49. Article

Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu (1) Atbildība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu iestājas tādā gadījumā, ja atbilstoši šo noteikumu 48.pantam ir pierādīts dizainparauga pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (dizainparauga īpašnieka vai licenciāta) pienākums. (2) Prasību tiesā par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu var iesniegt dizainparauga īpašnieks vai tā tiesību pārņēmējs. Patstāvīgu prasību par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu licenciāts ir tiesīgs iesniegt ar dizainparauga īpašnieka piekrišanu. Dizainparauga īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības patstāvīgi izvirzīt prasību piešķirtas licences līgumā vai dizainparauga īpašnieks prasību neiesniedz, neraugoties uz to, ka licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgā dizainparauga licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies licencētā dizainparauga nelikumīgas izmantošanas dēļ. (3) Persona, pret kuru izvirzīta prasība par dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, tikai atsaucoties uz to, ka dizainparaugs neatbilst dizainparaugu aizsardzības priekšnoteikumiem vai ka reģistrācijas darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šo noteikumu 39.pantam tā var iesniegt pretprasību par dizainparauga reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Šajos gadījumos dizainparauga pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl dizainparauga reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu. (4) Ja dizainparauga pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes un pārkāpuma sekām pieņemtu spriedumu par vienu pasākumu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām): 1) dizainparauga nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un aizliegums atsākt tā izmantošanu; 2) dizainparauga nelikumīgas izmantošanas dēļ nodarīto zaudējumu (arī neiegūtās peļņas) atlīdzināšana; 3) tiesāšanās izdevumu segšana, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru. (5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus dizainparauga pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu: 1) iznīcināt pretlikumīgos izstrādājumus vai atdot tos dizainparauga īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot izmantošanai labdarības nolūkos, ja var nodrošināt, ka šie izstrādājumi neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa būtisku turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei; 2) iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai tam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai. (6) Pēc prasītāja lūguma tiesa dizainparaugu pārkāpumu lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, ja prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība). (7) Ja dizainparauga pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. (8) Neatkarīgi no šajā pantā un šo noteikumu 48.pantā minētajām prasībām, prasības par dizainparaugu tiesību pārkāpumiem var pamatot arī ar Autortiesību likuma noteikumiem un normatīvo aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci.