2. Article

Galvenie sektori acquis ieviešanai 2.1. Demokrātija un likuma vara 2.2. Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība 2.3. Funkcionējoša tirgus ekonomikas pastāvēšana 2.4. Spēja izturēt tirgus spēkus un konkurences spiedienu 2.5. Iekšējais tirgus bez robežām 2.6. Inovācijas 2.7. Ekonomiskie un fiskālie jautājumi 2.8. Sektoru politikas 2.9. Ekonomiska un sociāla kohēzija 2.10. Dzīves un vides kvalitāte 2.11. Tieslietas un iekšlietas 2.12. Ārējā politika 2.13. Finansu jautājumi 8.nodaļa. Nacionālās programmas vadība un pārraudzība Nacionālās programmas vadības un koordinācijas process Eiropas Komisijas Kārtējais progresa ziņojums Pievienošanās Partnerība Nacionālās programmas prioritāšu noteikšana Izmaiņas Nacionālās programmas struktūrā Darba plānu un projektu tehnisko anketu izstrāde Finansējums Programmas apstiprināšana Programmas izpildes pārraudzība un kontrole Eiropas līgums un Nacionālā programma Nacionālās programmas prioritāšu izpildes ikdienas vadība un kontrole 1.shēma. Nacionālās programmas konteksts un struktūra 2.shēma. Nacionālās programmas loma intensīvajā pirmspievienošanās stratēģijā pēc 2000.gada 3.shēma. Dažādu pirmspievienošanās instrumentu savstarpējā saistība 4.shēma. Nacionālās programmas tēmas un to sektori 5.shēma. Tehniskās projektu anketas vieta Nacionālajā programmā, tās pamatstruktūra 6.shēma. Funkciju analīzes shēma Ievads Kopš neatkarības atgūšanas 1990.-1991. gadā Latvijas centieni ir vērsti uz modernas un demokrātiskas sabiedrības izveidi, funkcionējošu tirgus ekonomikas īstenošanu un iekļaušanos Eiropā, ar kuru vienmēr ir bijušas ciešas saites. Ir pagājuši tikai desmit gadi, bet šie mērķi jau ir sasniegti daudz plašākā apjomā nekā uzdrošinājāmies cerēt 1990.-1991. gadā. Latvijā šodien ir moderna un demokrātiska sabiedrība, funkcionējoša tirgus ekonomika un Latvija atgriežas Eiropā. Lai to panāktu, tik īsā laika periodā bija nepieciešams īstenot būtiskas reformas, kādas lielākā daļa Eiropas valstu nav pieredzējušas. Reformas skar likumdošanu, ekonomiku, izglītību, apmācību un maina cilvēku domāšanu. Latvija turpinās iesāktās reformas. Sabiedrībā pakāpeniski pieaug izpratne par Eiropas integrācijas procesu un reformu nepieciešamību, arvien konstruktīvāks kļūst dialogs starp valdību un sabiedrību, arvien argumentētākas kļūst politiskās debates. Dalība Eiropas Savienībā nodrošinās modernas sabiedrības izveidošanu, demokrātiju un likuma varu, funkcionējošu tirgus ekonomiku un nostiprinās Baltijas reģiona stabilitāti. Tādēļ Latvija, līdztekus citiem nozīmīgiem pienākumiem, ir uzņēmusies arī Kopenhāgenas un Madrides kritēriju izpildi. Nenoliedzami visi centieni, kas vērsti uz šo kritēriju izpildīšanu, sniedz ieguldījumu arī visas sabiedrības un ekonomikas labā. Darbs tiek veikts, stingri apņemoties izpildīt iestāšanās saistības un sniegt savu ieguldījumu tālākajā Eiropas Savienības attīstībā kā tās principiem lojālai un aktīvai dalībvalstij. Tādēļ Latvijas valdība pēdējos gados ir veikusi ievērojamu darbu, lai panāktu atbilstību Latvijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem un nodrošinātu Eiropas Komisijas 1998. gada Kārtējā ziņojumā minēto: "Ja pārmaiņu temps saglabāsies, iespējams pirms 1999. gada beigām tiks uzsāktas pievienošanās sarunas ar Latviju". Latvija apliecināja, ka spēj uzturēt šo pārmaiņu tempu un 1999. gada Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā ietverta rekomendācija sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Šādu lēmumu pieņēma arī Eiropas Savienības Padome Helsinkos. Latvijas un Eiropas Savienības attiecības 1991. gada 27. augustā Eiropas Kopiena atzina Latvijas Republikas neatkarību. 1992. gada 11. maijā tika noslēgts līgums starp Latvijas Republika un Eiropas Ekonomisko Kopienu (EEK) par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību. 1993. gada 5. maijā abas puses noslēdza līgumu par zvejniecību. 