatīs par rezidentu gan Šveicē, gan arī Latvijā, un attiecīgi šai personai būs pienākums abās valstīs maksāt ienākuma nodokli par visā pasaulē gūto ienākumu. Lai šādu situāciju novērstu, starpvalstu noslēgtajās konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk - nodokļu konvencijas) ir iekļauti noteikumi, kas izšķir, par kuras valsts rezidentu ir uzskatāma konkrētā fiziskā persona (parasti nodokļu konvencijas 4.pants "Rezidence"). Ievērojot konkrētas nodokļu konvencijas normas, ir iespējama situācija, kurā ārvalstu fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, pat ja tās uzturēšanās ilgums Latvijā pārsniedz 182 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, ar nosacījumu, ka personai Latvijā nav pastāvīgās dzīvesvietas.