9. Article

Aprēķinot 183 dienu periodu, tajā neiekļauj: 9.1. laika periodus, kuros minētā persona šķērso šo valsti tranzītā (pārvietojas starp diviem punktiem ārpus šīs valsts) un neatrodas šīs valsts teritorijā vairāk nekā 24 stundas; 9.2. atvaļinājumu, ko šī persona pavada ārpus valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā); 9.3. īsus periodus (ne vairāk kā trīs dienas), kurus persona pavada ārpus valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā). 1.piemērs O.Loks ir Somijas rezidents, kurš janvārī ierodas Latvijā uz 15 dienām atpūsties. Uzņēmumam "A", kas ir Latvijas rezidents, ir nepieciešams augsti kvalificēts speciālists, lai Latvijā realizētu noteiktu projektu. Uzņēmums "A" noslēdz ar O.Loku darba līgumu uz 150 dienām, un maija beigās O.Loks ierodas Latvijā uzsākt darbu. Pēc 168 dienām O.Loks nolemj aizbraukt no Latvijas. Ceļā uz lidostu viņš iekļūst nelaimes gadījumā un tiek nogādāts slimnīcā, kur pavada 10 dienas. Pēc tam O.Loks aizbrauc, ilgāk neuzturoties Latvijā. Nosakot O.Loka uzturēšanās laiku Latvijā, vērā tiek ņemtas 15 atvaļinājuma dienas un 168 darba un uzturēšanās dienas Latvijā, savukārt 10 dienas, kas pavadītas slimnīcā, netiek ņemtas vērā. Kopējais O.Loka uzturēšanās ilgums Latvijā ir 183 dienas, un viņš atbilstoši nodokļu likumdošanai tiek uzskatīts par Latvijas rezidentu. 2.piemērs Fiziskā persona - rezidents dodas uz ārvalstīm un noslēdz tur darba līgumu uz trīs gadiem ar ārvalstu uzņēmējsabiedrību. Darbs pārsvarā tiek veikts dažādās ārvalstīs, un Latvijā šī fiziskā persona taksācijas gadā uzturas mazāk par 40 dienām. Personas ģimene paliek Latvijā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta otrā daļa nosaka kritērijus, pēc kādiem nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu. Ievērojot šos kritērijus, fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Tādējādi fiziskā persona, kas pirms izbraukšanas no Latvijas tika uzskatīta par rezidentu, Latvijas nodokļu administrācijai apliecina un pierāda, ka pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un tai ir izveidojušās ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus), un tikai tad šī fiziskā persona, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta trešās daļas 2.punktu, netiks atzīta par Latvijas rezidentu taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, un par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem ienākuma nodokli maksās ārvalstīs. Ja fiziskā persona minēto nespēj apliecināt un pierādīt, tad tā tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu un par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) teritoriālajā iestādē iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Attiecīgi šajā piemērā fakts, ka persona uz ārvalstīm dodas tikai algota darba nolūkā, par ko saņem atlīdzību, nemaina šīs personas rezidences statusu.