1995. gada 12. jūnijā Latvija un Eiropas Kopienas noslēdza Asociācijas līgumu, lai izveidotu savstarpējo attiecību tiesisko pamatu. Līgums stājās spēkā 1998. gada 1. februārī, aizstājot līgumu par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem, ko Latvijas un Eiropas Kopiena noslēdza 1994.gada 12.jūnijā. 1995. gada. 13. oktobrī Latvija iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 1996. gada decembrī Latvijas valdība pieņēma pirmo Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. 1997. gada jūnijā Latvija saņēma Eiropas komisijas atzinumu (avis) par Latvijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Atbildot uz izteikto atzinumu, Latvijas valdība pieņēma Valdības Rīcības plānu. 1997. gada 27. oktobrī Eiropas Integrācijas padome pieņēma jaunu, aktualizētu Nacionālās programmas versiju. 1998. gada 30. martā Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē tika formāli uzsākts desmit ES kandidātvalstu un Kipras pievienošanās process. Lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai ES, pirms sanāksmes tika pieņemti katras valsts Pievienošanās Partnerības dokumenti. 1998. gada 28. aprīlī Latvijas valdība pieņēma III Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kas ietvēra prasību izveidot Nacionālo programmu acquis pārņemšanai. Kopš šā brīža Valdības Rīcības plāns tika iekļauts Latvijas Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā. 1998. gada novembrī Latvija saņēma pirmo kārtējo Eiropas Komisijas ziņojumu par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos. Eiropas Komisijas rekomendācija bija uzsākt iestāšanās sarunas ar Latviju 1999. gadā, ja Latvija saglabās iesākto reformu tempu. 1999. gada 13. oktobrī tika publicēts kārtējais (otrais) Eiropas Komisijas ziņojums par kandidātvalstu progresu integrācijas procesā. Eiropas Komisija rekomendēja Eiropas Savienības Padomei Helsinkos pieņemt lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar pārējām "otrās grupas" kandidātvalstīm, tostarp ar Latviju. 1999. gada decembrī Eiropas savienības Padome pieņem lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Latviju. 2000. gada februārī oficiāli tiek uzsāktas sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Nacionālās programmas struktūra 1. nodaļa: Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā/Nacionālā programma acquis pārņemšanai Nodaļa iepazīstina ar dokumentu un sniedz tā pamatojumu. Tiek aplūkots Nacionālās programmas izveides konteksts un pamatojums, kā arī atspoguļota saikne starp valsts budžeta finansējuma plānošanu un Nacionālās programmas pārskatīšanu. Atsevišķā sadaļā izklāstītas pārmaiņas plašākā pirmspievienošanās procesā, kā arī Nacionālās programmas un Nacionālā attīstības plāna loma. 2. nodaļa: Prioritāšu noteikšana Nodaļa aplūko saikni starp Pievienošanās Partnerību un plašāku acquis, no vienas puses, un Nacionālo programmu, no otras puses. Ir parādīta nacionālo interešu loma Nacionālās programmas pārskatīšanā. Detalizētāki ir aprakstītas sekojošu stratēģisko prioritāšu tēmas: • Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai; • Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā. 3. nodaļa: Pieeja un metodika Šajā nodaļā ir sīkāk apskatīta Nacionālās programmas pārskatīšanā izmantotā metodika. Nodaļā iekļauta arī anotācija Nacionālās programmas lietotājiem, lai tie labāk varētu izprast programmas struktūru un saturu. 4. nodaļa: Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā Šī nodaļa, kas ir viena no četrām Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes politiskajam kritērijam. Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju stiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības sfēras. Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 3. pielikumā. 5. nodaļa: Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā Šī nodaļa, kas ir viena no četrām Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes ekonomiskajam kritērijam. Tāpat kā Kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs prioritātes, tai skaitā - likumdošanas saskaņošana, institūciju nostiprināšana un citas ar investīcijām saistītās darbības sfēras. Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 3. pielikumā. 6. nodaļa: Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai Šī nodaļa, kas ir viena no četrām Nacionālās programmas stratēģisko prioritāšu tēmām, atbilst Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes noteiktajam kritērijam par spēju uzņemties dalībvalsts saistības. Tāpat kā kārtējo ziņojumu nodaļas, arī šī nodaļa ir sadalīta vairākos sektoros un apakšsektoros. Katrs no tiem atspoguļo pašreizējo situāciju un sasniegumus. Izklāsta ar pievienošanos saistītās prioritātes un nosauc īstermiņa pasākumus, ko veiks Latvijas valsts pārvaldes institūcijas, lai īstenotu šīs prioritātes, tai skaitā -likumdošanas saskaņošana, institūciju nostiprināšana un citās ar investīcijām saistītās darbības sfēras. Nodaļā ir atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 4. pielikumā. 7. nodaļa: Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā Šī nodaļa, kas atbilst Madrides Eiropas Savienības Padomē noteiktajam administratīvās spējas kritērijam, apkopo institūciju nostiprināšanas aktivitātes, kas jau minētās katrā sektorā un apakšsektorā. Tiek aprakstīti arī horizontālie pasākumi, ko veiks Latvijas valsts pārvalde, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. Nodaļa ir visaptverošs Institūciju stiprināšanas plāns. Tajā iekļautas atsauces uz projektu tehniskajām anketām Nacionālās programmas 3., 4. un 5. pielikumā. 8. nodaļa: Nacionālās programmas vadība un pārraudzība Šajā nodaļā ir aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu Nacionālās programmas vadību un pārraudzību. Vadības un progresa pārskatīšanas process ir aplūkots plašāka pievienošanās procesa kontekstā, kā arī ir noteiktas iesaistīto pušu lomas un pienākumi. Kā neatņemama Nacionālās programmas vadības un pārraudzības procesa sastāvdaļa ir izveidota elektroniskā vadības un informācijas sistēma (Eiropas integrācijas informācijas sistēmu). Tā palīdzēs Latvijas valsts pārvaldes institūcijām īstenot, koordinēt un pārraudzīt Nacionālo programmu. 1. pielikums: Saikne starp Pievienošanās Partnerību un Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā Pielikums sniedz pārskatu par to, kā Latvija risina Pievienošanās Partnerības prioritātes. Pielikumā ir sniegtas norādes uz 1999. gada Pievienošanās Partnerības dokumenta prioritātēm un Nacionālās programmas prioritārajām darbībām. 2.-5. pielikums: Nacionālās programmas prioritāro tēmu projektu tehniskās anketas Šajā programmas daļā ir četri pielikumi, kuros ir iekļautas Nacionālās programmas prioritāro darbību projektu tehniskās anketas. 6.pielikums: Finansējuma tabulas Finansējuma tabulās iekļauta informācija par Nacionālās programmas prioritāro darbību finansējumu atbilstoši katrai ministrijai un institūcijai. Tās aptver laika periodu no 1999.-2003.gadam un norāda attiecīgos finansējuma avotus: valsts budžets; Eiropas Savienības palīdzība - Phare, ISPA un SAPARD, kā arī citus palīdzības instrumentus. 7.pielikums: Institūciju stiprināšanas analītiskās anketas Analītiskās anketas sniedz detalizētu informāciju par pasākumiem, kuri institūciju stiprināšanas jomā ir jāveic Latvijai. Anketas dod indikatīvu aprēķinu par nepieciešamo cilvēku resursu attīstību, saistībā ar katru no acquis izrietošo funkciju. 