3. Article

Shēma. Dažādu pirmsapvienošanās instrumentu savstarpējā saistība. 2.nodaļa. Prioritāšu noteikšana Eiropas Savienības Padomes nolikums Nr. 622/98/EC izveidoja Pievienošanās Partnerību kā vienu no pirmspievienošanās stratēģijas pamatinstrumentiem. 1998. gada Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums vēlreiz atgādina, kāda ir Pievienošanās Partnerības un Nacionālās programmas acquis pārņemšanai nozīme un kāda ir šo dokumentu savstarpējā saikne: "Pievienošanās Partnerības mērķis ir apkopot Komisijas atzinumā noteiktās tālākā darba prioritātes, kandidātvalstīm pieejamos finansu līdzekļus izvirzīto prioritāšu īstenošanai, un priekšnosacījumus, šo finansu līdzekļu saņemšanai. Katra kandidātvalsts tika aicināta pieņemt Nacionālo programmu acquis pārņemšanai, kas noteiktu, kā valsts strādās ar Pievienošanās Partnerību, cik ilgā laikā tiks īstenotas prioritātes un kādi cilvēku un finansu resursi būs nepieciešami. Gan Pievienošanās Partnerība, gan Nacionālā programma acquis pārņemšanai tiks regulāri pārskatītas, lai ņemtu vērā sasniegto progresu un noteiktu jaunas prioritātes"(Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums, 1998. gada 4. novembris, D nodaļa). Pievienošanās Partnerība nosaka un prioritizē galvenās darbības, kas kandidātvalstīm jāveic īsā un vidēji ilgā laika posmā, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā. To sastāda Eiropas Komisija, balstoties regulāriem ziņojumiem par sasniegto progresu Kopenhāgenas un Madrides dalības kritēriju īstenošanā. Ir jāuzsver, ka Pievienošanās katrai kandidātvalstij piedāvā pakāpenisku sagatavošanās plānu dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija konsultējās ar katru kandidātvalsti par Pievienošanās Partnerībā iekļaujamajām prioritātēm. Kaut arī Pievienošanās Partnerību nevar uzskatīt par kandidātvalsts un Eiropas komisijas vienošanos, tā ir balstīta uz acquis un izvirza noteiktā laika posmā veicamus konkrētus mērķus, lai tiktu izpildīti Kopenhāgenas un Madrides kritēriji. Šo mērķu sasniegšana kļūst par nosacījumu gan dalībai Eiropas Savienībā, gan ES finansiālā un tehniskā atbalsta turpmākai saņemšanai. Minētais nolikums nosaka, ka "Partnerībām, un jo īpaši to starpposmu mērķiem, jāpalīdz sagatavoties dalībai sociālās un ekonomiskās konverģences kontekstā, kā arī jāpalīdz izstrādāt nacionālo programmu acquis pārņemšanai". Varētu uzskatīt, ka Pievienošanās Partnerībai ir divi līdzīgi mērķi - palīdzēt kandidātvalstīm izpildīt "uz dalībvalsti attiecināmās" saistības un palīdzēt samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, kas varētu kavēt integrācijas procesu. Nacionālās programmas uzdevums ir aplūkot Pievienošanās Partnerībā izklāstītās (īsa un vidēja termiņa) prioritātes no praktiskā viedokļa. Programma ir vadības instruments, ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistīto pasākumu plānošanai, īstenošanai un pārraudzībai. Kopenhāgenas un Madrides kritēriji definē būtiskākos pievienošanās nosacījumus, tāpēc šie kritēriji veido Nacionālās programmas struktūru un pamatu. Gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā ir sarežģīts un radošs process. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā nevarēs iestāties, formāli pieņemot Savienības likumus un pievienojoties līgumiem. Būs nepieciešama dziļa un progresīva institūciju, ekonomikas sektoru un visas sabiedrības pielāgošanās vairāku gadu garumā. Tādēļ Nacionālā programma piedāvā virkni pasākumu, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņu procesus dažādās nozarēs. Pasākumi aptvers valsts pārvaldes institūciju stiprināšanu un to spēju attīstīšanu, ekonomikas reformas un attīstību, politiskos kritērijus, tieslietas un iekšlietas, apkārtējās vides jautājumus, sagatavošanos iekļaušanai iekšējā tirgū un galvenās tautsaimniecības nozares. Nacionālās programmas mērķis nav uzskaitīt visu acquis , bet gan aplūkot visas acquis nozares. Programma balstās uz principu, ka "vissvarīgākais jāizdara vispirms". Tiklīdz kā prioritārie mērķi ir sasniegti, var noteikt jaunas, ar acquis pārņemšanu saistītas prioritātes. Lai izvirzītu jaunas prioritātes, Nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā tiek pārskatīta un precizēta katru gadu. Regulārā ziņojuma loma Nacionālā programma ir veidota ciešā saistībā ar Eiropas Komisijas Kārtējo ziņojumu par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos. Latvijas varas iestādes ir izvēlējušās šādu pieeju, jo tā sniedz iespēju vadīt pievienošanās procesu no vienotas perspektīvas ar Eiropas Komisiju. Latvijas centieni izpildīt dalības nosacījumus, tai skaitā pārņemt acquis , Kārtējā Eiropas Komisijas ziņojumā tiek vērtēti, balstoties uz Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem. Arī Nacionālās programmas ietvaros izstrādātie pasākumiem ir līdzīgi sagrupēti un virzīti uz tiem pašiem mērķiem. Šāda shēma Latvijai dod iespēju sistemātiski novērtēt dalībai izvirzītos nosacījumus un sasniegto progresu. Latvijas valdība ir pārliecināta, ka, pieturoties pie šādas sistēmas, tuvākā nākotnē tiks saņemts pozitīvs novērtējums un uzaicinājums uzsākt sarunas. Vidējā laika periodā tas nodrošina pamatu, lai varētu sagatavot sabiedrību, ekonomiskās struktūras un valsts pārvaldi izpildīt dalības prasības un izmantot tās priekšrocības. Nacionālās intereses Lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai ir jāpārņem visu ES acquis jeb likumu un pienākumu kopumu, jāuzņemas visu līgumu un konvenciju saistības, jāizveido visas nepieciešamās institūcijas, jāpievienojas ES kopējām politikām un vispārpieņemtajām normām, kas veidotas jau kopš ES pirmsākumiem. Tajā pašā laikā dalības nosacījumi tiks vispusīgi apspriesti. Latvija un Eiropas Savienība nevēlas, lai Latvija pārņemtu acquis tikai formāli, t.i. neņemot vērā šo izmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības interesēs ir nodrošināt, lai dalības nosacījumi kļūtu par pamatu ilgtspējīgai integrācijai. Integrācijas stabilitāte ilgākā laika posmā var tikt garantēta tikai tad, ja dalības nosacījumi atspoguļo Latvijas iedzīvotāju intereses. Vienprātību nevar panākt tikai tehniski salīdzinot šķietamas neatbilstības starp Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas aktiem. To iespējams sasniegt informētu cilvēku diskusijās, kur tiek pilnībā ņemti vērā dažādu sabiedrības grupu principi, vērtības un intereses. Pārņemot acquis , Latvijai jāievēro līdzsvars starp dalības saistībām un likumīgo savu interešu aizsardzību. Latvijas valdība jau ir uzsākusi atklātu dialogu ar sabiedrības pārstāvjiem un galvenajām interešu grupām, lai formulētu skaidras un saskaņotas nacionālās intereses, kas ir neatņemama iestāšanās procesa un sarunu sastāvdaļa. Pārskatot Nacionālo programmu, konsultāciju loma arvien pieaugs. 1999. gada otrā pusē un 2000. gada sākumā Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Sarunu sagatavošanas darba grupu ir sācis organizētu un strukturētu konsultāciju procesu ar nevalstiskām un profesionālām organizācijām par konkrētās acquis sadaļās ietvertām likumdošanas paredzamām izmaiņām, veicot to analīzi no nacionālo interešu viedokļa. Ir notikuši semināri par sekojošam acquis sadaļām: • zivsaimniecības politika; • audiovizuālie darbi; • autotransports; • akcīze tabakas izstrādājumiem; • drošība darbā; • industriālais piesārņojums. Šis konsultāciju