1.nodaļa. Nacionālā programma acquis pārņemšanai Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā nodrošina vienotu kontekstu Eiropas integrācijas politikas formulēšanai, izstrādei un īstenošanai Latvijā. Tā kalpo kā instruments šī procesa aktīvai vadīšanai visos valsts pārvaldes līmeņos. Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā pārskatīšana Nacionālās Programmas pārskatīšanas pamatojums 1999.gadā, pārskatot Nacionālo programmu, tika ņemti vērā Eiropas Komisijas komentāri par Latvijas progresu 1998.gadā. Arī šogad, atjaunojot Nacionālo programmu ir ņemts vērā Eiropas Komisijas 1999.gada Progresa ziņojums un tajā ietvertās rekomendācijas, kas kalpoja par pamatu Eiropas Savienības Padomes lēmumam uzaicināt Latviju uz iestāšanās sarunām 2000.gadā. Tas ir jauns un būtisks pavērsiens Latvijas integrācijas procesā. Atjaunotā Nacionālā programmā tiek ņemts vērā tas, ka sarunu gaita būs tieša ietekme uz integrācijas procesu kopumā, tas, ka atkarībā no sarunu rezultātiem var rasties nepieciešamība ienest korekcijas arī Nacionālajā programmā. Eiropas Komisijas 1998.gada komentāri par Trešās Nacionālās programmas struktūru un saturu ir pozitīvi un vērā ņemami. Komisija uzsvēra, ka: "Programma ir vērtējama kā veiksmīgs mēģinājums noteikt prioritātes, kuras jāīsteno, lai uzņemtos Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus. Izstrādātās tehniskās anketas uzskatāmi raksturo pašreizējo situāciju dažādās jomās, veicamos pasākumus, atbildīgās institūcijas, nepieciešamos resursus un sasniedzamos rezultātus, kā arī izvērtē iespējamos riskus." "Programma aptver galvenās Pievienošanās Partnerības prioritātes, [..] katrā tehniskajā anketā ir aprakstīta arī to īstenošanai nepieciešamās struktūras." Eiropas Komisija norādīja, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot jauno pārskatīto Nacionālo programmu: • sīkāk jāizstrādā acquis pārņemšanas pasākumi atsevišķās jomās; • pasākumus jāsaista ar konkrētām direktīvām, norādot beigu termiņus katras direktīvas īstenošanā; • jāattīsta un jānostiprina saikne ar budžetu; • jāizstrādā plašāka institūciju stiprināšanas programma; • jāņem vērā dialogs, kurš veidojies likumdošanas saskaņošanas procesa, kā arī Eiropas līguma sakarā noritējušo tikšanos gaitā; • jānodrošina Nacionālās programmas atbilstība citiem ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītiem nacionāliem plāniem, piemēram, Nacionālās attīstības plānu, Lauku attīstības plānu. Turpinoties dialogam par Nacionālās programmas struktūru pirmspievienošanās stratēģijas kontekstā, gan Eiropas Komisijai, gan Latvijas valsts pārvaldes iekšienē radās izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem programmā. 1999. gada februārī Eiropas Komisija sniedza vērtīgus ieteikumus par Nacionālās programmas apjomu un struktūru, uzsverot visus iestāšanās aspektus. Šie ieteikumi, kā arī daudzi valsts pārvaldes institūciju priekšlikumi ir atspoguļoti pārskatītajā Nacionālā programmā. Latvijas valdība ir gandarīta, ka Eiropas Komisija atbalstīja Eiropas integrācijas biroja izstrādāto stratēģiskās plānošanas modeli, kurš ir iestrādāts arī pārskatītajā Nacionālajā programmā. Eiropas Komisijas 1999. gada Progresa ziņojumā ir dots pēdējās Nacionālās Programmas izvērsts izvērtējums, kas pozitīvi raksturo uz iepriekšējās analīzes pamata veiktos uzlabojumus. Tai pat laikā ir izteiktas vairākas piezīmes, piemēram,: • ir pieļautas vairākas faktoloģiskas neprecizitātes; • nav pilnībā atspoguļots acquis tādos sektoros kā "equal treatment" un "fight against racism and on disability"; • lielāka uzmanība jāpievērš tādām sadaļām kā Reģionālā politika un likumdošanas attīstība sektoros vidēja termiņa perspektīvā; • pasākumu termiņi kopumā ir reāli, tomēr daži no tiem, piemēram, brīvu preču kustības un nodarbināto drošības un veselības jomās šķiet pārāk ambiciozi; savukārt virszemes transporta jomā tie ir pārāk piesardzīgi; • dažās jomas, kas identificētas screeninga procesā, piemēram, iekšlietās un tieslietās, jāinkorporē tehniskajās anketās; • institūciju nostiprināšanas jomā precīzāk izvēršama nepieciešamo resursu analīze (nepieciešamais personāls, apmācības nepieciešamība). 1999. gada 20. decembrī Latvija saņēma Eiropas Komisijas ļoti detalizētu Programmas analīzi, kas aptver pilnīgi visas konkrētās Programmas jomas. Visi minētie ieteikumi un piezīmes ir ņemtas vērā atjaunojot Programmas 2000. gada versiju. Pārskatītā Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā Šī ir otrā Nacionālās programmas pārskatīšana, kas notikusi ES pastiprinātās pirmspievienošanās stratēģijas ietvaros. Programmas iepriekšējais nosaukums "Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā" tiks saglabāts arī turpmāk, jo, attīstoties iestāšanās procesam, Nacionālās programmas loma Latvijas sabiedrības dzīvē pieaugs. Programmas nosaukums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka integrācijas process skar aizvien jaunas sabiedrības. Vienlaicīgi pārskatītā Programma iekļauj arī Nacionālo programmu acquis pārņemšanai. Pārskatītā programma atspoguļo integrētāku un daudz konkrētāku pieeju darbam, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Tajā ir ietverti konkrēti un noteiktā laikā veicami pasākumi, kurus Latvijas valdība apņemas īstenot, lai novērstu Eiropas Komisijas 1997. gada Atzinumā un 1998. gada un 1999.gada Kārtējos ziņojumos norādītās nepilnības, kuras tika izvirzītas kā prioritātes 1999.gada Pievienošanās Partnerībai dokumentā. Komisijas novērtējums par Latvijas atbilstību dalībai ir izstrādāts, vadoties pēc četriem kritērijiem. Tādēļ ir būtiski, lai Latvija saglabātu tādu pašu pieeju, definējot savas stratēģiskās prioritātes un nosakot sasniedzamos mērķus. Pārskatītās programmas struktūra līdzinās Eiropas Komisijas atzinumam un kārtējā Progresa ziņojuma struktūrai. Vienlaicīgi tajā ir ietvertas arī rekomendācijas, ko Eiropas Komisija formulēja 1999. gada Progresa ziņojumā un 1999. gada decembra analīzē. Tādēļ Programmas prioritāšu tēmas iekļauj Kopenhāgenas un Madrides kritērijus. Tās ir: • Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pildīšanai; • Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā. 1. shēma. Nacionālās programmas konteksts un struktūra Izmaiņas pārskatītajā Nacionālajā programmā Programmas paplašinātā darbības joma ietver: Plašāku Pievienošanās Partnerības dokumenta prioritāšu segumu specifiskās jomās, ietverot pilnīgāku atsauci uz attiecīgo acquis un direktīvām, kas atspoguļojas projektu tehniskajās anketās. Plašāku acquis segumu. Nacionālā programma sedz visas acquis jomas, precizējot konkrētas direktīvas. Tas ļaus identificēt un plānot nepieciešamos sagatavošanās darbus noteiktā laika periodā. Arī budžeta plānošana, kurā iekļauta reāla darba programma acquis pārņemšanai, nereti ir veicinājusi konkrētu termiņu nospraušanu specifisku ES normatīvo aktu ieviešanai Latvijas likumdošanā. Šī plānošana tiek īstenota, ņemot vērā konkrēto likumu ieviešanas sekas un paredzot resursus gan Latvijas likumdošanas saskaņošanai, gan arī institūciju stiprināšanai un investīcijām. Papildus jautājumus, kuri radušies divpusējā likumdošanas salīdzināšanas (skrīninga) procesa gaitā un diskusijās Eiropas Līguma ietvaros izveidotajās institūcijās. Pašreizējā skrīninga procesa rezultāti ir ļāvuši skaidrāk apzināt pasākumus, kuri jāīsteno sekmīgai acquis pārņemšanai. Tā rezultātā atsevišķos gadījumos definētas arī jaunas darbības jomas. Pasākumus, lai nodrošinātu ciešāku saikni (atbilstību) starp valsts budžetu un Nacionālajā programmā definētajām prioritātēm, ņemot vērā ES piedāvāto līdzfinansējumu, kā arī divpusējās vienošanās un starptautisko finansu institūciju finansētos