process tiks turpināts un ļaus pilnīgāk sagatavot Latvijas sarunu delegāciju un sarunu pozīcijas. Nacionālās programmas prioritātes Nosakot Nacionālās programmas prioritātes, tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas 1997.gada Atzinumā un 1998.un 1999. gada Kārtējos ziņojumos sniegtais novērtējums, kā arī dialogā ar Eiropas Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm izvirzītās prioritātes. Nacionālā programma atspoguļo Latvijas gatavību ieviest Pievienošanās Partnerībā noteiktās īsā un vidējā termiņa prioritātes. Nacionālā programma nodrošina pastāvīgu virzību uz dalību Eiropas Savienībā Nacionālā programma nosaka četras stratēģiski prioritārās tēmas, kas Latvijai jāaplūko, lai iestātos Eiropas savienībā: • Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā; • Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai; • Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā. Attiecībā uz tēmu "Sagatavot sabiedrību dalībai Eiropas Savienībā", Nacionālā programma nosaka virkni apakšprioritāšu, kas pamatojas uz Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "politisko kritēriju". Šis kritērijs nosaka veicamo pasākumu kopumu tieslietu, korupcijas novēršanas un minoritāšu aizsardzības jomās. Nodaļa, kas apraksta prioritāro tēmu "Sagatavot ekonomiku dalībai Eiropas Savienībā", aplūko Kopenhāgenas Eiropas Savienības Padomes "ekonomiskā kritērija izpildi. Apakšprioritātē "Funkcionējoša tirgus ekonomika" ir iekļauti sekojoši pasākumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, privatizācijas pabeigšana, zemes un īpašuma tirgus attīstība, pakalpojumu sfēras sakārtošana, nefinansu sektora pārraudzība, starptautisko tirdzniecības sakaru politika, un vidējā termiņa ekonomiskās stratēģijas īstenošana. Otrā ekonomikas apakšprioritāte "spēja izturēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus spiedienu" nosaka pasākumus, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju vairākās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Tiek aplūkoti sekojoši pasākumi: vispusīgas rūpniecības politikas 21. gadsimtam formulēšana un īstenošana, uzņēmumu restrukturizācija, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, investīcijas transporta un lauku infrastruktūrā, aktīva darba tirgus politikas un programmas pieņemšana, investīcijas sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā, tai skaitā reģionu un lauku apvidu attīstībā, lauksaimniecības un pārtikas sektora modernizācija. Prioritārā tēma "Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai" apraksta jautājumus, kas jārisina, pārņemot acquis . Nodaļa aplūko visas acquis jomas. Tajā ir aprakstīta pašreizējā situācija Latvijā acquis sektoros, kā arī parādīti Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts pienākumi un saistības. Aplūkotie sektori ir sekojoši: iekšējais tirgus, inovācija, ekonomiskā un fiskālā politika, sektorpolitika, ekonomiskā un sociālā kohēzija, dzīves un apkārtējās vides kvalitāte, tieslietas un iekšlietas, ārpolitika, finansiālie jautājumi. Prioritārā tēma "Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā" ir saistīta ar Madrides Eiropas Savienības Padomē izvirzīto kritēriju par modernas un efektīvas pārvaldes nozīmību Eiropas integrācijas un paplašināšanās kontekstā. Ņemot vērā integrētas pieejas nepieciešamību pievienošanās jautājumu risināšanā un Nacionālās programmas sagatavošanā. šajā nodaļā ir aplūkoti pasākumi valsts pārvaldes spēju nostiprināšanas jomā dažādos Nacionālās programmas sektoros. Ir iekļauta arī virkne horizontālu pasākumu, kuru mērķis ir modernizēt un reformēt valsts pārvaldes struktūru. 3.nodaļa. Pieeja un metodoloģija