projektus; Stratēģisku un integrētu institūciju stiprināšanas programmu, lai īstenotu pasākumus, kas veicami, gatavojoties dalībai ES. Institūciju nostiprināšanas plānošanā ietverta jauna pieeja, kas ļaus dot atbildi uz jautājumiem par to, kādi papildus resursi (personāls un apmācība) ir nepieciešami konkrētu acquis sadaļu ietvaros. Pēc formas Nacionālā programma ir dinamisks un praktisks instruments. Pārskatītas un konsekventi sastādītas tehniskās anketas, kurās precizēti mērķi un to sasniegšanai plānotie pasākumi. Anketu struktūra nodrošina reālāku pieeju un saistību starp konkrētu projektu aprakstiem un to termiņiem, kā arī nodrošina valsts spēju kontrolēt un izvērtēt progresu konkrētajās jomās. Tā rezultātā nepieciešamības gadījumā iespējams veikt operatīvas izmaiņas tehniskajās anketās un ar tām saistīto nozaru prioritārajās jomās; Programmā skaidri izdalītas īsa un vidēja termiņa prioritātes; Nacionālās programmas vadība ir Programmas pārskatīšanas procesa būtiska sastāvdaļa. Līdztekus regulāri aktualizējamai informācijai par veiktajiem pasākumiem un realizētajiem uzdevumiem, pamatojoties uz diskusijām Latvijas sabiedrībā un pārrunām starp Latvijas valdību un ES dalībvalstīm vai Eiropas Komisiju skrīninga vai Eiropas Līguma ietvaros, ir iespējams iekļaut izmaiņas un pārskatīt prioritātes. Regulāra informācijas aktualizēšana nodrošinās jaunu acquis pārņemšanas prioritāšu iekļaušanu Programmā, tiklīdz kāds no darbības mērķiem tiek sasniegts. Pārskatītā Nacionālā programma nodrošinās pastāvīgu acquis pārņemšanas un īstenošanas procesa pārraudzību. Šā mērķa sasniegšanai ministrijās un koordinācijas institūcijās, kā arī Vecāko amatpersonu sanāksmes līmenī ir izveidoti atbilstoši mehānismi. Ar to palīdzību tiks nodrošināta aktīva Programmas vadība visos līmeņos. Turklāt, Eiropas Komisijai būs iespēja strukturēti un caurskatāmi sagatavot Kārtējo progresa ziņojumu. Konkrētāks šo mehānismu apraksts sniegts 8. nodaļā. Nacionālā programma būs vienots vadības līdzeklis, lai noteiktu prioritātes, plānotu, īstenotu un pārraudzītu Latvijas gatavošanos dažādos sektoros dalībai Eiropas Savienībā. Nacionālā Programma aptver ne tikai politiskas, juridiskas un institucionālas prasības acquis pārņemšanai, bet arī pasākumus, kas saistās ar investīcijām, lai stiprinātu tautsaimniecību, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību, transporta un apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu, sociālas un ekonomiskas kohēzijas veicināšanu. Saikne ar valsts budžetu - finansu plānošana Viens no pamatprincipiem, kas konsekventi tiek nostiprināts jaunajā Nacionālajā programmā ir reālistiska attieksme pret budžetu. Tiek veikti nopietni pasākumi, lai nodrošinātu ciešu saistību starp valsts budžetu un Nacionālo programmu to pasākumu finansēšanā, kas saistīti ar integrāciju Eiropas Savienībā. Ir svarīgi apzināties, ka Nacionālās programmas integrēšana ikgadējā valsts budžetā ir svarīga, jo īpaši apstākļos, kad pieejami visai ierobežoti resursi. Atsevišķos gadījumos ir bijis un būs nepieciešams pārskatīt valsts līdzekļu izmantošanas īstermiņa plānus, lai risinātu steidzamas un svarīgas Eiropas integrācijas prioritātes. Īpaši svarīgi to ņemt vērā saistībā ar Latvijas un ES sarunu sākšanos, kas var identificēt jaunas problēmas, pieprasīt pārskatīt atsevišķas prioritātes un tātad pārdalīt resursus. Nacionālās programmas vadīšana iespējama vienīgi tad, ja tā pamatojas reālistiskā budžetā. Šī programma nav papildus līdzekļu piesaistes instruments. Tā ir sistēma, ar kuras palīdzību iespējams realizēt Latvijas valdības saistības, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā. Latvijas Republikas Finansu ministrijas Budžeta departaments un Ārvalstu palīdzības programmu koordinācijas pārvalde sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju ir turpinājuši kopīgu darbu, lai nodrošinātu Nacionālās programmas finansiālo aspektu maksimālu atbilstību budžetā paredzētajiem resursiem. Eiropas integrācijas padomē ir izskatītas vadlīnijas Vecāko amatpersonu sapulcē apstiprināta konkrēta metodika budžeta plānošanai jaunajai Nacionālajai programmai. Turpinās darbs pie valsts budžeta plānošanas sistēmas pārskatīšanas, kura mērķis ir sastādīt finansu perspektīvu vairākiem gadiem. Latvijas valdība turpina strādāt, lai nodrošinātu Nacionālās programmas finansu plānošanas pilnīgu integrēšanu valsts budžeta plānošanas procedūrā. Tomēr būs nepieciešami vēl vairāki gadi, lai to pilnībā īstenotu un lai Nacionālā programma kļūtu par neatņemamu valsts finansu un politikas plānošanas procesa sastāvdaļu. Atsevišķa Programmas nodaļa veltīta finansiālām saistībām dalībai ES īstenošanai īsā un vidējā termiņā. Izmaiņas pirmspievienošanās procesā 1997. gada jūlijā Agenda 2000 ieviesa pastiprinātas pirmspievienošanās stratēģijas koncepciju. 1997. gada decembrī Luksemburgas ES Padome ratificēja šo pieeju, atbalstot ievērojamu pirmspievienošanās palīdzības palielināšanu lauksaimniecības un lauku reģionu attīstībai, kā arī strukturāliem pasākumiem (transportam un apkārtējai videi). Saskaņā ar Nolikumu Nr. 622/98/EC paredz vienotu sistēmu pirmspievienošanās palīdzības prioritāšu un finansu resursu plānošanā. Berlīnes Eiropas Savienības Padome 1999. gada martā apstiprināja pirmspievienošanās stratēģijas vadlīnijas. Lai arī galvenais Eiropas Savienības palīdzības avots Pievienošanās Partnerības prioritāšu sasniegšanai šobrīd ir Phare programma, nākotnē pirmspievienošanās izdevumu segšanā aizvien lielāka lomu būs citiem finansu instrumentiem - SAPARD (Padomes noteikumi (EC) No 1268/99; (OJ L 161, 26.6.99, p.87)) un ISPA (Padomes noteikumi (EC) No 1267/99; (OJ L 161, 26.6.99, p.73)). Sākot no 2000. gada strukturālais instruments (ISPA), kas attiecas uz transportu un apkārtējo vidi, kā arī lauksaimniecības instruments (SAPARD) būs nozīmīgi pirmspievienošanās palīdzības avoti un nodrošinās resursus ievērojamai daļai pasākumu, kuri šobrīd tiek finansēti no Phare līdzekļiem. Daļu šo līdzekļu Latvija var izmantot, lai finansētu savu līdzdalību Eiropas Kopienu programmās, ieskaitot 5 - Pētījumu un tehnoloģiskās attīstības tīkla programmu (OJ L 26,1.2.1999, p.1). Phare programmas vispārīgais mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm sagatavoties iestājai Eiropas Savienībā, koncentrējot līdzekļus to prioritāšu sasniegšanai, kas identificētas Pievienošanās Partnerībā. Phare turpinās atbalstīt pasākumus, kuri saistās ar efektīvu acquis pārņemšanu, tai skaitā institūciju stiprināšanu un acquis pārņemšanai nepieciešamās investīcijas. Phare palīdzība tiks vērsta arī uz ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem, sadarbojoties ar Eiropas Reģionālās Attīstības Fondu un Eiropas Sociālo Fondu. Tas ļaus sagatavot integrētas attīstības programmas, kā arī īstenot pasākumus strukturālām izmaiņām ražošanas sektorā un nodarbinātībā. Jauns pirmspievienošanās finansu instruments ISPA ļaus Latvijai laika posmā no 2000.-2006. gadam saņemt palīdzību, lai realizētu ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas un projektus vides aizsardzības jomā un transporta infrastruktūras attīstībai. Ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam minētajā periodā ir izveidota SAPARD programma, kuras resursi ir pieejami, lai: • ieviestu acquis , kas attiecas uz Kopējo lauksaimniecības politiku; • risinātu specifiskas problēmas lauksaimniecības sektora un lauku vides attīstībai. 2. shēma. Nacionālās programmas loma intensīvajā pirmsapvienošanās stratēģijā pēc 2000. gada Nacionālā programma: vienots nacionāls plāns, lai Latvijā īstenotu pasākumus, kas vērsti uz iestāšanos Eiropas Savienībā Atjaunotā Nacionālā programma paredz vienotu sistēmu, lai plānotu prioritātes un pārraudzītu pievienošanās procesu dažādos sektoros. Tās uzdevums ir apvienot vienā dokumentā acquis īstenošanas prioritātes, vienlaikus norādot arī attīstības un investīciju prioritātes. Programma detalizēti atspoguļo prioritāros pasākumus acquis tiesiskai un institucionālai pārņemšanai, norādot visus atbilstošos ES normatīvos aktus, programmas periodā plānotos rezultātus, īstenošanas termiņus un nepieciešamos finansu resursus. Detalizēti izklāstīti arī atsevišķu prioritāro direktīvu īstenošanas plāni. Par neatņemamu Nacionālās programmas sastāvdaļu kļuvusi Latvijas Institūciju stiprināšanas programma, kura norāda šajā jomā nepieciešamos pasākumus atbilstoši Madrides administratīvo spēju kritērijam. Pārskatītā Nacionālā programma ietver arī investīcijas Pievienošanās Partnerības īstermiņa un vidēja termiņa prioritātēs (sākot no 2000. gada). Tas nozīmē, ka, līdztekus Phare programmas atbalstam, tajā ir paredzēta turpmāka palīdzība no pirmspievienošanās strukturālajiem instrumentiem: ISPA (transports un apkārtējā vide) un SAPARD (lauksaimniecība un lauku reģionu attīstība), ko nosaka arī Pievienošanās Partnerība. Katrā no šiem sektoriem (lauksaimniecība un lauku reģionu attīstība, transports un apkārtējā vide) Nacionālās attīstības plāna kontekstā tiks sagatavotas atsevišķas nacionālas programmas, kas būs nepieciešamas, iesniedzot pieteikumu palīdzības saņemšanai no atbilstošā strukturālā instrumenta. Šobrīd jau ir sagatavotas ISPA un SAPARD nacionālās programmas, kā arī Eiropas Komisija ir izvērtējusi Nacionālā attīstības plāna pirmo versiju. Ņemot vērā Eiropas Komisijas kritisko vērtējumu, Latvijas valdība patlaban veic nopietnu šī plāna pārstrādi. Īpašā sagatavošanās programma un Nacionālais attīstības plāns Īpašā sagatavošanas programma sniedz atbalstu pasākumiem, kuri nepieciešami, lai sagatavotos Strukturālajiem fondiem - integrētas reģionālās attīstības plānošana un īstenošana, lauku reģionu un pilsētu attīstības pilota projektu īstenošana, juridisko un administratīvo struktūru veidošana un finansu kontrole. Īpašā sagatavošanās programma nodrošinās atbalstu arī Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādei. Šī plāna mērķis ir apvienot Latvijas stratēģiskās ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes, lai mazinātu atšķirības starp Latviju un ES dalībvalstīm. NAP ieņems nozīmīgu vietu Latvijas turpmākajā ceļā uz Eiropas Savienību, akcentējot ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības prioritātes. NAP efektivitāti lielā mērā noteiks tas, cik kvalitatīvi un konstruktīvi notiks sadarbība starp valsts un nevalstisko sektoru prioritāšu noteikšanas un pasākumu gaitas pārraudzības procesā. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā NAP būs pamats sarunām ar Eiropas Komisiju par Strukturālo fondu ietvaros paredzēto pasākumu kopīgu finansēšanu, kuru iznākums tiks detalizēti fiksēts Eiropas Savienības palīdzības plānā. Nacionālā programma ir vienots plāns pirmspievienošanās procesa pasākumu vadīšanai. Tā nodrošina mehānismu, ar kura palīdzību Latvijas valdība varēs vadīt un koordinēt juridiskās, institucionālās un organizatoriskās pārmaiņas, kurām ir fundamentāla nozīme, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā. Tiklīdz tiesiski un institucionāli šķēršļi Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā būs likvidēti, pateicoties efektīvai Nacionālās Programmas pasākumu īstenošanai, galvenā uzmanība tiks pievērsta Nacionālās attīstības plānam. Tā kā gan Eiropas Savienība, gan Latvija par galveno prioritāti uzskata sociālo un ekonomisko kohēziju, Nacionālās attīstības plānam jākļūst par vienu no galvenajiem Eiropas integrācijas instrumentiem.